Vide un veselība

Cilvēku veselība un labjutība ir cieši saistītas ar vides stāvokli. Kvalitatīva vide nodrošina pamatvajadzības — tīru gaisu un ūdeni, auglīgu zemi pārtikas ražošanai un enerģiju un izejvielas ražošanai. Zaļā infrastruktūra palīdz arī regulēt klimatu un novērst plūdus. Piekļuve zaļai, ekoloġiski tīrai videi un ūdens platībām arī sniedz būtiskas atpūtas iespējas un veicina labjutību.

Tajā pat laikā videi ir liela nozīme piesārņota gaisa, trokšņa un bīstamu ķīmisko vielu iedarbībā uz cilvēku. Savā ziņojumā Slimību novēršana, radot veselīgu vidi Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka 12–18 % no visiem nāves gadījumu cēloņiem PVO Eiropas reģiona 53 valstīs ir vides negatīvo faktoru ietekme. Uzlabojot vides kvalitāti tādās svarīgās jomās kā gaiss, ūdens un troksnis, var novērst slimības un uzlabot cilvēku veselību.

Gaisa piesārņojums ir lielākais vides veselības apdraudējums Eiropā, un tas ir saistīts ar sirds slimībām, insultu, plaušu slimībām un plaušu vēzi. Tiek lēsts, ka gaisa piesārņojuma ietekme ES katru gadu izraisa vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu. Trokšņa iedarbība no transporta avotiem un ražošanas nozares var radīt traucējumus, ietekmēt miegu un attiecīgi paaugstināt hipertonijas un sirds un asinsvadu slimību risku.

Arī bīstama ķīmiska piesārņojuma ietekme rada bažas. Cilvēki ikdienas dzīvē var nonākt saskarē ar daudzām ķīmiskajām vielām, ar piesārņotu gaisu un ūdeni, patēriņa precēm un uzturu. Dažas bīstamas ķīmiskās vielas to īpašību dēļ saglabājas vidē un bioakumulējas pārtikas aprites ķēdē, un tas nozīmē, ka paies ilgs laiks, līdz emisiju ierobežošana būtiski uzrādīs mazāku ietekmi. Turklāt pašlaik izmantoto ķīmisko vielu apjoms un klāsts un nepārtraukts ķīmisko produktu ražošanas pieaugumse liecina, ka iedarbība uz cilvēkiem un vidi turpinās palielināties. Tas rada bažas par to, kādu ietekmi uz veselību atstāj ķīmisko vielu maisījumi mūsu dzīves laikā, īpaši jūtīgos dzīves posmos, piemēram, agrīnā bērnībā, grūtniecības laikā un vecumā.

Klimata pārmaiņas arī rada tūlītējus draudus veselībai, tie ir karstuma viļņi un pārmaiņas infekcijas slimību un alergēnu modeļos.

Kopumā peldvietu ūdens kvalitāte visā ES ir augsta, un peldūdeņu kvalitāte pastāvīgi uzlabojas, jo tiek ieguldīts kanalizācijas sistēmā, uzlabojot notekūdeņu attīrīšanu un samazinot piesārņojumu no saimniecībām.

Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka vides riski sabiedrībā nav vienmērīgi sadalīti, tie nesamērīgi ietekmē sociāli nelabvēlīgā situācijā esošas un mazaizsargātas iedzīvotāju grupas. Indivīda sociāli ekonomiskais statuss ietekmē vides negatīvo faktoru  iedarbību uz konkrēto indivīdu, jo ir lielāka varbūtība, ka nabadzīgāki cilvēki dzīvo degradētā vidē. Sociāli mazaizsargātas personas var būt uzņēmīgākas pret vides faktoru ietekmi, ko rada jau iepriekš pastāvējušas veselības problēmas, slikts uzturs un īpaši paradumi, piemēram, smēķēšana vai mazkustīgums. Šīs personas var arī saskarties ar sarežģījumiem pielāgoties vides riskiem un izvairīties no tiem.

