nākamais
iepriekšējais
temati

Jaunumi

Gaisa kvalitāte Eiropā turpina uzlaboties, taču daudzviet piesārņojuma līmenis joprojām pārsniedz drošu līmeni.

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 30.07.2024 Pēdējās izmaiņas 30.07.2024
2 min read
Photo: © Janka Ambrózová, Environment & Me /EEA
Pēdējās desmitgadēs gaisa kvalitāte Eiropā ir ievērojami uzlabojusies, tomēr piesārņotais gaiss joprojām ir lielākais vides apdraudējums veselībai Eiropā un pasaulē. Saskaņā ar šodien publicēto Eiropas Vides aģentūras (EVA) analīzi par gaisa kvalitātes datiem 2022. un 2023. gadam, gaisa kvalitāte Eiropā turpina uzlaboties, taču daudzviet, īpaši pilsētās, piesārņojums joprojām pārsniedz ieteicamo drošo līmeni.

Šis produkts ir tulkots tikai ērtākas lietošanas labad, izmantojot ES iestāžu Tulkošanas centra pakalpojumus. Lai gan ir darīts viss, lai nodrošinātu precizitāti un pilnību, mēs to nevaram garantēt. Tāpēc uz to nevajadzētu paļauties juridiskos vai oficiālos nolūkos . Oriģinālteksts angļu valodā jāuzskata par oficiālo versiju.

 

EVA informatīvajā ziņojumā “Gaisa kvalitātes stāvoklis Eiropā 2024. gadā” ir sniegti dati par galveno gaisu piesārņojošo vielu koncentrāciju Eiropā 2022. un 2023. gadā, un šīs koncentrācijas ir salīdzinātas ar ES gaisa kvalitātes standartiem un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) veselības aizsardzības vadlīnijām. 2022. gada dati ir galīgie, un tos ir apstiprinājušas ziņotājas valstis, savukārt 2023. gada analīze ir balstīta uz provizoriskiem datiem.

Eiropas gaisa kvalitāte uzlabojas, taču ES standarti joprojām netiek ievēroti visā Eiropā, liecina EVA veiktā analīze. 2022. gadā tikai 2 % Eiropas monitoringa staciju reģistrētā smalko daļiņu koncentrācija pārsniedza ES gada robežvērtību. Tomēr gandrīz visi pilsētās dzīvojošie eiropieši (96 %) ir pakļauti smalko daļiņu (PM2.5) koncentrācijai, kas pārsniedz PVO ieteicamo līmeni). 

Smalkās daļiņas ir gaisa piesārņotājs, kas rada vislielāko negatīvo ietekmi uz veselību visā Eiropā. Šīs daļiņas galvenokārt rodas no cietā kurināmā, ko izmanto mājsaimniecību apkurei, rūpnieciskām darbībām un autotransportam.

EVA informatīvajā ziņojumā arī norādīts, ka  starp valstīm un reģioniem pastāvbūtiskas atšķirības, jo Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos piesārņojuma līmenis ir augstāks. 2022. gadā tikai Islandē smalko daļiņu koncentrācija bija zemāka par PVO norādīto līmeni. Koncentrācijas, kas pārsniedz ES robežvērtību, tika izmērītas trīs ES dalībvalstīs: Horvātijā, Itālijā un Polijā.

Eiropas zaļā kursa  nulles piesārņojuma rīcības plānā ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam samazināt priekšlaicīgu nāves gadījumu skaitu smalko daļiņu dēļ vismaz par 55 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, un ilgtermiņa mērķis līdz 2050. gadam novērst būtisku ietekmi uz veselību. Šī gada sākumā ES iestādes panāca vienošanos par priekšlikumu atjaunināt gaisa kvalitātes direktīvas, lai tuvinātu ES gaisa kvalitātes standartus PVO noteiktajiem ieteicamajiem līmeņiem un palīdzētu sasniegt “nulles piesārņojuma” rīcības plāna mērķus.

EVA informatīvais ziņojums ir pirmā analīze EVA dokumentu kopumā “Gaisa kvalitāte Eiropā 2024. gadā”. Vēl šogad EVA publicēs informāciju par gaisu piesārņojošo vielu emisijām un gaisa piesārņojuma ietekmi uz ekosistēmām un cilvēku veselību. Tas ietver aplēses par nāves gadījumiem un veselības traucējumiem, ko var saistīt ar sliktu gaisa kvalitāti.

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Tags

iegrāmatots zem:
iegrāmatots zem: air quality, air pollution
Dokumentu darbības