Paredzams, ka kaitīgam trokšņa piesārņojumam pakļauto Eiropas iedzīvotāju skaits pieaugs

Saskaņā ar EVA ziņojumu “Troksnis Eiropā — 2020” galvenais trokšņa piesārņojuma avots Eiropā ir ceļu satiksme, un tiek prognozēts, ka pilsētu palielināšanās un lielāks pieprasījuma pēc mobilitātes nākamo desmit gadu laikā izraisīs trokšņa līmeņa pieaugumu gan pilsētās, gan laukos. Citi galvenie vides trokšņa piesārņojuma avoti ir dzelzceļš, gaisa satiksme un rūpniecība.

Ziņojumā ir ietverta jaunākā informācija par trokšņa piesārņojuma tendencēm laikā no 2012. līdz 2017. gadam. Tajā ir arī sniegts pārskats par trokšņa nākotnes prognozēm, kā arī ar to saistīto ietekmi uz veselību Eiropā, pamatojoties uz jaunajām Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pamatnostādnēm par trokšņa iedarbību uz veselību. Par pamatu izmantojot iepriekšējo, 2014. gada, EVA novērtējumu par troksni Eiropā, ziņojumā ir arī apskatītas darbības, kas tiek veiktas, lai pārvaldītu un mazinātu trokšņa ietekmi, kā arī pārskatīti panāktie rezultāti, lai sasniegtu ES tiesību aktos, tostarp Vides trokšņa direktīvā un ES 7. vides rīcības programmā (VRP), paredzētos ES mērķus attiecībā uz trokšņa piesārņojumu.

Ievērojama ietekme uz veselību

Trokšņa ilgtermiņa iedarbībai ir ievērojama ietekme uz veselību. Pamatojoties uz PVO datiem, EVA lēš, ka šāda iedarbība Eiropā katru gadu izraisa 12 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu, kā arī sekmē 48 000 jaunu sirds išēmiskās slimības gadījumu (ko izraisa sirds artēriju sašaurināšanās). Tiek arī lēsts, ka 22 miljoni iedzīvotāju cieš no hroniska liela kaitinājuma un 6,5 miljoni iedzīvotāju cieš no hroniskiem izteiktiem miega traucējumiem. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas liecībām šāda ietekme uz veselību sāk jau rasties situācijās, kad vēl nav pārsniegtas ES Vides trokšņa direktīvā paredzētās ziņošanas robežvērtības, un, visticamāk, tā nav pienācīgi novērtēta. Turklāt informācija, ko valstis sniegušas atbilstoši ES direktīvai, neietver visas pilsētu zonas, ceļus, dzelzceļus un lidostas.

Troksnis ietekmē ne tikai cilvēkus — tas kļūst par aizvien lielāku apdraudējumu arī dzīvajai dabai gan uz sauszemes, gan ūdenī. Troksnis var samazināt reproduktīvo spēju un palielināt mirstību, kā arī izraisīt dzīvnieku bēgšanu uz klusākiem rajoniem.

ES mērķis 2020. gadam trokšņa jomā netiks sasniegts

Lai gan ES dalībvalsts ir panākušas zināmu progresu, kartējot lielāku skaitu trokšņa skarto rajonu visā Eiropā, kā arī ziņojot par tiem, kopējie politikas mērķi attiecībā uz vides troksni vēl nav sasniegti. Proti, 7. vides rīcības programmā 2020. gadam paredzētais mērķis samazināt trokšņa piesārņojumu un tuvināties PVO ieteiktajam trokšņa iedarbības līmenim netiks izpildīts. Tiek lēsts, ka trokšņa piesārņojums pieaugs pilsētu palielināšanās un lielāka pieprasījuma pēc mobilitātes dēļ.

Vairāk nekā 30 % datu, kas vajadzīgi atbilstoši ES direktīvai, joprojām nav pieejami pēc juridiski noteiktā ziņošanas termiņa beigām 2017. gadā. Būtiskā kavēšanās liecina, ka valstis nav veikušas vajadzīgos pasākumus, lai mazinātu trokšņa piesārņojumu. Ziņojumā ir arī norādīts, ka īstenošana ir jāveic labāk — šis apgalvojums pastiprina  Eiropas Komisijas nesen veiktā novērtējuma par direktīvas īstenošanu secinājumus.

Rīcība trokšņa līmeņa samazināšanai

Saskaņā ar EVA ziņojumu valstis jau īsteno dažādus pasākumus, lai samazinātu un pārvaldītu trokšņa līmeni, tomēr joprojām ir grūti novērtēt šo darbību radīto  pozitīvo ietekmi uz veselību. Vispopulārākie pasākumi trokšņa līmeņa samazināšanai pilsētās ietver, piemēram, vecāku ceļu bruģa nomaiņu ar gludāku asfaltu, labāku satiksmes plūsmu pārvaldību un atļautā braukšanas ātruma samazināšanu līdz 30 kilometriem stundā. Ir arī pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot informētību un mainīt cilvēku uzvedību, lai tiktu izmantoti klusāki pārvietošanās veidi, piemēram, riteņbraukšana, pastaigas vai elektrotransportlīdzekļi.

Ievērojams skaits valstu, pilsētu un reģionu ir arī ieviesuši t. s. klusos rajonus — lielākā daļa no šiem rajoniem ir parki un citas zaļās zonas, kur cilvēki var patverties no pilsētas trokšņa. Saskaņā ar ziņojumu ir jādara vairāk, lai izveidotu un aizsargātu klusos rajonus ārpus pilsētām un uzlabotu piekļuvi šiem rajoniem pilsētās.

Pamatinformācija par ES Vides trokšņa direktīvu

Trokšņa iedarbība uz cilvēkiem tiek uzraudzīta atbilstoši Vides trokšņa direktīvai (VTD), izmantojot divas ziņošanas robežvērtības — dienas-vakara-nakts trokšņa rādītāju (L_den), ar kuru mēra tādu trokšņa iedarbību, kas saistīta ar kaitinājumu, kā arī nakts trokšņa rādītāju (L_night), kas ir izstrādāts, lai novērtētu trokšņa radītos miega traucējumus. Šīs ziņošanas robežvērtības ir augstākas nekā PVO ieteiktās vērtības, un pašlaik nav mehānisma, lai sekotu panāktajam progresam, izmantojot šīs zemākās vērtības.

Vairāk informācijas par Vides trokšņa direktīvu sk. vietnē https://ec.europa.eu/environment/archives/noise/directive.htm

Piekļūstiet datiem, izmantojot Eiropas Trokšņa novērošanas un informācijas dienestu: http://noise.eea.europa.eu/

Valstu faktu lapas par troksni:

https://www.eea.europa.eu/themes/human/noise/noise-fact-sheets