Gaisa kvalitātes uzlabošana Eiropas pilsētās sniegs būtiskus ieguvumus veselībai

EVA 2017. gada ziņojumā “Gaisa kvalitāte Eiropā” tiek analizēta gaisa kvalitāte un tās ietekme, pamatojoties uz 2015. gada datiem no vairāk nekā 2500 monitoringa stacijām visā Eiropā. EVA iepazīstināja ar ziņojumu 2017. gada Eiropas reģionu un pilsētu nedēļas laikā.

Kā liecina dati, gaisa kvalitāte Eiropā lēnām uzlabojas, pateicoties agrākai un pašreizējai politikai un tehnoloģiju attīstībai. Tomēr augsta gaisa piesārņojuma koncentrācija joprojām būtiski ietekmē Eiropas iedzīvotāju veselību, un vislielāko kaitējumu nodara cietās daļiņas (PM), slāpekļa dioksīds (NO₂) un piezemes ozons (O₃).

Kā norādīts ziņojumā, 2014. gadā PM_2.5 koncentrācija izraisīja aptuveni 428 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu 41 Eiropas valstī, no kuriem aptuveni 399 000 gadījumu reģistrēti ES–28 valstīs. Sliktā gaisa kvalitāte arī rada ievērojamu ekonomisku ietekmi, jo palielās ārstēšanās izdevumi, samazinās strādājošo produktivitāte un tiek nodarīts kaitējums augsnei, kultūraugiem, mežiem, ezeriem un upēm.

“Mēs kā sabiedrība nedrīkstam pieņemt gaisa piesārņojuma radītās izmaksas kā pašsaprotamas. Ar stingriem lēmumiem un pārdomātiem ieguldījumiem videi nekaitīgākā transportā, enerģijā un lauksaimniecībā mēs varam mazināt piesārņojumu un vienlaikus arī uzlabot mūsu dzīves kvalitāti,” norādīja EVA izpilddirektors Hanss Bruininkss [Hans Bruyninckx]. “Ir iedvesmojoši redzēt, ka tik daudzas Eiropas valstu valdības un it īpaši pilsētas ieņem vadošu lomu iedzīvotāju veselības aizsardzībā, uzlabojot gaisa kvalitāti. Tīrs gaiss pieder ikvienam, arī cilvēkiem, kas dzīvo pilsētās.”

"Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras ziņojumu slikta gaisa kvalitāte joprojām būtiski ietekmē veselību. Eiropas Komisija ir apņēmusies risināt šo jautājumu un palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt, ka iedzīvotāju elpotais gaiss atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem," sacīja ES vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella. 

Šā gada ziņojumā īpašs uzsvars ir likts arī uz lauksaimniecību, kas ir būtisks gaisu piesārņojošu vielu un siltumnīcefekta gāzu emisiju avots. Ziņojumā norādīts, ka ir pieejams plašs darbību klāsts, tostarp tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi pasākumi, lai mazinātu lauksaimniecības radītās emisijas, tomēr tās vēl nav ieviestas vajadzīgajā apjomā un intensitātē.

(1) ES pilsētu iedzīvotāji, kas pakļauti kaitīgam gaisa piesārņojuma līmenim 2013.–2015. gadā, vērtējot pēc šādiem kritērijiem:

(2) ES noteiktās robežvērtības/mērķvērtības

(3) PVO vadlīnijas

Galvenie konstatējumi

• Cietās daļiņas — 7 % no ES–28 valstu pilsētu iedzīvotājiem 2015. gadā bija pakļauti PM_2.5 līmenim, kas pārsniedz ES noteikto gada robežvērtību. Aptuveni 82 % no šiem iedzīvotājiem bija pakļauti līmenim, kas pārsniedz PVO vadlīnijās vēl stingrāk noteiktos ierobežojumus. Tiek lēsts, ka 2014. gadā PM_2.5 iedarbība izraisīja aptuveni 428 000 cilvēku priekšlaicīgas nāves gadījumu 41 Eiropas valstī.
• Slāpekļa dioksīds — 9 % no ES–28 valstu pilsētu iedzīvotājiem 2015. gadā bija pakļauti NO₂ līmenim, kas pārsniedz ES noteikto gada robežvērtību un PVO vadlīnijās noteikto ierobežojumu. Tiek lēsts, ka 2014. gadā NO₂ iedarbība izraisīja aptuveni 78 000 cilvēku priekšlaicīgas nāves gadījumu 41 Eiropas valstī.
• Piezemes ozons — 30 % no ES–28 valstu pilsētu iedzīvotājiem 2015. gadā bija pakļauti O₃ līmenim, kas pārsniedz ES noteikto mērķa robežvērtību. Aptuveni 95 % šādu iedzīvotāju bija pakļauti līmenim, kas pārsniedz PVO vadlīnijās vēl stingrāk noteiktos ierobežojumus. Tiek lēsts, ka 2014. gadā O₃ iedarbība izraisīja aptuveni 14 400 cilvēku priekšlaicīgas nāves gadījumu 41 Eiropas valstī.

Vispārīga informācija par aplēsēm attiecībā uz veselību

Šajā ziņojumā aplēses par ietekmi uz veselību ir saistāmas ar PM_2.5, NO₂ un O₃ iedarbību Eiropā 2014. gadā. To pamatā ir informācija par gaisa piesārņojumu, demogrāfiskie dati un saistība starp piesārņojošu vielu koncentrācijas iedarbību un konkrētu ietekmi uz veselību.

Priekšlaicīgu nāvi definē kā nāvi, kas iestājusies, pirms persona sasniegusi paredzamo vecumu. Šis paredzamais vecums parasti ir vecums, kurā tiek sasniegts standarta paredzamais mūža ilgums attiecībā uz konkrētu valsti un dzimumu. Uzskata, ka priekšlaicīgu nāvi var novērst, ja tiek likvidēts tās cēlonis.