All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Article
Šī vasara bija karstākā vasara pasaulē un piektā karstākā vasara Eiropā. Dabasugunsgrēki ES iznīcināja vairāk nekā 468 000 hektāru . Daudzi no tiem skāra tūrisma galamērķus dienvidos un ietekmēja vietējo ekonomiku. Pēc ilgiem stipra karstuma un sausuma periodiem, Rodas un Korfu salās dažu stundu laikā smagi cieta veselas kopienas un to iztikas līdzekļi.
Tika ietekmēta arī daba. Vairāk nekā 40% no šogad izdegušās platības veidoja Natura 2000 teritorijas, ietekmējot no šīm ekosistēmām atkarīgās dzīvotnes un sugas. Karstuma viļņi sakrita ar spēcīgām lietusgāzēm un pēkšņiem plūdiem Bulgārijā, Grieķijā, Slovēnijā un Turcijā, kas izraisīja ievērojamus dzīvības un ekonomiskos zaudējumus. Pēdējo 42 gadu laikā ekstrēmu laikapstākļu un klimata apstākļu radītie ekonomiskie zaudējumi un kaitējums kopumā sasniedza vismaz 560 miljardus EUR, un 2021. un 2022. gadā ikgadējie zaudējumi pārsniegs 50 miljardus EUR. Mēs varam sagaidīt līdzīgas zaudējumu aplēses arī 2023. gadā.
Ik gadu mēs esam pārsteigti par to, ka šie notikumi kļūst arvien smagāki, un nožēlojam to radīto zaudējumu apmēru. Taču šiem ekstremālajiem laikapstākļiem vairs nevajadzētu mūs pārsteigt. Diemžēl mēs dzīvojam klimata scenārijā, par kuru zinātnieki jau gadu desmitiem ir brīdinājuši.
Vasaras sākumā mēs publicējām tīmekļa produktu "Ekstremāli vasaras laikapstākļi mainīgā klimatā: vai Eiropa ir gatava?", kurā padziļināti aplūkoti galvenie ekstremālie vasaras laikapstākļi, kas aizvien vairāk ietekmē Eiropas iedzīvotājus, ekonomiku un dabu. Lietotāji var izpētīt interaktīvās kartes un diagrammas, lai iegūtu informāciju par karstuma viļņiem, plūdiem, sausumu un dabas ugunsgrēkiem, kā arī par tādām pret klimatu jutīgām slimībām kā tropu drudzis. Papildus iepriekšējo notikumu ietekmes izvērtēšanai produkts sniedz nākotnes perspektīvu, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām.
Vēstījums ir skaidrs: sagaidāms, ka vasarās būs vairāk, spēcīgāki un ilgāki karstuma viļņi, biežāki un ekstrēmāki plūdi, kā arī spēcīgāki sausuma periodi un dabas ugunsgrēki, un palielināsies pret klimatu jutīgu slimību skaits. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) šonedēļ savā runā par ES stāvokli Eiropas Zaļo kursu raksturoja šādi: "Tā ir uzkarsētas planētas realitāte".
Eiropa jau veic pasākumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, taču mūsu analīzē ir uzsvērtas jomas, kurās nepieciešama steidzama un papildu rīcība. Mums ir jāsamazina klimata pārmaiņu ietekme uz mūsu sabiedrību un ekonomiku, un ir daudz problēmu, kas mums jārisina. Kā mēs varam labāk aizsargāt visneaizsargātākās personas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus, no smagiem karstuma viļņiem? Kā mēs varam sagatavot savas pilsētas plūdiem, karstuma viļņiem vai sausumam?
Mēs zinām, ka arī lauksaimniecībai būs jāpielāgojas. Kā mēs varam nodrošināt, ka lauksaimniecība turpina nodrošināt pārtiku un stabilus ienākumus lauksaimniekiem, vienlaikus veicinot Eiropas ilgtspējas mērķu sasniegšanu? Kā sabiedrība var sagatavoties šai jaunajai realitātei?
Klimata pārmaiņu ietekme un sabiedrības sagatavotības līmenis Eiropā ievērojami atšķiras. Pasākumos, kas jāveic kopienām, jāņem vērā vietējās problēmas, ar kurām tās saskaras, un tām pieejamie resursi. Zināšanām būs izšķiroša nozīme, lai palīdzētu Eiropai sagatavoties. Eiropas pielāgošanās klimata pārmaiņām platforma Climate-ADAPT piedāvā vairāk nekā 100 gadījumu izpētes un piemērus par iespējamām pielāgošanās iespējām, kā arī rīkus, kas atbalsta pielāgošanās plānošanu.
EVA atbalsta adaptācijas politiku un to īstenošanu Eiropā, izmantojot virkni rādītāju un novērtējumu, tostarp Eiropas klimata riska novērtējumu, ko mēs publicēsim nākamā gada sākumā. Tajā tiks novērtēta pašreizējā un turpmākā klimata pārmaiņu ietekme un riski, kas saistīti ar vidi, ekonomiku un plašāku sabiedrību Eiropā.
Pielāgošanās pasākumiem ir jāiet roku rokā ar nepieciešamību krasi un ātri samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šie centieni ir jāpapildina ar tikpat vērienīgiem pasākumiem, lai novērstu piesārņojumu, bioloģiskās daudzveidības zudumu un neilgtspējīgu resursu izmantošanu. Turklāt šie pasākumi ir jāievieš taisnīgi un godīgi, lai nodrošinātu, ka mūsu sabiedrības visneaizsargātākie iedzīvotāji netiek atstāti novārtā.
Eiropas zaļais kurss piedāvā visaptverošu un saskaņotu politikas satvaru rīcībai visās šajās jomās. Zaļā kursa īstenošana ir ļoti svarīga, lai stiprinātu Eiropas vispārējo sociālo noturību. Eiropas Vides aģentūrā kopā ar mūsu tīklu Eionet mēs esam pilnībā apņēmušies nodrošināt datus un zināšanas, kas vajadzīgas, lai atbalstītu Eiropas zaļā kursa īstenošanu.
Leena Ylä-Mononen
EVA izpilddirektore
Intervija publicēta EVA apkārtraksta Nr. 03/2023 septembra izdevumā
For references, please go to https://eea.europa.eu./lv/articles/redakcionala-piezime-eiropas-sagatavosana-klimata-parmainam or scan the QR code.
PDF generated on 23.12.2024 07:46
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem