Kā Eiropas pilsētas pielāgojas klimata pārmaiņām un virzās uz ilgtspējīgu nākotni?

Ko Eiropas Savienība un EVA dara klimatadaptācijas un jo īpaši pilsētu ilgtspējas jomā?

Eiropas Komisijas nesen pieņemtajā ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām ir ieteiktas darbības, kas uzlabo zināšanas par pielāgošanos, lai mēs varētu savākt vairāk labākas kvalitātes datu par riskiem un zaudējumiem, kas saistīti ar klimatu. Tas ir tieši saistīts ar EVA uzturēto un izstrādāto Eiropas pielāgošanās platformu klimata pārmaiņām ClimateADAPT.

ClimateADAPT ietver vairākus paraugprakses piemērus no pilsētām, kas ir veikušas pielāgošanās pasākumus. Jaunums ir tas, ka ES stratēģijā ir pilnībā atzīts, ka adaptācijai ir vajadzīgi plāni un darbības visos pārvaldības līmeņos. Tajā ir uzsvērtas prioritātes, kas atzīst vietēju adaptāciju, dabā balstītu risinājumu izmantošanu adaptācijai un adaptācijas jautājumu integrāciju makrofiskālajā politikā. Tas, kā pilsētas pielāgojas, ir pilnībā atzīts mūsu ziņojumā “Pilsētu ilgtspēja Eiropā — Kas veicina vides pārmaiņas pilsētās”, kas tiks publicēts nākamo nedēļu laikā. Kopā ar ziņojumu mēs publicēsim īsu informatīvu dokumentu, kurā būs sniegts sākotnējais pārskats par Covid-19 pandēmijas būtiskāko ietekmi uz ilgtspējas centieniem pilsētās.

Kādas ir galvenās šā jaunā ziņojuma atziņas, kas būtu jāņem vērā?

EVA jau ilgu laiku strādā, pievēršoties pilsētu jautājumiem. Šis darbs ir veikts, izmantojot tematisku pieeju, kas nozīmē, ka tiek ņemti vērā tādi tendenču modeļi kā urbanizācija un piesārņojums vai gaisa kvalitāte pilsētās, trokšņa piesārņojums un klimatadaptācija pilsētās. Jaunais ziņojums ir pirmais no vairākiem novērtējumiem, kuros integrētā veidā tiek aplūkots pilsētu ieguldījums vides mērķrādītāju sasniegšanā. Šis konkrētais ziņojums ir vērsts tieši uz pilsētām — izmantojot apsekojumus un intervijas —, lai saprastu, kas veicina pilsētu vides izmaiņas kā komponentu pilsētu pārejā uz ilgtspējīgāku sabiedrību. Tas ir paskaidrojošs dokuments, kas izmantojams kā etalons attiecībā uz to, kā pilsētas izvērtē galvenos veicinātājfaktorus un šķēršļus pilsētu virzībā uz ilgtspēju.

Raugoties uz visiem šajā pētījumā identificētajiem veicinātājfaktoriem, var īpaši izcelt dažus faktorus. Mēs konstatējām, ka nav universālas pieejas. Gan veicinātājfaktori, gan šķēršļi tika identificēti septiņās pamatjomās — konteksts, pārvaldība, zināšanas, kultūra, tehnoloģija, dati un informācija, un finanses. Ir svarīgi atzīmēt, ka šī ir pirmā reize, kad EVA tieši pievēršas pilsētām šādā pētošā veidā, izmantojot dizaina domāšanas pieeju, ko vēlāk var izvērst plašāk.

Kāda ir bijusi Covid-19 pandēmijas ietekme uz pilsētām?

Covid-19 pilna ietekme uz pilsētu ilgtspēju vēl tiek novērtēta. Pandēmija ir mainījusi mūsu dzīvesveidu — arvien vairāk tiek izmantotas digitālās ierīces un biežāk tiek strādāts no mājām. Tas ir mainījis pilsētu ainavas un radīs ilgstošu ietekmi uz transportu un ikdienas svārstmigrāciju. Tāpat, visticamāk, mainīsies arī pieprasījums pēc mājokļu un biroju izmantošanas. Tas var uzlabot gaisa kvalitāti un mazināt troksni, jo samazināsies satiksme.

Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā Eiropas valstis izstrādās savus atveseļošanas un noturības plānus un jo īpaši no tā, kāds būs to redzējums uz pilsētām kā procesa dalībniekiem. Pilsētām ir bijusi nozīmīga loma savu iedzīvotāju atbalstīšanā pandēmijas laikā, un vietējām pašvaldībām ir svarīga loma mūsu atveseļošanā un Eiropas zaļā kursa īstenošanā. Gaidāmajā EVA informatīvajā dokumentā ir analizēta pandēmijas sākotnējā ietekme uz vidi un klimata pārmaiņām. Šeit mēs runājam par mobilitāti un pieejamību, renovācijas vilni un ēku modernizāciju, zaļo telpu nozīmīgumu, dabā balstītiem risinājumiem un vietējas, pilsētās iegūtas pārtikas lomu.

Vai šajos novērtējumos ir sniegti tehniski un praktiski padomi vai ilgtspējas norādes Eiropas daudzajām pilsētām un mazpilsētām?

Mūsu darbs EVA ir vērsts uz plašu mērķauditoriju. Mēs sadarbojamies ar valstīm, Eiropas iestādēm un organizācijām un Eiropas pilsonisko sabiedrību kopumā. Lai gan EVA pilnvarās neietilpst tieša sadarbība ar pilsētām, aptuveni 75 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās vai mazpilsētās. Mūsu gaidāmajiem novērtējumiem ir divkāršs mērķis — ņemt vērā vietējā līmeņa nozīmi un pilsētu nozīmi Eiropas noteikto īpaši augsto vides un klimata mērķrādītāju sasniegšanā.

Mūsu darbs arī apliecina, ka pilsētas ir aktīvi iesaistījušās īstenošanā, un dažkārt tās ir pat izvirzījušas vēl augstākus mērķus nekā valsts līmenī noteiktie. Jaunākajā vides tiesību aktu uzraudzības un ziņošanas pārskatā (2018. gadā) tika secināts, ka 70 % ES vides tiesību aktu tiek īstenoti vietējā līmenī.

Kādas līdz šim ir bijušas galvenās atziņas jūsu sākotnējā pētījumā?

Ziņojums sniedz ļoti interesantu ieskatu par pētījumā apsekotajām pilsētām, kas tieši ietekmēs ES rīcībpolitikas. Viena no galvenajām atziņām ir tāda, ka tiek uzskatīts, ka ES tiesību aktiem un politikas regulējumiem ir būtiska loma ilgtspējīgu pārmaiņu paātrināšanā pilsētās. Turklāt svarīga nozīme ir piekļuvei ES, valstu un privātam finansējumam. Arī pilsētu tīkliem un mērķorientētām partnerībām ir ļoti svarīga nozīme, radot pievienoto vērtību pilsētu centieniem virzībā uz ilgtspēju. Tajā pašā laikā pilsētas ir neviendabīgas, un pāreja uz ilgtspēju ir jāpielāgo vietējam kontekstam. Vietēja līmeņa redzējumi un stratēģiskie plāni attiecībā uz ilgtspēju ir svarīgi kā pamats turpmākai rīcībai.

Kāds darbs vēl ir plānots šajā jomā?

Mūsu darbs pašlaik ir strukturēts četros virzienos. Viens no tiem ir EVA notiekošā darba turpināšana. Tas nozīmē, ka tiks turpināts darbs saistībā ar adaptācijas, gaisa kvalitātes un trokšņa piesārņojuma novērtējumiem pilsētu kontekstā, darbs, kurā iesaistītsCopernicusun tā Pilsētu atlanta vietējais komponents, dabā balstīti risinājumi, mobilitāte/pieejamība un ēku modernizācija vai aprites risinājumi. Šā darba rezumējums tiks sniegts drīzā ziņojumā par tā dēvēto “saiknes analīzi”, kas balstīta uz lejupēju analītisko perspektīvu. Analīze ir vērsta uz astoņiem pilsētu un vides ilgtspējas jautājumiem, kas kā prioritāri atlasīti ieinteresēto personu virzītā procesā. Mēs koncentrēsimies uz klimatnoturību, dzīves kvalitāti, pieejamību, veselīgu vidi, pārtikas nodrošinājumu, apritīgumu, tīru enerģiju un ilgtspējīgām ēkām pilsētu līmenī.

Mēs arī vēlamies nostiprināt saikni ar attiecīgajām ieinteresētajām organizācijām. Mēs plānojam intensificēt tīklošanu šajā jautājumā, izveidojot sadarbīgu pilsētu ilgtspējas forumu, kas ļaus apmainīties ar informāciju un veidot tīklus un mērķtiecīgas partnerattiecības. Visbeidzot, ņemot vērā citas ES vadītas iniciatīvas, EVA arī apsver, kā visas šīs zināšanas un pieredzi varētu nodot tālāk plašākam lokam un koplietot.