Politikas virzieni

Atzīstot būtisko saikni starp vides stāvokli un dzīves kvalitāti, Septītās vides rīcības programmas (7. VRP) prioritārais mērķis Nr. 3 ir “aizsargāt Savienības iedzīvotājus no vides radītās ietekmes un no apdraudējuma veselībai un labklājībai)” (ES, 2013). Sabiedrības atkarība no ekosistēmu atbalsta ir 7. VRP koncepcijas pamatā, proti, “2050. gadā mēs dzīvosim labi – planētas ekoloģisko iespēju robežās”.

ES līmenī ir izstrādāta plaša politika, lai risinātu jautājumus saistībā ar vides ietekmi uz veselību. Daži piemēri no galvenajām vides politikas jomām ir šādi:

• pasākumu kopums Tīru gaisu Eiropā;
• “Ceļā uz jaunu pielāgošanās klimata pārmaiņām ES stratēģiju — integrēta pieeja”;
• Vides trokšņa direktīva; un
• Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas regula(REACH).

Eiropas Vides un veselības aizsardzības procesa, ko vada Eiropas PVO, mērķis ir sasaistīt vides un veselības nozares un veicināt kopīgus risinājumus, jo īpaši, lai pievērstos ar vidi saistītiem veselības uzdevumiem un mērķiem, kas izvirzīti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam. 2017. gada Ostravas deklarācijā ministri un PVO Eiropas reģiona valstu pārstāvji izklāstīja starpnozaru un iekļaujošu pieeju vides veselības uzlabošanai.

EVA darbības vides un veselības jomā

EVA sadarbojas ar partneriem valsts un starptautiskā līmenī, lai veidotu zināšanu bāzi par saikni starp vidi, veselību un labklājību. Tas ietver darbu, lai izpētītu, kā vide veicina cilvēku labklājību, kā arī darbu, lai novērstu konkrētu vides faktoru, tostarp gaisa piesārņojuma, trokšņa, ķīmisko vielu un klimata pārmaiņu, iedarbību un ietekmi uz veselību. Visbeidzot, veselības jomā gūtie rezultāti ir saistīti ar vides negatīvo faktoru iedarbību laika gaitā, un tas nozīmē, ka vides veselības novērtējumos būtu jāizmanto integrēta pieeja.

EVA arī izstrādā jaunu darba virzienu, lai izpētītu, kā sociālie un demogrāfiskie faktori ietekmē saikni starp vidi un veselību. Tas ietver arī novērtējumu par to, kā personas sociālais statuss un vecums var ietekmēt gan to pakļautību vides stresam, gan ietekmi uz veselību.

Eiropā tiek veikta regulatīva kontrole attiecībā uz labi zināmiem vides faktoriem, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību, cenšoties samazināt to iedarbību. Tomērrodas arī jautājumi par to, kuri vides draudi un ietekme uz veselību joprojām nav pietiekami izprasti. Tie ietver tādas problēmas kā rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem vai izmaiņas produktos, saistītos ar ķīmisko vielu iedarbību uz cilvēkiem, jo mēs virzāmies uz aprites ekonomiku un palielinām otrreizējo pārstrādi. EVA iesaistās starptautiskos ekspertu tīklos, tostarp ar Eiropas Komisiju, PVO un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, lai apzinātu jaunus vides riskus.

Attiecībā uz tematisko darbu EVA veic virkni novērtējumu un iegūst rādītājus par gaisa piesārņojumu, troksni, ķīmiskajām vielām un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

EVA ir partneris HBM4EU iniciatīvā. Iniciatīvas galvenais mērķis ir koordinēt un veicināt cilvēku biomonitoringu Eiropā. HBM4EU sniegs labākus pierādījumus par iedzīvotāju faktisko saskari ar ķīmiskajām vielām un iespējamo ietekmi uz veselību, lai atbalstītu politikas veidošanu.

EVA arī sniedz ieguldījumu Eiropas Komisijas Ķīmisko vielu uzraudzības informācijas platformā (IPCHEM), kas dokumentē ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu sastopamību attiecībā uz cilvēkiem un vidi.