Izpratne par klimata pārmaiņu sarežģītību un atbilstoša rīcība

No zinātniskā viedokļa raugoties, klimata pārmaiņas būtībā rada siltumnīcefekta gāzu, galvenokārt oglekļa dioksīda, apjoms, kas atbrīvots un uztverts atmosfērā. Kopš rūpnieciskās revolūcijas saimnieciskās darbības rada arvien lielāku siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas ievērojami pārsniedz daudzumu, ko uztver dabiskais oglekļa cikls. Tas izraisa oglekļa koncentrācijas palielināšanos atmosfērā, kas savukārt rada siltumnīcefektu, aizturot lielāko daļu saules enerģijas, ko saņem Zeme.

Zemes novērošanas sistēmas uzrauga oglekļa koncentrāciju un seko ilgtermiņa tendencēm. Konstatējumi ir skaidri: neatkarīgi no sezonālām svārstībām oglekļa dioksīda “miljonās daļas” (ppm) atmosfērā 2016. gadā pārsniedza 400 ppm robežvērtību un turpina augt. Tāpēc zinātnieki apgalvo: lai samazinātu klimata pārmaiņas, būtiski jāsamazina atbrīvoto siltumnīcefekta gāzu daudzums un, ja iespējams, jāpalielina uztvertais daudzums.

Rūpīgi izvērtējot saimnieciskās darbības, kas atbrīvo siltumnīcefekta gāzes, var secināt, ka situācija ir diezgan sarežģīta. Mēs varam precīzi noteikt galvenās darbības, kas rada lielāko daļu emisiju. Dedzinot fosilo kurināmo un mainot zemes izmantošanas veidu (piem., izcērtot mežus, lai audzētu liellopus), mēs atbrīvojam oglekli, kas bija saistīts un nenokļuva oglekļa ciklā simtiem un pat miljoniem gadu. Pēdējos divos gadsimtos tāds fosilais kurināmais kā ogles, nafta un dabasgāze ir nodrošinājuši vajadzīgo enerģiju mūsu mājām un ekonomikai: rūpniecībai, lauksaimniecībai, transportam utt. Mūsu sabiedrībai ir vajadzīga enerģija, bet vai to nevarētu nodrošināt ar atjaunojamiem energoresursiem, nevis fosilo kurināmo?

Cits sarežģītības līmenis ir saistīts ar klimata pārmaiņu globālo būtību. Tiklīdz oglekļa dioksīds ir atbrīvots atmosfērā, tas kļūst par globālu problēmu neatkarīgi no valsts un nozares, kas to atbrīvo. Tomēr, samazinot emisijas, mēs gandrīz pilnīgi paļaujamies uz politiskās pārvaldības struktūrām. Globālos centienus veido valstu apņemšanās ierobežot un samazināt savas emisijas. Lai to izdarītu, tām ir jāzina savu emisiju avots.

Eiropā tiek rūpīgi uzraudzīts siltumnīcefekta gāzu daudzums, ko katru gadu atbrīvo katra galvenā ekonomikas nozare un tās apakšdarbības. Pamatojoties uz ES dalībvalstu iesniegtajiem datiem, Eiropas Vides aģentūra analizē tendences un prognozes, lai novērtētu virzību uz mērķiem, kas noteikti visai ES kopā un katrai dalībvalstij atsevišķi. Arī novērtējumi par ietekmi uz mūsu klimatu un tā jutību parāda to, kā klimata pārmaiņas jau ir ietekmējušas dažādus Eiropas reģionus un ko tie var sagaidīt nākotnē dažādu emisiju scenāriju gadījumā.

Lai veicinātu darbības saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, ES dalībvalstis vienojās par vairākiem klimata un enerģētikas politikas virzieniem un noteica skaidrus mērķus 2020. un 2030. gadam. Mūsu novērtējumi liecina, ka Eiropas Savienība ir ceļā uz 2020. gadam noteikto mērķu sasniegšanu, bet ir nepieciešamsi lielāks ieguldījums, lai sasniegtu vērienīgākos mērķus, kas noteikti 2030. gadam. Valstis, reģioni, pilsētas un citas ieinteresētās puses arī dalās informācijā par to, kā pielāgoties mainīgajam klimatam.

Šīs zināšanas ir ļoti svarīgas. Tomēr, lai formulētu un īstenotu efektīvus pasākumus, mums ir vajadzīga arī sistēmiska izpratne. Piemēram, vai transporta nozare, kas 2016. gadā ES atbrīvoja vairāk nekā 20 % visu siltumnīcefekta gāzu emisiju, var samazināt savu atkarību no benzīna un dīzeļdegvielas un pāriet uz tīru elektroenerģiju? Vai Eiropa var ražot šo papildu enerģiju, nepalielinot slodzi uz vidi? Kā ar pilsētvides plānošanu var nodrošināt vajadzīgo enerģiju un mobilitāti un samazināt ar klimatu saistīto katastrofu radīto kaitējumu, vienlaikus uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētās?

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir vajadzīgas sistēmiskas zināšanas par saikni starp sabiedrības, vides un ekonomikas tendencēm. Turpmākajās politikas darbībās var būt nepieciešams ņemt vērā arī īpašas reģionu un pilsētu vajadzības. Piemēram, kā pilsētās var palielināt pašreizējo ēku energoefektivitāti, tostarp ēkās, kas būvētas pat 19. gadsimta beigās?

Eiropas Vides aģentūras mērķis ir sniegt atbilstošas un pieejamas zināšanas, lai palīdzētu politikas veidotājiem un sabiedrībai rīkoties, pamatojoties uz savlaicīgu, atbilstošu un uzticamu informāciju. Tas nozīmē, ka mūsu zināšanām ir jākļūst plašākām un dziļākām un pastāvīgi jāpieaug, ņemot vērā problēmu sistēmisko un sarežģīto būtību. Klimata pārmaiņu jomā mēs strādājam, lai sagatavotu nākotnes zināšanu platformu, nolūkā atbalstīt ES mērķus 2030. gadam enerģētikas un klimata jomā, labāk sasaistot pašreizējās zināšanas ne tikai par klimatu un enerģētiku, bet arī par citām svarīgām jomām, piemēram, lauksaimniecību, transportu un gaisa kvalitāti.

Galu galā panākumi būs atkarīgi no pamatotiem politikas lēmumiem tikpat lielā mērā, cik no vispārējas vēlmes izbeigt atkarību no fosilā kurināmā. Parīzes nolīgums bija stūrakmens, stiprinot globālo apņemšanos novērst klimata pārmaiņas, apvienojot valdības, uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību. Tagad nolīgumu turpina īstenot visas valstis, kas to parakstīja. Šajā saistībā Klimata konferencei (COP24) Katovicē, Polijā būtu jāturpina nolīguma īstenošana, pieņemot noteikumu kopumu.

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Redaktora sleja publicēta EVA biļetena Nr. 03/2018 2018. gada septembra izdevumā.