Intervija — kā nodrošināt sociāli taisnīgu pāreju

Kāda irEurofoundmisija?

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) ir trīspusēja ES aģentūra, kuras uzdevums ir nodrošināt zināšanas, kas palīdz izstrādāt labākas sociālās, nodarbinātības un ar darbu saistītas politikas. Trīspusējs nozīmē, ka mēs pulcējam kopā darba ņēmēju, darba devēju un valdību pārstāvjus.

Eurofoundtika izveidots 1975. gadā, lai palīdzētu plānot un veidot labākus dzīves un darba apstākļus Eiropā. Mūsu jaunā dibināšanas regula stājās spēkā 2019. gadā.

Un pie kā jūs pats strādājatEurofound?

Es strādājuEurofoundno 2009. gada. Esmu atbildīgs par Eiropas mēroga pētījumu, aptauju un publikāciju izstrādi, koordinēšanu un pārvaldību, kā arī par konstatējumu izplatīšanas veicināšanu, piedaloties debatēs, konferencēs, semināros un darbsemināros tādās tematiskajās jomās kā darba apstākļi un darba attiecības.

Cita starpā esmu bijis atbildīgs par dažādām aktivitātēm, kas saistītas arEurofoundEiropas Darba dzīves novērošanas centru un ilggadējo Eiropas darba apstākļu aptauju.

Manas galvenās pētniecības jomas ir darba apstākļi un darba kvalitāte, darba laiks un darba un privātās dzīves līdzsvars, darbinieku veselība un labklājība, dzimumu līdztiesība un darba vieta. Pavisam nesen esmu paplašinājis savas interešu jomas, lai aptvertu pārejas uz oglekļneitrālu ekonomiku sociāli ekonomisko ietekmi, tostarp klimata pārmaiņu un klimata politikas ietekmi uz darba kvalitāti un ilgtspējīgu darbu.

KāEurofounddarbs atbalsta sociāli taisnīgu pāreju?

Es teiktu, ka atbalsta sniegšana tiem politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem, kuri var veidot un īstenot sociāli taisnīgu pāreju visiem, ir viens noEurofound DNAstūrakmeņiem.

Eurofoundnodrošina informāciju, konsultācijas un zināšanas par darba apstākļiem un ilgtspējīgu darbu, darba attiecībām, darba tirgus izmaiņām, dzīves kvalitāti un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tas tiek novirzīts ES iestādēm, dalībvalstu valdībām un sociālajiem partneriem ES un valstu līmenī, lai palīdzētu tiem veidot efektīvu un atsaucīgu sociālo un nodarbinātības politiku.

TurklātEurofoundtrīspusējais raksturs — šā fonda valdē ir visu ES dalībvalstu valdību, darba ņēmēju un darba devēju (sociālo partneru) pārstāvji — uzlabo tā spēju atvieglot un veicināt sociālo dialogu visā ES, pamatojoties uz salīdzinošu informāciju, pētniecību un analīzi.Eurofoundarī turpmāk veiks pētījumus, lai palīdzētu labāk izprast, kas ir taisnīga pāreja, kādi ir galvenie to veicinošie faktori un ko var darīt, lai to panāktu.

Kādi pašlaik ir lielākie izaicinājumi, lai panāktu taisnīgu pāreju?

Ideja par taisnīgu pāreju izriet no tā, ka izmaiņas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu vispārējos mērķus saistībā ar klimata pārmaiņām, nevar vienādi ietekmēt visus mūsu sabiedrības locekļus. Taisnīga pāreja uz oglekļneitrālu ekonomiku nozīmē, ka tiks nodrošināta darba ņēmēju, viņu ģimeņu un viņu kopienu nākotne un iztika. Tā ir apņemšanās nodrošināt, lai šīs pārejas laikā “neviens netiktu atstāts novārtā”. Tas jau pats par sevi ir liels izaicinājums, taču ar taisnīgas pārejas panākšanu ir saistītas daudzas problēmas.

Kādi ir daži konkrēti piemēri?

Eurofound pētījumi ir apliecinājuši, ka pastāv dažādas politikas jomas, piemēram, oglekļa nodokļi, kam var būt pozitīva ietekme siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, bet arī regresīva ietekme sadalījuma aspektā. Tas nozīmē, ka tie visvairāk kaitē mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, un tas var radīt jaunu sociālo nevienlīdzību vai saasināt esošo un radīt “antivielas” pret nepieciešamajām politikām.

Uzdevums ir atrast klimata pārmaiņu mīkstināšanas sociālās politikas abpusēji izdevīgus salikumus, kuros ņemta vērā nevēlamā sociālā ietekme. Tiem jāmazina sociālā nevienlīdzība, vienlaikus samazinot arī siltumnīcefekta gāzu emisijas. Kā piemērus var minēt ieguldījumus ilgtspējīgā un cenas ziņā pieņemamākā sabiedriskajā transportā un aktīvā mobilitātē, kā arī atbalstu mazāk nodrošinātiem cilvēkiem, lai uzlabotu viņu mājokļu energoefektivitāti.

Saistīta problēma ir nodrošināt tā saukto “valdības viengabalainības” pieeju, kurā dažādi departamenti un ministrijas apmainās ar informāciju par klimata politiku ieviešanu un ietekmi, meklējot iespējas šīs politikas no dažādiem aspektiem savstarpēji papildināt. Mūsu pētījumi liecina, ka attiecīgās valdības iestādes ne vienmēr ir iesaistītas valsts klimata plānu izstrādē, un tas var izraisīt iepriekš minētās nevēlamās sekas. To var kompensēt pareiza sasaiste starp dažādām iestādēm un dažādo skatījumu saskaņošana.

Kur jūs redzat lielākās iespējas?

Taisnīgas pārejas kontekstā es uzskatu, ka esošās sociālā dialoga struktūras un sistēmas pašas ir viena no lielākajām iespējām valstīm, reģioniem un nozarēm jau no paša sākuma rast pareizos risinājumus vajadzīgajai pārejai.

Ir pierādīts, ka pareizi funkcionējošam sociālajam dialogam, kas sastāv no sarunām, konsultācijām, kopīgām darbībām, diskusijām un informācijas apmaiņas starp darba devējiem un darba ņēmējiem vai tos pārstāvošām organizācijām, ir izšķiroša nozīme ekonomikas attīstības un sociālās kohēzijas veidošanā. Patiesi, jau tagad ir sastopami daudzi piemēri par iniciatīvām starptautiskā, valsts, reģionālā un uzņēmumu līmenī ar mērķi atvieglot šo pāreju.

Tomēr ar darba ņēmēju un darba devēju līdzdalību vien var nepietikt, lai nodrošinātu sociāli taisnīgu pāreju. Kā esam konstatējuši mūsu jaunākajā pētījumā, ir jāiesaista arī vietējās un reģionālās kopienas, reģionālās darba grupas un komitejas, attiecīgās nevalstiskās organizācijas, akadēmiskās aprindas utt. Paplašinot sociālā dialoga jēdzienu un pieredzi, kas tradicionāli ir saistīta ar darba ņēmēju un darba devēju sarunām un darbībām, un iekļaujot tajā arī ilgtspējības jomu, mēs varam iedomāties, ka taisnīgas pārejas problēmas tiek vispusīgi apspriestas pie galda, kur gan vieta, gan balsstiesības ir tiem, kurus šī pāreja patiešām skar, vai viņu pārstāvjiem.

Būtisks šķērslis ceļa uz to ir apstāklis, ka sociālā dialoga prakse un pieredze nav vienlīdz attīstīta visā ES. Taču varbūt eksistenciālie draudi, ar kuriem mēs pašlaik saskaramies, ir jāvērtē kā iespēja mācīties no tiem, kuriem ir pieredze sociālajā dialogā, un paplašināt šā dialoga jomu, lai atrastu visefektīvākos un taisnīgākos risinājumus pārejas jautājumos.

Kāda irEurofoundkā iestādes apņemšanās ilgtspējības jomā?

Manā skatījumāEurofoundkā ES aģentūrai ir divējādas apņemšanās ilgtspējības jomā. No vienas puses, ar savu darbuEurofoundsniedz ieguldījumu, nodrošinot jaunākos pētījumus un zināšanas, kas arvien vairāk balstās uz apsvērumiem, kuri saistīti ar mūsu ekonomisko sistēmu, darba tirgu un visas sabiedrības ilgtspējību.

Labs šādas apņemšanās piemērs ir darbs, ko esam paveikuši saistībā ar ilgtspējīga darba ideju — tas ietver tādu dzīves un darba apstākļu sasniegšanu, kas palīdz cilvēkiem iesaistīties darbā un palikt darbā visa sava ilgākā darbmūža garumā. Ilgtspējīgs darbs ir tāds mērķis, kas cieši saistīts ar tradicionālo trijotni, ko veido ilgtspējības vides, ekonomiskie un sociālie pīlāri.

No otras puses,Eurofoundkā organizācija veicina ilgtspējību arī ar iekšējām darbībām un iniciatīvām, kas būtiski ietekmē vidi un apkārtējās kopienas. Labs piemērs tam irEurofoundvides politika, kas izstrādāta un tiek īstenota ES vides pārvaldības un revīzijas shēmas (EMAS) ietvaros.

Šāda politika skaidri apliecinaEurofoundapņemšanos nodrošināt vides pārvaldību un uzlabošanu, kā arī ilgtspējīgu attīstību, kas praksē tiek īstenota ar vides pārvaldību un revīzijām. Šim nolūkam ir jāiesaista personāls uzlabojumu noteikšanā un ieviešanā un regulāri jāpublicē vides veiktspējas rādītāji, kuru pamatā ir standartizēts indikatoru kopums.

Jorge Cabrita

Eurofound pētījumu vadītājs