All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Article
Vēl tikai pirms dažām paaudzēm daudzi cilvēki visu mūžu uzturējās savā vietējā kopienā. Cilvēkiem nebija jāpārvietojas jūdzēm tālu no viņu dzimšanas vietas, un lielākā daļa nepieciešamo lietu — pārtika, apģērbs, būvmateriāli — tika iegūta tuvākajā apkārtnē.
Mūsdienu sabiedrībā ražošanas un patēriņa sistēmas ir atkarīgas no transporta. Cilvēki vēlas, lai viņiem būtu iespējas pārvietoties darba un izglītības vajadzībām. Viņi apciemo ģimeni citā pilsētā un ceļo uz citām valstīm brīvdienās. Taču pašlaik enerģijas cenas, atkarība no fosilā kurināmā importa un bažas par klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzēm ir vairāk nekā pietiekams iemesls, lai pārdomātu mūsu mobilitātes sistēmu.
Eiropa ir izvirzījusi vērienīgu mērķi līdz 2050. gadam samazināt transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tomēr ir izrādījies, ka līdz šim ir bijis grūti gūt panākumus virzībā uz šo mērķi. EVA dati liecina, ka transports ir vienīgā lielākā ekonomikas nozare ES, kurā siltumnīcefekta gāzu emisijas pēdējo 30 gadu laikā ir palielinājušās.
Transports kopumā ir kļuvis efektīvāks. Lielākā daļa vieglo un kravas automobiļu, kuģu un lidmašīnu izdala mazāk oglekļa dioksīda uz kilometru nekā iepriekš. To dzinēji degvielas patēriņa ziņā ir kļuvuši efektīvāki un daļēji darbojas ar biodegvielu. Taču šie ieguvumi netiek līdzi pieaugošajiem transporta apjomiem. Mēs nobraucam vairāk kilometru, pārvadājam vairāk preču un veicam vairāk lidojumu darba un atpūtas vajadzībām. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Eiropā ir palielinājušās kopējās transporta radītās emisijas.
Patlaban transporta radītās emisijas veido aptuveni vienu ceturtdaļu no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām ES. Gandrīz trīs ceturtdaļas no šīm emisijām rada autotransports, un vairāk nekā pusi no autotransporta emisijām rada vieglie automobiļi. Civilā aviācija rada aptuveni 13 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām ES transporta nozarē, taču šīs emisijas strauji pieaug un kopš 1990. gada jau ir vairāk nekā dubultojušās.
Saskaņā ar EVA analīzi ir paredzams, ka transporta radītās emisijas Eiropā samazināsies arī esošo politikas pasākumu rezultātā, taču ar to nepietiks, lai līdz 2050. gadam tās saskaņotu ar ES vispārējo klimatneitralitātes mērķrādītāju.
Avots: EVA 2021. gada transporta un vides ziņojums.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas nav vienīgā ar transportu saistītā ilgtspējības problēma. Gaisa un trokšņa piesārņojums kaitē cilvēku veselībai un dabai. Un pieaugošajiem transporta apjomiem ir vajadzīga plaša infrastruktūra — autoceļi, stāvvietas, ostas, kanāli un lidostas.
Paplašinoties pilsētu teritorijām un transporta tīkliem, dabiskās dzīvotnes tiek sadalītas mazākās daļās. Tas mazina ekosistēmu noturību un kavē savvaļas dzīvnieku pārvietošanos. Piemēram, dzīvniekus var sabraukt automobiļi vai arī tie nevar atrast barību, ūdeni vai pāri. Saskaņā ar EVA indikatoru ainavu sadrumstalotība pašlaik attiecas pat uz mazapdzīvotām Eiropas daļām.
Jūras transports pastiprina daudzus kumulatīvos spiedienus uz Eiropas reģionālajām jūrām. EVA jaunākais ziņojums, kas izstrādāts kopīgi ar Eiropas Jūras drošības aģentūru, ir pirmais nozīmīgais novērtējums par nozares ilgtspējību. Ziņojumā norādīts, ka kuģniecība ir galvenais svešzemju sugu ieviešanās, zemūdens trokšņa un siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju veicinātājs.
Atjaunīgo energoresursu īpatsvars transportlīdzekļu darbināšanā ES 2020. gadā veidoja 10,2 %, sasniedzot tam pašam gadam noteikto 10 % mērķrādītāju. Daļēji šī enerģija tika iegūta no biodegvielām saistībā ar citu ES mērķrādītāju, proti, samazināt siltumnīcefekta gāzu intensitāti degvielai, ko pārdod autotransportam.
Biodegvielai var būt liela nozīme transporta dekarbonizācijā. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai pieaugošais pieprasījums pēc biodegvielas neapdraudētu pārtikas un barības ražošanu vai nepārvērstu zemi, kas ir oglekļa piesaistītāja vai uzkrājēja, piemēram, mežus un mitrājus, par emisiju avotu.
Priekšlikums par grozījumiem ES Atjaunojamo energoresursu direktīvā atbalsta bioenerģijas ilgtspējības kritērijus.
Paredzams, ka jaunu un efektīvāku tehnoloģiju ieviešanai būs galvenā nozīme pasažieru un kravas transporta dekarbonizācijā. Tostarp palielināsies elektrisko transportlīdzekļu īpatsvars, kā arī turpināsies pāreja uz atjaunīgiem enerģijas avotiem elektroenerģijas un degvielas ražošanā.
