Pārmaiņas kā pāreja

Mūsu sabiedrība saskaras ar lielu risku, kas saistīts ar vidi, tostarp klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības zudumu un dabas resursu izsmelšanu. Ir arī redzams, ka daudzas vides problēmas ir savstarpēji saistītas un to cēloņi meklējami sociālajās un ekonomikas sistēmās. Piemēram, gaisa piesārņojums ietekmē ne tikai cilvēku veselību, bet arī klimata pārmaiņas un ekosistēmu noturību. Lai risinātu šo problēmu, ir jānovērtē pārtikas, transporta un enerģētikas sistēmas, kā arī gaisa piesārņojuma globālie aspekti.

Ir skaidrs, ka šādu sistēmisko grūtību risināšanai ir nepieciešama visaptveroša pieeja un ilgtermiņa apņemšanās. Pašreiz jau darbojas dažas programmas, kuru mērķis ir veicināt Eiropas pāreju uz sabiedrību ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Priekšlikumā par Septīto vides rīcības programmu Eiropas Savienība ir izklāstījusi ilgtermiņa redzējumu 2050. gadam, kura uzmanības centrā ir sabiedrība ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Citās iniciatīvās, piemēram, stratēģijā „Eiropa 2020” un klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā, ir noteikti vairāki mērķi, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, tostarp mērķi attiecībā uz ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, augstāku energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantojumu.

Darbības saskaņošana

Eiropas Vides aģentūra (EVA) pilnībā atbalsta ES ilgtermiņa mērķus un ir apņēmusies nākamajā daudzgadu programmā (2014.–2018. gadam) sniegt pēc iespējas lielāku atbalstu to sasniegšanai.

EVA vides novērošanas tīkls sniedz EVA unikālu iespēju analizēt sabiedrības un ekonomikas pārejas ietekmi uz vidi. EVA darbības galvenie virzieni ir tās dalībvalstu un tīklu paziņoto datu vākšana un novērtēšana. EVA arī pēta plašākas sistēmiskas problēmas, kā arī tendences Eiropā un pasaulē.

Jaunajā plānošanas periodā EVA turpinās stiprināt minētās pamatdarbības, kuru mērķis ir augstas kvalitātes zināšanu sniegšana ieinteresētajām personām. EVA arī turpinās pilnveidot spējas apzināt jaunas problēmas un sasaistīt tās ar pašreizējām politikas jomām.

Ir skaidrs, ka minētos mērķus varēs sasniegt vienīgi tad, ja tiks pastiprināta sadarbība, dialogs un spējas veidot zināšanas kopā ar EVA dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un institucionālajiem partneriem datu sniegšanas jomā.

Nododot politikas veidotājiem un galvenajām ieinteresētajām personām šīs zināšanas, EVA vēlas sniegt norādījumus par to, kā rīkoties saistībā ar pašreizējām pārmaiņām un izmantot tās, lai pārietu uz sabiedrību ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, sabiedrību, kas ir resursu ziņā efektīva un noturīga.

Sagaidāmie izaicinājumi

Viens no sagaidāmajiem izaicinājumiem Eiropas mērogā ir jautājums, kā panākt mūsu  politikas augstāku iedarbīgumu, kā to aizvien labāk īstenot.  Vēl viens izaicinājums ir nepieciešamība izvairīties no tādu transporta, enerģētikas, mājokļu un pārtikas sistēmu izmantošanas, kas nebūs ilgtspējīgas ilgtermiņā. Izvērtējot dažādu pārejas iespēju potenciālo ietekmi, izvēlēto virzienu vajadzības gadījumā laika gaitā būs iespējams pielāgot. Abu jautājumu risināšanā ļoti būtiska nozīme ir pamatīgai zināšanu bāzei.

Iepriekš minētais attiecas arī uz institucionālo līmeni. Pamatojoties uz  20 gados iegūto pieredzi, ir jāturpina veidot iekšējās struktūras un vajadzības gadījumā tās pielāgot, lai šīs struktūras atbilstu EVA ieinteresēto personu vajadzībām un varētu tās apmierināt. Lai nodrošinātu, ka EVA pastāvīgi spēj sniegt zināšanas, kas nepieciešamas konkrētajā brīdī, rīkiem, ko EVA izmanto vides jomas zināšanu veidošanai un izplatīšanai, jākļūst arvien uzticamākiem, elastīgākiem un inovatīvākiem.

Izpilddirektors
Hans BRUYNINCKX

Ievadraksts publicēts EVA 2013. gada oktobra biļetenā Nr. 2013/1.