nākamais
iepriekšējais
temati

Press Release

Četrdesmit investīciju gadi ir uzlabojuši Eiropas peldvietu ūdens kvalitāti

Mainīt valodu
Press Release Publicēts 20.05.2016 Pēdējās izmaiņas 19.05.2017
Photo: © Peter Kristensen
Eiropas Savienības centieni nodrošināt tīru un veselīgu peldvietu ūdeni sākās pirms četrdesmit gadiem, kad tika izdota pirmā Peldvietu ūdens direktīva. Šodien publicētais ikgadējais Ziņojums par peldvietu ūdeni pierāda, cik vērtīgi bijuši šie tiesību akti un gadiem ilgi izdarītās investīcijas notekūdeņu infrastruktūrā, kā arī citi piesārņojuma samazināšanas pasākumi. Tas rāda, ka peldvietu ūdens kvalitāte laika gaitā pastāvīgi uzlabojusies, visbeidzot 2015. gadā 96 % Eiropas Savienības monitorēto peldvietu atbilstot minimālajiem ūdens kvalitātes standartiem.

Mūsu vērtējumā gadu gaitā peldvietu ūdens kvalitāte ir būtiski uzlabojusies. Peldvietu ūdens arvien vairāk ne vien apmierina minimālos standartus, bet tā kvalitāte paaugstinājusies līdz izcilai. Dažās pilsētās iespējams peldēties pat ostu teritorijās.

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruininkss

 

Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums par peldvietu ūdeni izvērtē ūdens kvalitāti 2015. gadā, norādot, kur gaidāma laba kvalitāte 2016. gadā.

Ziņojums apkopo analīzes par ūdeni, kura paraugi visā Eiropas Savienībā, Šveicē un Albānijā ņemti vairāk nekā 21 000 piekrastes un iekšzemes peldvietu, un norāda, vai tas piesārņots ar notekūdeņu vai lauksaimniecības ganāmpulku fekālijām.

Vairāk nekā 96 % peldvietu atbilst minimālajām prasībām, turklāt vairāk nekā 84 % — stingrākajiem izcilas kvalitātes kritērijiem. Investīcijas uzlabotās notekūdeņu sistēmās sāk dot atdevi arī vairākos lielos tūrisma reģionos un pilsētās, piemēram Blekpūlā, Kopenhāgenā un Minhenē, sagādājot tīrākas peldvietas ostu apgabalos, pilsētu upēs un tuvējās pludmalēs.

Eiropas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella šajā sakarā paziņoja:"Eiropas peldvietu ūdens par 96 % ir pieņemams un par 84 % atbilst izcilas kvalitātes standartam. To mums devušas 40 gadu investīcijas ūdens un notekūdeņu infrastruktūrā. Tas ir apliecinājums, ka ES tiesību akti efektīvi darbojas. Un tas lieliski apliecina, ka tādā ekonomiski augsti attīstītā teritorijā kā mūsējā ir iespējami arī vienlīdz augsti vides standarti."

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruininkss savukārt precizēja:"Mūsu vērtējumā gadu gaitā peldvietu ūdens kvalitāte ir būtiski uzlabojusies. Peldvietu ūdens arvien vairāk ne vien apmierina minimālos standartus, bet tā kvalitāte paaugstinājusies līdz izcilai. Dažās pilsētās iespējams peldēties pat ostu teritorijās."

Laika gaitā peldvietu ūdens kvalitāte ir kopumā uzlabojusies. 1991. gadā augstākajam standartam atbilda ūdens 56 % peldvietu. Bāzējoties uz gandrīz 9600 peldvietām, kuras no 1991. gada katru gadu monitorētas, šis procents 2015. gadā ir paaugstinājies līdz 87 %.

Citi svarīgi konstatējumi

  • 2015. gadā izcilas kvalitātes standartam atbilda vairāk nekā 90 % peldvietu astoņās dalībvalstīs: Luksemburgā (visas 11 paziņotās peldvietas), Kiprā (99,1 % peldvietu), Maltā (97,7 %), Grieķijā (97,2 %), Horvātijā (94,2 %), Itālijā (90,6 %), Vācijā (90,3 %) un Austrijā (90,2 %).
  • Visā Eiropā 2015. gadā peldvietu ūdens kvalitāte kā zema novērtēta tikai 385 peldvietās. Tādu peldvietu īpatsvars, kurās ūdens kvalitāte novērtēta kā zema, samazinājies no 1,9 % 2014. gadā līdz 1,6 % 2015. gadā.
  • Visvairāk tādu peldvietu, kur ūdens kvalitāte ir zema, ir Itālijā (95 peldvietas, 1,7 %), Francijā (95 peldvietas, 2,8 %) un Spānijā (58 peldvietas, 2,6 %).
  • Tādu peldvietu īpatsvars, kurās ūdens kvalitāte novērtēta kā izcila, paaugstinājies no 78 % 2011. gadā līdz 84 % 2015. gadā.

  

Fona informācija

Attiecībā uz tādu brīvā laika nodarbi kā peldēšana sabiedrības veselības kontekstā bažas rada fekālais piesārņojums. Peldēšanās piesārņotās pludmalēs vai ezeru peldvietās var izraisīt saslimšanu. Galvenie piesārņojuma avoti ir notekūdeņi un no fermām un lauksaimniecības zemes novadītie ūdeņi. Šāds piesārņojums pastiprinās lietusgāžu un plūdu periodos, jo attīrīšanas iekārtas pārplūst un piesārņots notekūdens tiek ieskalots upēs un jūrās. Pirms četrdesmit gadiem daudzos Eiropas ūdeņos lielā daudzumā tika ieskaloti nekontrolēti, neattīrīti vai daļēji attīrīti notekūdeņi.

2015. gada peldsezonā pirmo reizi visas Eiropas Savienības valstis savas peldvietas monitorēja saskaņā ar ES pārskatītās Peldvietu ūdens direktīvas (2006/7/EK) normām. Šī direktīva norāda, vai peldvietu ūdens kvalitāti atkarībā no konstatētajiem fekālo baktēriju līmeņiem var kvalificēt par "izcilu", "labu", "pietiekamu" vai "zemu".

Ziņojuma iznākums kuplinās Zaļās nedēļas šāgada tēmu "Investīcijas zaļā nākotnē", un ES Zaļajā nedēļā (#EUGreenWeek) no 2016. gada 30. maija līdz 3. jūnijam tam tiks veltīta liela uzmanība.

Sīkāka informācija

Papildus ziņojumam EVA ir publiskojusi interaktīvu karti, kurā var iepazīties ar katras peldvietas rādītājiem. Papildu informācija, piemēram, ziņojumi par valstīm un Peldvietu ūdens direktīva, ir pieejama EVA vai Eiropas Komisijas vietnēs, kas veltītas peldvietu ūdenim.

 

Permalinks

Geographic coverage