Vide Eiropā — informācijas un zināšanu spēks

Kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad Eiropā tika pieņemti pirmie tiesību akti vides jomā, valsts iestādes ir novērojušas un reģistrējušas dažādus elementus, lai izprastu vides problēmas un tendences. Dažkārt datu vākšanā ir iesaistījušās iedzīvotāju grupas, piemēram, putnu vērotāji, lai palīdzētu aizsargāt dabu. ES tiesību aktos bieži ir noteikti konkrēti parametri, lai novērtētu virzību uz tiesību aktos izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tagad Eiropas valstis uzrauga un vāc salīdzināmus datus ievērojamos apjomos un ziņo par tiem — gan par atmosfērā izplūdušām siltumnīcefekta gāzēm, gan pašvaldību atkritumu otrreizējās pārstrādes rādītājiem.

Palielinoties saņemto datu plūsmu skaitam par konkrētiem jautājumiem, pakāpeniski ir uzlabojušās arī zināšanas un izpratne par vides jautājumiem. Paplašinoties mūsu zināšanām, ir pieaugusi arī mūsu informētība un izpratne par saikni starp tematiskajiem novērojumiem un nozaru novērojumiem. Tādējādi Eiropas politikas jomas ir attīstījušās, no konkrētiem jautājumiem veltītiem tiesību aktiem kļūstot par plašāku, sistēmisku politikas pasākumu kopumu.

Patlaban Eiropas Vides aģentūra, iesaistoties vairākiem simtiem institucionālo partneru 39 valstīs un galvenokārt izmantojot Eionet tīklu, apstrādā vairāk nekā 100 dažādas datu plūsmas. Šīs ļoti labi salīdzināmās un saskaņotās datu kopas ir palīdzējušas mums izprast galvenās problēmas, kas ietekmē Eiropas vides stāvokli.  

Izpratne par zināmo un nezināmo

Lai gan mūsu zināšanas ir ievērojami paplašinājušās, novērojumi un datu plūsmas joprojām zināmā mēra ir sadrumstalotas tematos, laikā un telpā. Gandrīz visos novērtējumos, ko esam publicējuši pēdējos gados, tostarp mūsu jaunākajā ziņojumā par vides stāvokli (SOER 2015), ir uzsvērta galveno vides problēmu sarežģītā un globālā specifika, kā arī to savstarpējā saistība. Neņemot vērā notikumus uz zemes un okeānos, nav iespējams izprast gaisa piesārņojuma problēmu. Līdzīgi ierobežojumi pastāv, pievēršoties tikai vienai jomai.

Piemēram, tūkstošiem novērošanas staciju visā Eiropā noteiktos intervālos vāc gaisa paraugus, analizē galveno gaisu piesārņojošo vielu koncentrāciju līmeņus un ziņo par tiem. Šī datu plūsma ir liels panākums, veidojot labāku izpratni par mūsu ieelpotā gaisa kvalitāti. Tomēr to joprojām ierobežo konkrētam laikam piesaistīti rādījumi, kas pilnībā atbilst tikai mērījumiem novērošanas staciju tuvumā.

Vēl nesen gaisa kvalitāte zonās starp novērošanas stacijām bija samērā nezināma. Šo situāciju ir mainījušas satelītnovērošanas sistēmas un aizvien precīzākā lielo datu datormodelēšana — ne tikai gaisa kvalitātes novērošanas jomā.

Satelītdatu un in situ datu apvienošana — Copernicus

Eiropas Savienība iegulda līdzekļus Zemes novērošanā, izmantojot programmu Copernicus, kas nodrošina ne vien augstas izšķirtspējas satelītattēlus, bet arī novērojumusin situ, ko savāc uz zemes un augsnē, izmantojot, piemēram, sensorus, meteoroloģiskās zondes, bojas un dziļjūras sensorus okeānā. ArCopernicus satelītiem var novērot un nosūtīt plaša spektra Zemes novērošanas datus, t. i., gan atmosfēras ķīmisko sastāvu, gan veģetācijas izmaiņas augšanas sezonā. VisiCopernicus dati un informācijas produkti ir pieejami tiešsaistē par brīvu.

ProgrammuCopernicusveido seši pakalpojumi: atmosfēra, jūras vide, zeme, klimata pārmaiņas, ārkārtas situāciju pārvaldība un drošība. Eiropas Komisija atbild par vispārējo koordinēšanu, savukārt atsevišķu pamatpakalpojumu sniegšanā ir iesaistīti visi galvenie Zemes novērošanas dalībnieki Eiropā. No 2012. gada Eiropas Vides aģentūra ir koordinējusi Zemes novērošanas pakalpojuma Eiropas un vietējā mēroga komponentus, atbalstot pielietojumus dažādās jomās, piemēram, teritorijas plānošanā, mežu apsaimniekošanā, ūdens apsaimniekošanā, dabas aizsardzībā un lauksaimniecībā. EVA koordinē arī visu programmasCopernicuspamatpakalpojumuin situkomponentus.

Šo datu kopīgās izmantošanas iespējas ir milzīgas. Apvienojot aizvien lielāku datu kopu skaitu, mēs varam labāk izprast, kur un kas notiek, kāpēc tas notiek un ko un kā tas ietekmēs. Iztēlojieties, kā 10 reiz 10 metru lielos laukumos detalizēti notiek ūdens daudzuma izmaiņu novērošana visā Eiropā vai kā tiek novērota iespējamā īstermiņa ietekme uz kultūraugu audzēšanu vai aprēķināta klimata pārmaiņu ietekme ilgtermiņā. Mūsu Gaisa kvalitātes indeksu, kur redzami līdz pat minūtei precīzi dati, varētu turpināt pilnveidot, lai iekļautu precīzas gaisa kvalitātes prognozes, norādot vēja virzienu maiņu vai citas meteoroloģiskās kartes.

Lielie dati — problēma un iespēja

Lielie dati, ko veido lielas datu plūsmas, ietverot detalizētus, telpā un laikā veiktus konkrētus mērījumus, kā arī kolektīvo pakalpojumu datus, noteikti var radīt jaunas problēmas datu apstrādātājiem IT infrastruktūras un apstrādes jaudas ziņā. Turklāt lielāks datu apjoms automātiski neradīs labāku izpratni par vidi vai vides problēmu savstarpējām saiknēm. Lai nodrošinātu lielo datu apstrādi, ir vajadzīgi arī lieli ieguldījumi gan analītisko spēju uzlabošanā, gan IT infrastruktūrā.

Eiropas Vides aģentūrā mēs esam gan programmasCopernicuspakalpojumu veicinātāji, gan galvenie lietotāji, iekļaujot tās producētos datus savos novērtējumos un zināšanu bāzē. Mēs jau esam sākuši pilnveidot savas novērtēšanas spējas, tostarp ieguldīt resursus mākonī izvietotu IT pakalpojumu izveidē un partnerībās, lai pielāgotos lielu datu apstrādei. Mēs vēlamies nodot iestādēm un iedzīvotājiem visā Eiropā šīs detalizētākās, precīzās un aktuālās zināšanas un palīdzēt uzlabot Eiropas iedzīvotāju veselību un vidi Eiropā.

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Ievadraksts publicēts 2018. gada 15. marta EVA biļetenā Nr. 2018/1

Plašāku informāciju par Amsterdamas satelītattēlu skatiet attiecīgajā lapā Eiropas Kosmosa aģentūras tīmekļa vietnē.