Uzmanības centrā — aviācijas un kuģniecības radītās emisijas

Šogad TERM ziņojumā bija aplūkota aviācijas un kuģniecības ietekme — kādēļ tika izvēlētas tieši šīs nozares?

TERM ziņojumā mēs nolēmām izveidot aviācijas un kuģniecības profilu, lai uzsvērtu kopīgās problēmas, ko šīs abas nozares rada saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un gaisa piesārņojumu. Aviācijas darbības — ne vien lidojumi, bet arī pašas lidostas — rada negatīvu ietekmi uz vidi, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas, gaisu piesārņojošas vielas, trokšņa piesārņojumu, patērē ūdeni un rada atkritumus. Turklāt kopš 1990. gada ES starptautiskās aviācijas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms ir palielinājies vairāk nekā divkārt.

Arī kuģniecības darbības izraisa ievērojamu siltumnīcefekta gāzu un gaisu piesārņojošu vielu emisiju daudzumu, troksni un ūdens piesārņojumu. Ja nerīkosimies, tad pasaules kuģniecības radītās oglekļa dioksīda emisijas 2050. gadā varētu sasniegt 17 % no kopējā oglekļa dioksīda emisiju apjoma. Lai gan dažu autotransporta radīto piesārņojošo vielu (lai arī ne oglekļa dioksīda) emisijas kopumā ir samazinājušās, aviācijas un kuģniecības radīto emisiju daudzums turpina palielināties. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā pasaules aviācija un kuģniecība radīs gandrīz 40 % no pasaules kopējā oglekļa dioksīda emisiju daudzuma, ja netiks veikti pasākumi to mazināšanai. Regulāri notiek šo nozaru novērtēšana saskaņā ar TERM rādītājiem, taču tās tiek aplūkotas tikai kā transporta apakšnozares, savukārt aviācijas nozarei mēs pievērsāmies 2016. gada ziņojumā par Eiropas aviācijas ietekmi uz vidi. Tagad ir pirmā reize, kad mēs šīm nozarēm esam veltījuši īpašuTERM ziņojumu.

Kāpēc palielinās aviācijas un kuģniecības radīto emisiju daudzums?

Pēdējās desmitgadēs mēs esam piedzīvojuši tirdzniecības globalizāciju, un kā aviācijā, tā kuģniecībā ir notikusi ārkārtīgi liela izaugsme. Tas savukārt ir izraisījis nemitīgu emisiju daudzuma palielināšanos. Piemēram, kopš 1990. gada gaisa satiksmes pasažieru skaits Eiropā un pasaulē ir trīskāršojies. Turklāt ir palielinājies tirdzniecības apjoms ar jaunietekmes valstīm, tādējādi pagarinot pārvietošanās attālumu. Zemo cenu aviopārvadātājiem ieņemot lielāku tirgus daļu, pasažieru aviopārvadājumi ir kļuvuši lētāki. Šie notikumi lielā mērā izskaidro pasažieru pārvadājumu apjoma neseno pieaugumu Eiropā. Zemo cenu aviopārvadātāju flotes gaisa kuģi parasti ir jaunāki un videi nekaitīgāki, taču lidojumu kopējais īpatsvars desmit gados ir dubultojies.

Kā varētu palielināt aviācijas un kuģniecības nozaru ilgtspēju?

Valdībām ir jāuzņemas galvenā loma, atbalstot ieguldījumus pētniecībā, produktu standartu izstrādi un piešķirot subsīdijas jaunām tehnoloģijām. Tādi pasākumi kā degvielas efektivitātes uzlabošana, ieviešot vieglākus materiālus vai citas tehniskas iespējas, nebūs pietiekami, lai sasniegtu Eiropas emisiju un ilgtspējas mērķrādītājus. Arī sabiedrība var dot savu ieguldījumu. Jau notiek debates par ilgtspējīgu ceļošanu un patērētāju paradumiem, un tas viss ir jāatbalsta. Tā var palīdzēt mainīt dzīvesveidu un pārvadājumu paradumus.

Ko abas nozares var pārņemt no citām transporta nozarēm?

Dažos gadījumos fosilo degvielu sadedzināšanai vai pat iekšdedzes dzinējam ir iespējami alternatīvi risinājumi. Paraudzīsimies, piemēram, uz kuģniecību! Ostas pasažieru laivas, kas ir iekļautas Kopenhāgenas sabiedriskā transporta sistēmā, darbina ar biodegvielu. Uz dažiem prāmjiem Norvēģijā un citās valstīs jau izmanto akumulatorus, lai uzlabotu pēdas nospiedumu vidē. Pilsētas var nodrošināt infrastruktūru kuģiem ostās, kur ir iespējams iegūt elektrību uz sauszemes un tos pievienot elektrotīklam, lai dzinēji nebūtu jādarbina tukšgaitā. Tas ne vien samazinās emisijas, bet arī palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti. Savukārt aviācijas nozarē aviopārvadājumu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana joprojām ir viens no vissarežģītākajiem transporta nozares uzdevumiem. Domājams, ka arī turpmāk gaisa kuģos joprojām tiks izmantotas fosilās degvielas, un ir sagaidāms, ka aviopārvadājumu pieprasījums turpinās palielināties.

Kā ES izmantos šo TERM ziņojumu? Ko ES dara šajā jomā, lai samazinātu emisijas?

Šo ziņojumu var izmantot, diskutējot Eiropas, valstu un vietējā līmenī par politiku attiecībā uz šo abu nozaru radītajām emisijām. Ņemot vērā šo nozaru globālo specifiku, aviācijas un kuģniecības emisijas regulē galvenokārt starptautiskas organizācijas, piemēram, SJO un ICAO. Tomēr arī ES rīkojas. No 2012. gada janvāra ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) ir iekļautas aviācijas radītās oglekļa dioksīda emisijas. Tomēr saskaņā ar “apturēšanas” noteikumu patlaban ETS nepiemēro attiecībā uz lidojumiem uz valstīm ārpus Eiropas Ekonomikas zonas un lidojumiem no šīm valstīm, lai varētu noslēgt vispārēju vienošanos par aviācijas emisijām. Gaisu piesārņojošo vielu emisijas kuģniecības nozarē noteikti palīdz samazināt arī sēra oksīda emisiju ierobežojumi divās īpašās emisijas kontroles zonās ES ūdeņos. Viena no tām ir Baltijas jūrā, bet otra — Ziemeļjūrā, ietverot arī Lamanša jūras šaurumu. Lai ievērotu ierobežojumus, operatori var, piemēram, izmantot degvielu ar mazu sēra saturu, uz kuģiem uzstādīt filtrus vai izmantot alternatīvas degvielas tehnoloģijas veidus.

Eiropas Vides aģentūrā mēs turpināsim rūpīgi uzraudzīt aviācijas un kuģniecības nozaru radītās emisijas, izmantojot jaunākos rādītājus, un publicējot regulārus ziņojumus un informatīvus paziņojumus.

Anke Lükewille

EVA gaisa piesārņojuma eksperte

Intervija publicēta 2018. gada 15. marta EVA biļetenā Nr. 2018/1