Ilgtspējīgas pilsētas — Eiropas pilsētvides pārveidošana

Igaunijas galvaspilsēta Tallina nesen tika izvirzīta Eiropas Zaļās galvaspilsētas 2023. gada balvai un pievienojās kategorijai, kurā nominētas daudzas citas Eiropas pilsētas — Stokholma, Hamburga, Kopenhāgena, Grenoble, Ļubļana, Lisabona un Lahti. “Zaļās lapas” 2022. gada balva, ko piešķir pilsētām ar iedzīvotāju skaitu no 20 000 līdz 100 000, tika piešķirta Valongo (Portugāle) un Vintersveikai (Nīderlande). Man ir bijusi privilēģija piedalīties žūrijas apspriedēs. Man bija ļoti iedvesmojoši un bagātinoši redzēt, kādus pasākumus Eiropas pilsētas īsteno ilgtspējas jomā, vienlaikus gatavojoties gaidāmajām problēmām. Tomēr ceļš uz pilsētu ilgtspēju nav viegls.

Pilsētās mīt aptuveni trīs ceturtdaļas eiropiešu. Pilsētas ir sarežģītas sistēmas, kas apvieno kopienas un vidi dzīvīgā ainavā, kas pastāvīgi attīstās. Tās ir sociālie, kultūras un ekonomiskie centri, kas iestiepjas apkārtējos reģionos. Neraugoties uz šīm kopīgajām iezīmēm, katra pilsēta Eiropā ir unikāla. Tām ir unikālas īpatnības, kas attīstījušās vēstures gaitā un ko veido to ģeogrāfija, iedzīvotāji un sociālpolitiskās sistēmas. Tādējādi problēmas, ar kurām saskaras pilsētas, ievērojami atšķiras.

Dažas pilsētas saskaras ar iedzīvotāju novecošanu vai skaita samazināšanos, savukārt citās tas pieaug. Ekonomikas lejupslīde, piemēram, smagās rūpniecības, tūrisma vai zivsaimniecības nozarē, var nopietni ietekmēt atsevišķu pilsētu ekonomiku, savukārt dažas pilsētas var darboties kā ekonomikas inovācijas magnēti, piesaistot gados jaunus talantus no visas ES. Tāpat arī ietekme uz vidi var ievērojami atšķirties.

Mūsu instrumenti, piemēram, Eiropas gaisa kvalitātes indekss un Eiropas pilsētu gaisa kvalitātes rādītājs, liecina, ka mēs visi neelpojam vienu un to pašu gaisu, un tam ir dažādi cēloņi un sekas. Citi novērtējumi un rādītāji liecina, ka klimata pārmaiņas atšķirīgi ietekmēs dažādus reģionus un pilsētas. Piekrastes pilsētas, jo īpaši Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā, saskarsies ar lielāku vētru risku, savukārt citas dienvidos var saskarties ar ūdens trūkumu vai mežu ugunsgrēkiem. Mūsu pētījumi arī liecina, ka dažas kopienas un grupas, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, konkrētā pilsētā ir neaizsargātākas, jo tās var ietekmēt dažādi vides apdraudējumi, piemēram, gaisa piesārņojums vai trokšņa piesārņojums.

Tajā pašā laikā, neraugoties uz to unikālajām iezīmēm un problēmām, visām pilsētām ir jāveic pasākumi, lai sagatavotos klimata ietekmei. Visām pilsētām būs jāveicina klimatneitralitātes, aprites ekonomikas un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšana, vienlaikus nodrošinot tīrāku un veselīgāku vidi un nodrošinot labākas sociālās un ekonomiskās iespējas saviem iedzīvotājiem.

Lielākā daļa Eiropas pilsētu tiek apdzīvotas jau vairākus gadsimtus, un šo mantojumu atspoguļo to ielas, apkaimes un ēkas. Esošā infrastruktūra daļēji nosaka to, cik ātri mēs varam aizstāt ēku fondu vai modernizēt esošās ēkas vai radīt jaunas transporta iespējas. Šajos gadījumos ilgtspējas panākšanai vajadzīgi rūpīgi apsvērumi.

Galīgais mērķis, iespējams, ir vienāds, bet virzībā uz ilgtspēju neapšaubāmi būs jāņem vērā katras pilsētas unikālās iezīmes, kā arī problēmas. Mēs Eiropas Vides aģentūrā esam apvienojuši ieinteresētās puses, lai izstrādātu kopīgu konceptuālu satvaru, uz kuru balstās mūsu nesenais ziņojums un informatīvais apskats, kā arī mūsu gaidāmie novērtējumi par šo jautājumu. Satvara mērķis ir palīdzēt pilsētu iestādēm un politikas veidotājiem plānot pāreju uz ilgtspēju, aplūkojot pilsētu ilgtspēju no sešiem dažādiem aspektiem — apritīga pilsēta, noturīga pilsēta, mazoglekļa pilsēta, zaļa pilsēta, iekļaujoša pilsēta un veselīga pilsēta.

No zaļo un zilo zonu izveides pilsētas centrā līdz sabiedriskā transporta integrēšanai aktīvās mobilitātes sistēmās, piemēram, riteņbraukšanas un kājāmgājēju sistēmā, vai efektīvākām reciklēšanas sistēmām — ir daudz iespēju, ko pilsētas var darīt, lai īstenotu pāreju uz pilsētu ilgtspēju. Šo procesu var paātrināt tehnoloģiju attīstības, piemēram, elektrotransportlīdzekļu vai tāldarba, plašāka ieviešana. Eiropas Zaļo pilsētu balva arī skaidri apliecina, ka saskanīgs ilgtermiņa redzējums, ko atbalsta attiecīgās pārvaldības struktūras, zināšanas un dati, var patiesi pārveidot pilsētu dažu desmitu gadu laikā.