Drošas un ilgtspējīgas ķīmiskās vielas

Vai plānojat vakariņās apēst zivi ar salātiem? Vai ir pienācis laiks krāsot vai mazgāt matus? Mēs katru dienu saskaramies ar daudzām ķīmiskām vielām — no zivīm uz mūsu šķīvjiem līdz kosmētikas un tīrīšanas līdzekļiem. Atkarībā no ķīmiskās vielas veida un to iedarbības ilguma, tās var ietekmēt mūsu veselību.

Mēs varam būt pakļauti toksisku ķīmisko vielu iedarbībai mazās devās un ilgstoši, pilnīgi neapzinoties to. No noturīgām ķīmiskām vielām, piemēram, PFAS līdz mikroplastmasai, piesārņojums Eiropas upēs un jūrās var nokļūt zivīs un jūras veltēs, ko mēs lietojam uzturā. Līdzīgs risks ir arī ar produktiem, ko ēdam: pēcpusdienas uzkodas ar apelsīniem un bumbieriem var būt piesārņotas ar pesticīdu atliekām.

Pesticīdu sastāvā esošās ķīmiskās vielas

Ir zināms vai ir aizdomas, ka dažas pesticīdos izmantotās ķīmiskās vielas izraisa virkni hronisku slimību, tostarp diabētu, vēzi un neirodeģeneratīvas slimības, kā arī samazina auglību un izraisa iedzimtus defektus. Lai gan jaunākie monitoringa dati liecina, ka atsevišķu pesticīdu iedarbība uz uzturu, visticamāk, nerada risku veselībai, ikdienas uzturā mēs esam pakļauti pesticīdu maisījumu iedarbībai. To kumulatīvā ietekme ir labāk jāizprot.

Eiropas cilvēku biomonitoringa pētniecības projektā (HBM4EU) tika pētītas vairākas bīstamas ķīmiskās vielas tūkstošos brīvprātīgo no visas Eiropas. 84 % no pārbaudītajiem cilvēkiem asinīs bija vismaz divi dažādi pesticīdi.

Mūs netieši var ietekmēt arī pesticīdu ietekme uz apputeksnētājiem un citiem kukaiņiem, kas ir ļoti svarīgi pārtikas ražošanai.

Pēdējos gados Eiropas Savienībā ir aizliegtas daudzas pesticīdos esošas vielas. Tomēr mums ir jāsamazina kopējais izmantoto pesticīdu daudzums, izmantojot videi draudzīgas metodes  kaitēkļu apkarošanā vai pārejot uz bioloģisko un precīzo lauksaimniecību. Mums ir arī jāievieš efektīvākas pārbaudes un noteikumi, pirms tiek atļauts izmantot un pārdot jaunas ķīmiskās vielas.

Bisfenoli, ftalāti un PFAS

Viena no bažām ir ķīmisko vielu grupa, kas zināma kā bisfenoli. Šīs sintētiskās ķīmiskās vielas izmanto plastmasas un sintētisko sveķu ražošanā. Eiropas Savienībā bisfenolu A vairs nedrīkst izmantot zīdaiņu pudelītēs. Nonākot organismā, šis endokrīnās sistēmas darbības traucētājs, var ietekmēt hormonu ražošanu un regulēšanu, izraisot attīstības problēmas.

Vairāk nekā 90 % HBM4EU dalībnieku no desmit valstīm organismā bija bisfenols A. Bažījoties par bisfenolu A, tas tiek aizvietots ar aizstājējiem —bisfenolu S un bisfenolu F, kas tika konstatēti vairāk nekā 60 % dalībnieku. Vairāk nekā 17 % bērnu un pusaudžu Eiropā ir pakļauti ftalātu iedarbības riskam. Tā ir vēl viena ķīmisko vielu grupa, ko galvenokārt izmanto plastmasas mīkstināšanai.

Vēl ir PFAS (per- un polifluoralkilvielas) — grupa ar tūkstošiem sintētisku ķīmisko vielu. Tās ir noturīgas, kas nozīmē, ka tās var saglabāties vidē mūžīgi. Tās izmanto ļoti dažādos produktos — no nelipīga pārklājuma uz pannām līdz nagu lakai, ūdeni atgrūdošiem audumiem un zālēm. Un tās ir atrodamas visur, tostarp mātes pienā un Everesta virsotnē.

Tikai dažas no šīm mūžīgajām ķīmiskajām vielām ir detalizēti pētītas. Taču mēs zinām, ka visvairāk pētītās vielas ir toksiskas un būtiski ietekmē veselību. DažasPFASarī bioakumulējas dzīvajos organismos un var sasniegt augstu koncentrāciju zivīs un gaļā uz mūsu pusdienu galda. Citas PFAS var nonākt gruntsūdeņos, piesārņojot dzeramo ūdeni.

1. attēls PFAS ietekme uz cilvēku veselību

Avots: EVA (2019. gads).

Ceļā uz drošām un ilgtspējīgām ķīmiskām vielām

Eiropa turpina ražot un patērēt lielu daudzumu bīstamo ķīmisko vielu, kas pēc tam nonāk vidē un var radīt risku veselībai. Tajā pat laikā Eiropā ir arī vieni no visstingrākajiem ķīmisko vielu ierobežošanas likumdošanas aktiem un vērienīgākajām politikām pasaulē, piemēram, ES Ķīmisko vielu stratēģija un Nulles piesārņojuma rīcības plāns.

Rūpnieciskās ķīmiskās vielas regulē REACH regula. Pastāv arī citi tiesību akti par konkrētiem produktiem, piemēram, biocīdiem, pesticīdiem, kosmētikas līdzekļiem un farmaceitiskajiem līdzekļiem. Pastāv arī ierobežojumi attiecībā uz ķīmiskajiem piesārņotājiem un pesticīdu atliekām pārtikā.

Kopumā Eiropas zaļā kursa un tā nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir izveidot no toksīniem brīvu vidi, kurā gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums vairs neapdraud veselību un dabu.

Bīstamās ķīmiskās vielas joprojām ir nopietna un pieaugoša problēma mūsu veselībai un videi, jo ekosistēmas un cilvēki ir pakļauti ķīmisko vielu kokteilim. Taču šīs ķīmiskās vielas tiek ražotas ne bez iemesla. Tās mūs aizsargā pret ugunsgrēkiem vai lietu, saglabā pārtiku ilgāk un aizsargā mūsu kultūraugus. Varbūt mēs varētu tās aizstāt ar drošākām un ilgtspējīgākām alternatīvām, vienlaikus pakāpeniski atsakoties no kaitīgajām?

Īsumā: ķīmiskās vielas un veselība

• Eiropa turpina ražot un patērēt lielu daudzumu ķīmisko vielu, dažas no tām var kaitēt videi vai cilvēku veselībai.
• Eiropā ir pasaulē vismodernākie ķīmisko vielu tiesību akti un politika, piemēram, ES ķīmisko vielu stratēģija un Nulles piesārņojuma rīcības plāns.
• Turpmāk mums ir jānovērš ķīmiskais piesārņojums un jāveicina tādu ķīmisko vielu lietošana, kas ir drošas un ilgtspējīgas.
• Mums ir pakāpeniski jāpārtrauc kaitīgo vielu lietojumi nebūtiskiem mērķiem un jāpārvalda ķīmisko vielu radītais risks grupās, nevis pa vienai.

Ko es varu darīt?

• Mēģiniet samazināt bīstamu ķīmisko vielu iedarbību. Daudzas organizācijas sniedz informāciju par ķīmiskajām vielām produktos.
• Izvairieties no noteiktiem produktiem, piemēram, lielām zivīm grūtniecības laikā dzīvsudraba ietekmes dēļ.
• Izvēlieties produktus, kas ražoti, izmantojot mazāk bīstamu ķīmisko vielu, piemēram, bioloģisko pārtiku. Pārbaudiet produktu etiķetes, piemēram, “nesatur PFAS”.
• Plašāka informācija: Iedzīvotāju stūrītis — HBM4EU — zinātne un politika veselīgai nākotnei.