Taču Eiropas transporta nozares ilgtspējības problēmas nevar atrisināt tikai ar efektīvākiem transportlīdzekļiem. EVA nesenais novērtējums apliecina, ka autotransportā ir vajadzīgas lielākas kravas un augstāks noslogojuma līmenis, piemēram, sekmējot braucienu koplietošanu. Un ir jāierobežo arvien pieaugošais transporta pieprasījums, kā arī jāpāriet uz zaļākiem transporta veidiem — iešanu kājām, riteņbraukšanu, autobusu, vilcienu un iekšzemes navigācijas kuģu izmantošanu. Svarīgi ir tas, ka transporta cenai pilnībā jāsedz tā izmaksas, kas rodas videi, klimatam un cilvēku veselībai.
Pilsētas var īpaši daudz iegūt, ieguldot labākās sabiedriskā transporta, riteņbraukšanas un iešanas kājām iespējās. Šie pasākumi var paātrināt pārvietošanos pa pilsētu centriem, uzlabot vietējo gaisa kvalitāti un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Mazāks automobiļu skaits var arī nozīmēt, ka daļu no autoceļiem vai stāvvietām var pārvērst par zaļajām zonām, ko var izmantot iedzīvotāji un kas samazina karstuma viļņu un stipra lietus kaitīgo ietekmi. Tas viss palīdz uzlabot cilvēku veselību un labklājību un var pat veicināt bioloģisko daudzveidību pilsētu teritorijās. Tāpat arī labāka pilsētplānošana var samazināt vajadzības pēc transporta.
©Laszlo Ligeti, My City /EEA
Ilgtspējīgas un pārdomātas mobilitātes stratēģijas ietvaros Eiropa cenšas dubultot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi. Tas var sniegt nozīmīgu ieguldījumu emisiju un citu Eiropas transporta negatīvo seku samazināšanā. EVA nesenajā novērtējumā tika secināts, ka dzelzceļš neapšaubāmi ir videi nekaitīgākais transporta veids satiksmē starp daudzām Eiropas pilsētām, salīdzinot ar lidošanu. Braukšana ar vieglo automobili, ko darbina ar benzīnu vai dīzeļdegvielu, jo īpaši ceļojot vienatnē, var būt pat kaitīgāka par lidošanu.
Attiecībā uz jauniem vieglajiem automobiļiem un furgoniem tiesību aktu kopumā “Fit-for-55” ir ierosināti stingrāki emisiju ierobežojumi, no 2035. gada atļaujot reģistrēt tikai bezemisiju transportlīdzekļus, kā arī uzlabojumi alternatīvo degvielu infrastruktūrā. Šis tiesību aktu kopums ietver arī tādas iniciatīvas kā ReFuelEU Aviation un FuelEU Maritime, kuru mērķis ir samazināt lidmašīnu un kuģu radītās emisijas, kā arī paplašināt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, iekļaujot tajā jūras transportu un autotransportu.
Avots: EVA 2020. gada transporta un vides ziņojums.
Piezīme: Noslogojums — gaisa kuģiem 80 %; ātrgaitas dzelzceļam (HSR) 66 %; individuālajiem vieglajiem automobiļiem (IC) 36 %. Pelēkās joslas atbilst nenoteiktībai attiecībā uz aviācijas izmaksām, kas nav saistītas ar CO2 ietekmi uz klimatu, pamatojoties uz datiem izdevumā Cox and Althaus (2019): Cox, B. and Althaus, H.-J., 2019, How to include non-CO2 climate changes contributions of air travel at ETH Zurich, pētījums ETH Cīrihes mobilitātes platformas vārdā, INFRAS, Berne, Šveice.
Mobilitātes sistēma ir viena no galvenajām sabiedrības sistēmām, kas nosaka mūsu pašreizējo dzīvesveidu. Taču tā ir arī sistēma, kas pašlaik ir atkarīga no fosilā kurināmā, un tā kaitē mūsu veselībai, videi un klimatam.
Covid-19 krīze daudziem cilvēkiem iemācīja jaunus veidus, kā strādāt vai pat pavadīt brīvdienas tuvāk mājām. Sociālā ziņā mums joprojām ir nepieciešama tieša mijiedarbība, taču tagad daudzi apšauba, vai ir vērts ceļot uz citu pilsētu vai valsti, lai apmeklētu īsu sanāksmi.
Arī satiksmes samazinājums pilsētās Covid-19 laikā apliecināja nepārprotamus ieguvumus attiecībā uz vietējā gaisa kvalitāti. Trokšņa līmenis pazeminājās, un bija daudz dažādu nostāstu par savvaļas dzīvniekiem, kas rīkojās citādi, kad tos netraucēja cilvēka darbība.
Pašreizējās augstās enerģijas cenas liek cilvēkiem rūpīgi izvērtēt viņu pārvietošanās paradumus. Mazāk svarīgi braucieni var pagaidīt. Ir skaidrāki stimuli izmantot kopbraukšanas pakalpojumus, iet kājām, braukt ar velosipēdu, sabiedrisko transportu un tādiem transportlīdzekļiem, kas vairāk taupa degvielu. Eiropas mobilitātes sistēmas dekarbonizācija prasa ieguldījumus ilgtermiņa ilgtspējībā, kas pilnībā ņem vērā transporta negatīvo ietekmi un izmaiņas mūsu paradumos.
For references, please go to https://eea.europa.eu./lv/signali/signalus-2022/raksti/pedejais-laiks-parslegt-atrumu-transporta-nozare or scan the QR code.
PDF generated on 23.11.2024 00:07
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem