Gaisa piesārņojums

Gaisa piesārņojums ir vietējs, Eiropas un arī puslodes mēroga jautājums. Gaisu piesārņojošas vielas, kas tiek izlaistas vienā valstī, var tikt ienestas atmosfērā, tādējādi veicinot vai izraisot gaisa kvalitātes pasliktināšanos citviet.

Daļiņas, slāpekļa dioksīds un piezemes ozons pašlaik ir vispāratzīti par trim gaisu piesārņojošām vielām, kas visvairāk ietekmē cilvēku veselību. Šo gaisu piesārņojošo vielu ilgstoša un maksimāla iedarbība rada sekas ar dažādu smaguma pakāpi, sākot no elpošanas sistēmas darbības pasliktināšanās līdz pat priekšlaicīgai nāvei. Aptuveni 90% pilsētas iedzīvotāju Eiropā  ir pakļauti piesārņojošu vielu koncentrācijai, kas pārsniedz gaisa kvalitātes līmeņus, kurus uzskata par kaitīgiem veselībai. Piemēram, ir aplēsts, ka smalkās daļiņas (PM2.5) saīsina paredzamo dzīves ilgumu ES par vairāk nekā astoņiem mēnešiem. Benzo(a)pirēns ir kancerogēna piesārņojoša viela, par kuru radās aizvien lielākas bažas. Šīs vielas koncentrācija vairākās pilsētās, jo īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā, pārsniedz robežvērtības līmeni, kas ir noteikts cilvēka veselības aizsardzībai.

Gaisa piesārņojums rada kaitējumu cilvēku veselībai un ekosistēmām. Lai nostātos uz ilgtspējīgas attīstības ceļa, Eiropai būs jābūt mērķtiecīgai un papildus pašlaik esošajiem tiesību aktiem jāsagatavo citi normatīvie dokumenti.

EVA izpilddirektorsHans Bruyninckx

Gaisa piesārņojums arī nodara kaitējumu mūsu videi.

• Laikā no 1990. līdz 2010. gadam tika būtiski samazināta acidifikācija Eiropas jutīgās ekosistēmas teritorijās, kuras ietekmēja sēra un slāpekļa savienojumu pārpalikumu skābie nosēdumi.
• Attiecībā uz eitrofikāciju — vides problēmu, ko rada pārmērīga barības vielu izmantošana ekosistēmās — panākumi nebija lieli. Jutīgo ekosistēmu teritorija, ko ietekmēja pārmērīgs slāpekļa saturs atmosfērā, laikā no 1990. līdz 2010. gadam samazinājās tikai nedaudz.
• Augstās ozona koncentrācijas iedarbība izraisa kultūraugu bojājumus. Uz lielāko daļu lauksaimniecības kultūraugu iedarbojas ozona līmenis, kas pārsniedz ES ilgtermiņa mērķi, kurš paredzēts veģetācijas aizsardzībai. Tas jo īpaši attiecas uz ievērojamu daļu lauksaimniecības teritoriju, konkrēti uz Eiropas centrālo un austrumu daļu.

Gaisa kvalitāte Eiropā ne vienmēr ir uzlabojusies atbilstoši vispārējam gaisu piesārņojošo vielu antropogēno (cilvēku izraisīto) emisiju samazinājumam. Šīs problēmas cēloņi ir sarežģīti:

• ne vienmēr pastāv skaidra lineāra saikne starp emisiju un gaisu piesārņojošo vielu koncentrācijas samazināšanos gaisā,
• gaisu piesārņojošās vielas arvien biežāk pārvietojas lielos attālumos, nokļūstot līdz Eiropai no citām valstīm ziemeļu puslodē.

Tāpēc joprojām ir vajadzīgi mērķtiecīgi emisiju samazināšanas pasākumi, lai turpinātu aizsargāt cilvēku veselību un vidi Eiropā.

Gaisa piesārņojuma avoti

Ir dažādi gaisa piesārņojuma avoti — gan antropogēni, gan dabiskas izcelsmes:

• fosilā kurināmā dedzināšana elektroenerģijas ražošanā, transporta nozarē, rūpniecībā un mājsaimniecībās,
• rūpnieciskie procesi un šķīdinātāju izmantošana, piemēram, ķīmijas un minerālu rūpniecībā,
• lauksaimniecība,
• ūdens attīrīšana,

• vulkāniskie izvirdumi, vēja pūsti putekļi, jūras sāls šļakatas un gaistošu organisko savienojumu emisijas no rūpnīcām — tie ir dabisku emisiju avotu piemēri.

Eiropas Savienības politika

ES ilgtermiņa mērķis ir sasniegt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas nerada nepieņemamu ietekmi un risku cilvēku veselībai un videi. ES rīkojas vairākos līmeņos, lai samazinātu gaisa piesārņojuma iedarbību — pieņemot tiesību aktus, sadarbojoties ar nozarēm, kas piesārņo gaisu, kā arī ar starptautiskām, valsts un reģionālām iestādēm un nevalstiskām organizācijām un veicot pētniecību. ES politikas mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma iedarbību, samazinot emisijas un nosakot ierobežojumus un mērķa vērtības attiecībā uz gaisa kvalitāti. Eiropas Komisija 2013.gada beigās pieņēma ierosināto tīra gaisa kvalitātes paketi (Clean Air Quality Package), ieskaitot jaunus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai.

Uzzināt vairāk par Eiropas politiku gaisa piesārņojuma jomā

EVA darbības

Eiropas Vides aģentūra (EVA) ir Eiropas Savienības gaisa piesārņojuma datu centrs; tā atbalsta to ES tiesību aktu īstenošanu, kas ir saistīti ar emisijām gaisā un gaisa kvalitāti. EVA arī sniedz ieguldījumu ES politikas novērtēšanā gaisa piesārņojuma jomā un ilgtermiņa stratēģiju izstrādē, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Eiropā.

EVA darbs ir vērsts uz:

• vispusīgu gaisa piesārņojuma datu publiskošanu,
• gaisa piesārņojuma tendenču un saistītās politikas un pasākumu dokumentēšanu un novērtēšanu Eiropā,
• kompromisu un sinerģiju izpēti starp gaisa piesārņojumu un politiku dažādās jomās, tostarp klimata pārmaiņu, enerģētikas, transporta un rūpniecības jomā.

Uzzināt vairāk par EVA darbībām

Noderīgas saites

EVA ir publicējusi gaisa piesārņojuma tematisko saišu apkopojumu.