All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Article
Salīdzinājumā ar citiem reģioniem Eiropai ir labi izveidots tiesiskais regulējums ar ilgtermiņa politikas mērķiem un uzticamiem datiem par daudzām tēmām, sākot ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un aizsargājamām teritorijām, beidzot ar gaisa kvalitāti un sadzīves atkritumiem. Eiropas Vides aģentūra darbojas šīs politikas un zināšanu ietvaros. Mūsu kompetence un sakaru tīkls ļauj mums aptvert plašu ģeogrāfisko teritoriju, sagatavot saskaņotus un tematiskus novērtējumus un dot ieguldījumu politikas diskusijās gan Eiropas, gan valstu līmenī.
Mūsu novērtējumos ir norādīts uz progresu dažās jomās, kā arī uz satraucošām tendencēm (galvenos faktus skatīt EVA apkopojumā). Piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas jomā Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izdevies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un tās sasniegs īstermiņa mērķus. Tomēr ilgtermiņa mērķu sasniegšanai ir jāveic lielāki samazinājumi ievērojami ātrākā tempā.
Kā mēs varam paplašināt un paātrināt emisiju samazināšanu un sasniegt klimatneitralitāti? It īpaši, ja dažām nozarēm, piemēram, transportam, ir jāpieliek lielas pūles, lai sasniegtu jebkādu samazinājumu, galvenokārt pieaugošā pieprasījuma dēļ? Klimata pārmaiņas jau ietekmē un arvien vairāk ietekmēs Eiropu. Vai mēs darām pietiekami daudz, lai tām pielāgotos un sagatavotos?
Vides degradācija, tostarp bioloģiskās daudzveidības zudums, neraugoties uz mūsu pastiprinātajiem centieniem, turpinās. Aina ilgtermiņā ir vēl drūmāka. Patēriņa un ražošanas sistēmas joprojām rada neilgtspējīgu slodzi uz zemes un ūdens ekosistēmām Eiropā, kā arī visā pasaulē. Viens no šo sistēmu darbības rezultātiem — piesārņojums — ir vēl viena pastāvīga problēma. Atmosfērā, ūdenī un zemē izdalās un uzkrājas dažādas piesārņojošas vielas, kas, iespējams, var būtiski ietekmēt ekosistēmas un cilvēku veselību. Neskatoties uz pēdējās desmitgadēs novēroto Eiropas apkārtējā gaisa kvalitātes ievērojamo uzlabošanos, tiek lēsts, ka tikai gaisa piesārņojums vien katru gadu Eiropā joprojām izraisa vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu. Turklāt dažas grupas ir jutīgākas pret kaitējumu, ko rada šāda ietekme uz vidi un klimatu, nekā citas.
Tomēr Eiropā, iespējams, ir visplašākais vides tiesību aktu kopums pasaulē. Kas vēl būtu jādara, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu, vēl vairāk uzlabotu gaisa kvalitāti un novērstu kaitējumu cilvēku veselībai?
Eiropas sabiedrība pieprasa rīcību klimata pārmaiņu un ilgtspējības jomā. Tūkstošiem skolēnu dodas gājienā pa Eiropu, viņiem pievienojas viņu vecāki un vecvecāki. Ņemot vērā šo nepieredzēto sabiedrības atbalstu un gaidāmo uzdevumu apjomus, nav pārsteidzoši, ka šie jautājumi nākamajos mēnešos un gados būs Eiropas politisko mērķu centrā. Jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs tāpat kā Ursula von der Leyen programma “Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem”, ir šo sabiedrības prasību atspoguļojums. Tajā ir izklāstītas nākamās Eiropas Komisijas politiskās prioritātes. Pirmais pamatmērķis — Zaļais kurss Eiropai — nosaka virkni prioritāšu, kas ir tieši un cieši saistītas ar Eiropas Vides aģentūras darbu un kompetenci.
Gadu gaitā EVA novērtējumos ir pievērsta uzmanība jautājumiem, kas saistīti ar galvenajām sabiedrības sistēmām, tostarp mobilitātei, enerģijai un nesen arī pārtikai. Eiropas politikā šī pieeja ir atspoguļota arī tiesību aktu paketēs, tostarp attiecībā uz klimatu un enerģiju. Mēs esam uzsvēruši arī nepieciešamību pēc pārejas uz ilgtspējību un politikas lomu šo pāreju atvieglošanā, kas ir uzsvērta arīUrsula von der Leyen programmā.
Galvenais jautājums joprojām ir — kā kopīgiem spēkiem politikas saukļus pārvērst realitātē Eiropas, valstu vai pat pilsētu līmenī? Kā panākt, lai Zaļais kurss Eiropai tiktu ieturēts?
Tas nozīmē, ka ir pilnīgi jāpārdomā un jāpārprojektē galvenās sistēmas — veidi, kā mēs pārvietojamies, ražojam un izmantojam enerģiju, ražojam un patērējam pārtiku. Bet problēmas, kas mums jārisina saistībā ar mobilitātes vai enerģijas sistēmu, nav tādas pašas kā saistībā ar pārtikas sistēmu. Pēdējos gados atjaunojamā enerģija ir kļuvusi par galveno enerģijas sistēmas sastāvdaļu, savukārt autotransports joprojām ir atkarīgs no privātajām automašīnām. EVA apkopojumā ir izcelti iespējamie jautājumi, kurus katrā sistēmā ir jārisina.
Priekšā esošo problēmu neatliekamība un apmērs nozīmē, ka ar sarežģītu jautājumu risināšanu vairs nedrīkstam kavēties. Zemu augušie augļi jau ir novākti. Kā mēs varam ražot pārtiku, nekaitējot videi, un atbalstīt lauku kopienas? Kā mēs varam panākt taisnīgu pāreju un nodrošināt, ka kopienas netiek atstātas novārtā? Kā publiskos un privātos līdzekļus novirzīt no tādām darbībām, kas izraisa vides pasliktināšanos un klimata pārmaiņas, uz tādām, kuras veicina ilgtspējību?
Eiropā ir daudz labu novatorisku ideju un politikas piemēru. Ir pienācis laiks paplašināt un paātrināt savu darbību. Ar rekordlielu sabiedrības atbalstu šis mums ir īpaši izdevīgs brīdis, un tāpēc varam veikt izšķirošās darbības, lai ievirzītu Eiropu uz ilgtspējības ceļa. Lai atvieglotu šo pāreju, Eiropas Vides aģentūra turpinās atbalstīt politikas veidotājus un sabiedrību, nodrošinot labāko pieejamo informāciju par pašreizējiem un turpmākajiem aktuālajiem jautājumiem.
Hans Bruyninckx
EVA izpilddirektors
Ievadraksts publicēts EVA biļetena 2019. gada septembra numurā 03/2019.
For references, please go to https://eea.europa.eu./lv/articles/ilgtspejibas-veicinasana-2014-jauna-eiropas or scan the QR code.
PDF generated on 26.11.2024 14:16
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem