Paneiropas vides novērtējuma jautājums: „Ko mēs zinām par ūdens resursiem un videi labvēlīgu ekonomiku?”

Ministru konferencē pulcēsies delegāti no 53 valstīm no visas Eiropas, kā arī ASV, Kanādas un Izraēlas. Galvenā uzmanība konferencē tiks pievērsta problēmām, kas jārisina ūdens un ar to saistīto ekosistēmu aizsardzības jomā, un pārejai uz videi labvēlīgu ekonomiku. Konferenci rīko Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (ANO EEK) sadarbībā ar Kazahstānas valdību.

Lai palīdzētu konferences darbā, EVA tika lūgta sagatavot ziņojumu „Eiropas vide: novērtējumu novērtējums”. Šajā ziņojumā ir sniegts visaptverošs pārskats par visā reģionā pieejamajiem informācijas avotiem par vidi, kas ir tieši saistīti ar konferences tematiku. Gatavojot šo ziņojumu, eksperti izskatīja vairāk nekā 1000 iepriekšēju ziņojumu, no kuriem vairāk nekā puse tika izskatīti detalizēti. Šo ziņojumu, kas tika sagatavots ar ANO EEK Vides novērtējumu vadības grupas atbalstu, papildina reģionālu ziņojumu klāsts, kuros apskatīti konkrēti apakšreģioni visā Eiropā.

EVA izpilddirektore profesore Žaklīna Makgleida [Jacqueline McGlade] norādīja: „Novērtējumu novērtējumā tiek konstatēts, ka ir jāturpina stiprināt politikas un informācijas savstarpējo saikni. Šim procesam jābūt vērstam abos virzienos: politikas veidotājiem efektīvāk jāizmanto pašlaik pieejamā bagātīgā informācija par vidi, un vienlaikus, maksimāli liela uzmanība jāpievērš tam, lai vides novērtējumos būtu apskatītas politikas aktualitātēm atbilstošas tēmas.

„Lai visā Eiropas reģionā uzturētu sociālo un ekonomisko attīstību, mūsu ekonomikai ir jākļūst videi labvēlīgākai, taisnīgi apsaimniekojot ierobežotus resursus un neietekmējot būtiskas ekosistēmu funkcijas. Mūsu sabiedrības spēja atrisināt šos problēmjautājumus ir atkarīga no tā, vai mūsu rīcībā būs aktuāla, ticama un likumīga informācija par vidi un dati par visā reģionā veiktiem novērtējumiem.”

Eiropas vide: novērtējumu novērtējums

Novērtējumu novērtējumā galvenā uzmanība ir pievērsta ūdens un ar ūdeni saistīto ekosistēmu jautājumiem, kā arī pārejai uz videi labvēlīgāku ekonomiku. Tajā ir vairāki ieteikumi, kā uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu zināšanu bāzi un novērtējumu izstrādes rīkus, un veicināt informācijas apmaiņu visā Eiropas reģionā un globālā līmenī.

Ziņojumā ir arī dokumentētas vides novērtējumiem izmantotā „regulārā ziņošanas procesa” priekšrocības. Šis process izveidots, pamatojoties uz kopīgo vides informācijas sistēmu (SEIS) — Eiropas Komisijas, EVA un EVA dalībvalstu un sadarbības valstu sadarbības iniciatīvu. Šāda pieeja racionalizē un uzlabo esošās informācijas sistēmas un procesus, vienlaikus nodrošinot informācijas pieejamību politikas veidotājiem un sabiedrībai visā reģionā. Novērtējumu novērtējuma konstatējumi liecina, ka ir paredzams, ka ministri Astanā pieņems lēmumu izveidot regulāru vides novērtējumu izstrādes procesu un stiprināt SEIS izmantošanu reģionā.

Galvenie secinājumi par ūdeni

Ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana un ar ūdeni saistīto ekosistēmu pārvaldība ir Paneiropas reģionam ārkārtīgi svarīga. Dienvideiropā un Vidusāzijā pēdējos gados arvien saasinās sausuma problēma, un arvien vairāk palielinās plūdos bojā gājušo skaits un plūdu radītie zaudējumi ekonomikai. Problēmas ir arī tīra ūdens pieejamības jomā, jo tiek lēsts, ka apmēram 120 miljonu reģiona iedzīvotājiem nav pieejams veselībai nekaitīgs dzeramais ūdens vai kanalizācija.

Par ūdens stāvokli ir pieejams ļoti daudz informācijas no visām reģiona valstīm. Ziņojuma autori analizēja vairāk nekā 300 ar ūdeni saistītus ziņojumus, kas pēdējo piecu gadu laikā publicēti 48 valstīs. Tomēr informācijas bieži trūkst vai to nevar izmantot politikas veidošanā. Pašlaik daudzos novērtējumos pārāk liela uzmanība ir pievērsta vides stāvoklim un tendencēm, bet vajadzētu vairāk pievērsties pasākumiem un pārvaldībai, jo īpaši attiecībā uz ūdens trūkumu, ārkārtējiem notikumiem un ūdens ekosistēmām.

Galvenie secinājumi par videi labvēlīgu ekonomiku

Videi labvēlīga ekonomika  pagaidām vēl ir jauns jēdziens. Tā pamatdoma ir stiprināt no krīzes atguvušās tautsaimniecības, vienlaikus ievērojami samazinot videi radīto risku un risinot ekoloģiskās problēmas. Pasaules mērogā videi labvēlīgākas ekonomikas veidošanai ir būtiska loma jaunu sparu ieguvušajiem centieniem iekļaut vides un sociālos apsvērumus galvenajos ekonomikas politikas lēmumu pieņemšanas procesos līdz 2012. gada ANO Riodežaneiro konferencei par ilgtspējīgu attīstību un arī pēc tās.

Informācija par videi labvēlīgu ekonomiku kopumā ir nepilnīga, un tās apjoms joprojām ir samērā ierobežots. Kaut gan ir izstrādāti vairāki novērtējumi, kuros apskatīta dažādu ekonomikas sektoru ietekme uz vidi, joprojām ir jūtams tādu ziņojumu trūkums, kuros kopsakarībā novērtēts progress ceļā uz videi labvēlīgu ekonomiku visos sektoros.

Piezīmes redaktoriem

Process „Vide Eiropai” tika izveidots 1991. gadā, un tas ir unikāls Paneiropas forums, kas paredzēts vides problēmu risināšanai un popularizē plašu sadarbību vides jautājumos kā visa reģiona ilgtspējīgas attīstības balstu. Tajā kā partneri piedalās valstis, starpvaldību organizācijas, reģionālie vides centri un pilsoniskā sabiedrība, tostarp privātais sektors. Tas atbalsta vides politiku un pieeju konverģenci, vienlaikus palīdzot Austrumeiropas, Kaukāza, Vidusāzijas un Dienvidaustrumeiropas valstīm uzlabot sasniegumus vides aizsardzības jomā.

Paneiropas novērtējuma ziņojumi par vides stāvokli, ko EVA sadarbībā ar partneriem sagatavoja „Vide Eiropai” procesa 1995., 1998., 2003. un 2007. gada konferenču vajadzībām, palīdzēja apzināt reģionālas vides politikas nostādņu attīstības nozīmīgākos apdraudējumus un izaicinājumus.

ANO EEK dalībvalstis ir: Albānija, Amerikas Savienotās Valstis, Andora, Apvienotā Karaliste, Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Beļģija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas republika, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Gruzija, Horvātija, Igaunija,  Islande, Īrija, Itālija, Izraēla, Kanāda, Kazahstāna, Kipra, Kirgizstāna, Krievijas Federācija, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Melnkalne, Moldovas Republika, Monako, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Sanmarīno, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Tadžikistāna, Turcija, Turkmenistāna, Ukraina, Ungārija, Uzbekistāna, Vācija un Zviedrija.

Ziņojumā „Eiropas vide: novērtējumu novērtējums” ir aptvertas valstis: Albānija, Andora, Apvienotā Karaliste, Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Beļģija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas republika, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Gruzija, Horvātija, Igaunija, Islande, Īrija, Itālija, Kazahstāna, Kipra, Kirgizstāna, Kosova (ANO pārvaldīts reģions saskaņā ar Drošības padomes rezolūciju Nr. 1244), Krievijas Federācija, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Melnkalne, Moldovas Republika, Monako, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Sanmarīno, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Tadžikistāna, Turcija, Turkmenistāna, Ukraina, Ungārija, Uzbekistāna, Vācija un Zviedrija.

Saites

• Ziņojums un saistītā informācija
• Novērtējumu tiešsaistes bibliotēka
• Iepriekšējie EVA ziņojumi par Paneiropas vidi
• Procesa Vide Eiropai tīmekļa vietne

Kontaktinformācija

Preses jautājumiem: