Intervija — kādam nolūkam ir paredzēta ilgtspējīga finanšu sistēma?

Ko ES nozīmē ilgtspējīga finansēšana un kā to īsteno praksē?

Ieguldījumi, kas vajadzīgi, lai finansētu ES ekonomikas pāreju uz klimatneitrālu, pret klimata pārmaiņām noturīgu, resursefektīvu un taisnīgu ekonomiku, daudzkārt pārsniedz valdību un nodokļu maksātāju iespējas. Tādēļ ES ir nākusi klajā ar ilgtspējīgu finanšu politiku, kas būs būtiska, lai piesaistītu, palielinātu un ievirzītu privātos ieguldījumus ilgtspējīgākās tehnoloģijās un uzņēmumos, kā arī lai ilgtermiņā finansētu ekonomikas izaugsmi ilgtspējīgā veidā.

Ilgtspējīgai finansēšanai ir būtiska nozīme, palīdzot sasniegt Eiropas zaļā kursa politikas mērķus, kā arī izpildīt ES starptautiskās saistības attiecībā uz klimata un ilgtspējības mērķiem.

Ilgtspējīgā finansēšanā mēs ņemam vērā vides, sociālos un pārvaldības apsvērumus, kad pieņemam lēmumus par ieguldījumiem. Vides apsvērumi ietver to, vai attiecīgie ieguldījumi saglabās bioloģisko daudzveidību, novērsīs piesārņojumu, veicinās aprites ekonomiku un palīdzēs mīkstināt klimata pārmaiņas vai pielāgoties tām. Citi apsvērumi ietver cilvēktiesību jautājumus, darba attiecības un ieguldījumus kopienās.

Tātad politikas mērķis ir veicināt un atvieglot ieguldījumus, kas būtiski veicina vides mērķu sasniegšanu un sekmē plašākus ilgtspējības mērķus. Ilgtspējīga finanšu politika ir vajadzīga gan paša finanšu sektora pārejai uz lielāku ilgtspējību, gan lai uzlabotu finansējumu ekonomikas pārejai uz ilgtspējību.

Kā ES veicas ar ilgtspējīgu finansēšanas noteikumu ieviešanu ieguldītājiem?

ES ir daudz darījusi, lai izstrādātu ilgtspējīgas finanšu politikas ietvaru, tostarp lai sagatavotu juridiskus un nejuridiskus politikas pasākumus, kas izriet no 2018. gada Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai un no 2021. gada Ilgtspējīgas finansēšanas stratēģijas saskaņā ar Eiropas zaļo kursu.

Galvenie tiesību akti, piemēram, Taksonomijas regula, Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regula un ES Klimata kritēriju regula, jau ir ieviesti Ilgtspējīgas finansēšanas rīcības plāna ietvaros.

Kāds ir šo noteikumu un regulu uzdevums?

ES ilgtspējīgas finanšu politikas tiesību aktu kopums ir ļoti svarīgs, un daudzējādā ziņā tam ir vadošā nozīme. ES cenšas īstenot plašu pieeju ilgtspējīgai finansēšanai, lai tā pievērstos galvenajiem intervences jautājumiem un varētu būtiski mainīt to, kā finanšu sistēma atbalsta ilgtspējību. Šie noteikumi un regulas ir paredzētas dažādiem dalībniekiem, finanšu produktiem un instrumentiem.

Viens no kopīgajiem pavedieniem ir finanšu un nefinanšu uzņēmumu un finanšu produktu darbības rezultātu plašāka atklāšana saistībā ar to vides ilgtspējības pakāpi, ilgtspējības riskiem utt., citiem vārdiem, lielākas pārredzamības izmantošana par dzinējspēku pārmaiņām, lai ikviens varētu redzēt, kuri ieguldījumi ir ilgtspējīgi un palīdz samazināt zaļmaldināšanas risku.

Kādi ir EVA uzdevumi ilgtspējīgas finanšu sistēmas nodrošināšanā?

EVA ir palīdzējusi izstrādāt ilgtspējīgu ES finanšu politiku, aktīvi piedaloties un sniedzot ieguldījumu vairākās ekspertu grupās, kas palīdz Eiropas Komisijai tās darbā pie Ilgtspējīgas finansēšanas rīcības plāna un tā sastāvdaļām, piemēram, ES taksonomijas. EVA ir pastāvīgs dalībnieks Platformā par ilgtspējīgu finansēšanu, kas izveidota saskaņā ar ES Taksonomijas regulu un sniedz konsultācijas Komisijai, kā arī darbojas kā padomdevējs konkrētos jautājumos, kas saistīti ar Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulu.

EVA bija iesaistīta Augsta līmeņa ekspertu grupā par ilgtspējīgu finansēšanu 2016.–2018. gadam, kas sniedza būtisku ieguldījumu Rīcības plānā 2018. gadam, kā arī ES ilgtspējīgu darbību taksonomijas izstrādē, piedaloties Tehnisko ekspertu grupā par ilgtspējīgu finansēšanu (2018.–2020. gadā). No 2020. gada tā ir pastāvīga dalībniece Ilgtspējīga finansējuma platformā.

EVA turpinās aktīvi palīdzēt politikas izstrādē ar mērķi pārvirzīt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgām darbībām, atbalstot vairākus ES politikas procesus, tostarp pārskatu sniegšanas standartus saskaņā ar Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu.

Vai varat paskaidrot, kas ir ES taksonomija un kā tā darbosies?

Taksonomija definē nosacījumus, saskaņā ar kuriem saimniecisko darbību var uzskatīt par ekoloģiski ilgtspējīgu. Tā nosaka tehniskos kritērijus attiecībā uz ekoloģisko raksturlielumu līmeņiem un minimālajiem sociālajiem drošības pasākumiem to darbību sarakstam, kuras jāizpilda, lai saimniecisko darbību varētu juridiski klasificēt kā ekoloģiski ilgtspējīgu.

Taksonomija galvenokārt attiecas uz informācijas atklāšanu, kad uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ES Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu, būs jāatklāj, kā to saimnieciskās darbības veikšana atbilst taksonomijas kritērijiem un kādu daļu no to darbībām var uzskatīt par ekoloģiski ilgtspējīgu. Informācijas atklāšanas prasības attiecas arī uz šo uzņēmumu nākotnes ieguldījumiem.

Piemēram, bankām būs jāatklāj savs zaļo aktīvu koeficients, kas norāda ar taksonomiju saistītās saimnieciskās darbībās ieguldīto aktīvu īpatsvaru attiecībā pret šo banku kopējiem aktīviem. Taksonomija ietekmēs arī informācijas atklāšanu par finanšu produktiem un radīs jaunus finanšu produktus ar ilgtspējības iezīmēm.

Kā mēs uzzināsim, vai Eiropas ieguldījumu sektors pāriet uz zaļākiem ieguldījumiem un atsakās no nozarēm/sektoriem, kuru pamatā ir fosilais kurināmais?

Viens no galvenajiem ilgtspējīgas finansēšanas mērķiem ir palīdzēt pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgākām saimnieciskām darbībām, un šo kapitāla plūsmu uzraudzība kļūs arvien svarīgāka kā rādītājs, kas parāda, vai sistēma patiešām kļūst ilgtspējīgāka.

Saskaņā ar 2021. gada Ilgtspējīgas finansēšanas stratēģiju Eiropas Komisija izstrādās stabilu uzraudzības sistēmu sadarbībā ar Ilgtspējīga finansējuma platformu un ES finanšu regulatoriem. Šis darbs sāksies 2023. gadā.

Kā ES centieni ilgtspējīgas finansēšanas jomā ir salīdzināmi ar līdzīgām darbībām citos reģionos un valstīs?

ES ir starptautiska mēroga līdere visaptverošas ilgtspējīgas finanšu politikas satvara izveidē. Tādā veidā ES ietekmē arī citus dalībniekus, ņemot vērā finanšu tirgu starptautisko raksturu, un notiek intensīva sadarbība ar jurisdikcijām ārpus ES, piemēram, G20 valstu paspārnē un Starptautiskajā Ilgtspējīga finansējuma platformā.

Vai mēs kādreiz varēsim sasniegt 100 % ilgtspējīgu finansējuma sistēmu? Vai tas ir reāli?

Pilnībā ilgtspējīga finansējuma sistēma ir atkarīga no ekonomikas — vai tā ir pilnībā ilgtspējīga, un otrādi. Ne viens, ne otrs pašlaik nav vērojams. Mijiedarbība starp politiku, kas vērsta uz reālo ekonomiku, un politiku, kas vērsta uz finanšu sistēmu, būs ļoti svarīga, lai nodrošinātu pāreju uz lielāku ilgtspējību visās jomās.

Tāpat kā daudz kas cits, arī finanšu sistēma būtībā ir patiesi globāla, un tāpēc arī citiem reģioniem un valstīm ir jāpiedalās, lai zaļinātu savu ekonomiku. Pilnīgas ilgtspējības sasniegšana joprojām ir liels izaicinājums, taču, ņemot vērā klimata un vides problēmas, ar kurām saskaramies, ir jācenšas panākt augstāku ilgtspējības līmeni visā ekonomikā.

Andreas Barkman

EVA eksperts ilgtspējīga finansējuma jautājumos