All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Krievijas militārā agresija Ukrainā vienā dienā izmainīja visu Ukrainas iedzīvotāju dzīves. Šī neattaisnojamā kara ietekme ir jūtama ne tikai Ukrainā, bet arī tālu aiz Ukrainas robežām, un tas turpinās ietekmēt mūs visus gadiem ilgi un arī vēl nākamās paaudzes.
2021. gadu iezīmēja Covid-19 un klimata pārmaiņu ietekmes. Saskaroties ar augstākām enerģijas cenām un veselības problēmām, Eiropas atgūšanās gaitā 2022. gadā ir jāpieņem grūti lēmumi. Aizkavēta rīcība vai zemākas ambīcijas ilgtermiņā, droši vien, radīs augstākas sociālās un ekonomiskās izmaksas. Pievēršanās sociālajai nevienlīdzībai šajā ilgspējas pārejas periodā ir labākas nākotnes atslēga mums visiem.
Eiropas Vides aģentūra sadarbojas ar daudzām valstīm, tostarp Rietumbalkānu valstīm. Kā šī sadarbība veicina ES darbu vides jomā, un ko no tā gūst Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija un Kosova? Mēs kopā ar koordinācijas, tīklu un stratēģijas programmas vadītāju Luc Bas apspriedām, kā EVA strādā ar šīm valstīm, lai uzlabotu vidi.
Eiropas Vides aģentūra (EVA) ne tikai sniedz uzticamu informāciju par vidi un klimatu, bet arī uzlabo organizācijas ekoloģiskos raksturlielumus. Mēs iztaujājām Melanie Sporer, kas koordinē šos centienus EVA, izmantojot ES vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS).
Pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei ir viena no galvenajām prioritātēm Eiropas Savienībā. Kas liek pilsētām īstenot svarīgus pasākumus, lai mazinātu šo ietekmi un palielinātu pilsētu centru noturību un ilgtspēju? Mēs uzaicinājām Ivone Pereira Martins, EVA eksperti pilsētu ilgtspējības jautājumos, uz sarunu par Aģentūras ieguldījumu šajā svarīgajā darbā.
Gaisa piesārņojums, trokšņa piesārņojums un klimata pārmaiņu ietekme ir galvenie riski eiropiešu veselībai un labklājībai ikdienā. Mēs sarunājāmies ar gaisa piesārņojuma, vides un veselības grupas vadītāju Katrīnu Ganclēbenu (Catherine Ganzleben), EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto Gonsalesu (Alberto González) un EVA trokšņa piesārņojuma eksperti Eilaliju Perisu (Eulalia Peris), lai uzzinātu vairāk par to, ko EVA dara, lai uzlabotu zināšanas šajā svarīgajā darba jomā.
Mūsu kopējā stratēģija nosaka mūsu darbības virzienu. Ar to tiek ieviests jauns veids, kā sadarboties un radīt dinamiskākas, reaģētspējīgākas, proaktīvākas un praktiski pielietojamākas zināšanas, kas mums ļaus risināt problēmas, ar kādām saskarsimies, un iegūt zināšanas, kādas mums būs vajadzīgas nākamajā desmitgadē.
Mēs zinām, ka plastmasas piesārņojums un plastmasas atkritumi ir liela vides problēma. Pēdējos gados tirgū ir laisti jauni plastmasas izstrādājumi, apgalvojot, ka tie ir videi draudzīgāki. Nesen publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) informatīvajā paziņojumā ir novērtēta šo izstrādājumu atbilstība vides prasībām. Lai uzzinātu vairāk, mēs runājām ar ilgtspējīgas resursu izmantošanas un atkritumu jomas eksperti Eiropas Vides aģentūrā Almut Reichel.
Šomēnes Eiropas Vides aģentūra publicēja ziņojumu “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” (SOER 2020). Ziņojumā secināts, ka Eiropa nesasniegs savus 2030. gadam noteiktos mērķus, ja tā nākamo 10 gadu laikā steidzami nerīkosies, lai novērstu straujo bioloģiskās daudzveidības zudumu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un dabas resursu pārtēriņu. Ziņojumā arī piedāvāti galvenie risinājumi, kas palīdzētu Eiropai sasniegt šos mērķus. Mēs tikāmies ar EVA SOER koordinācijas un novērtēšanas ekspertu Tobiasu Lungu (Tobias Lung), lai runātu par SOER 2020.
2019. gads ieies vēsturē kā nozīmīgs gads attiecībā uz rīcību klimata un vides politikas jomā Eiropā. Miljoniem eiropiešu un citu ieinteresēto personu visā pasaulē ir izrādījuši aktivitāti un mudinājuši politikas veidotājus rīkoties. Uz pierādījumiem balstītos zinātniskos novērtējumos, tostarp Eiropas Vides aģentūras ziņojumā par vides stāvokli (SOER 2020), ir uzsvērts, ka ir gaidāmi lieli izaicinājumi un ir nepieciešama steidzama rīcība. Šie aicinājumi tagad tiek iestrādāti politikas ceļvedī. Eiropas zaļais kurss, ar ko nākusi klajā Eiropas Komisija, ir daudzsološs sākums šai izšķirošajai desmitgadei.
Līdz ar vasaras karstuma viļņiem un ekstremāliem laikapstākļiem Eiropā ir reġistrēti jauni klimata rekordi, kas vēlreiz nostiprina to, cik svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņām. Mēs tikāmies ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) ekspertu par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos Blaz Kurnik, lai apspriestu EVA jauno ziņojumu (kas tika izdots šā mēneša sākumā) par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē lauksaimniecību Eiropā.
Jaunievēlētā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen ir noteikusi savas komandas politiskās prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Viņas programmas centrā ir Zaļais kurss Eiropai, kurā iezīmēti vērienīgāki pasākumi klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu novēršanai. Eiropas politika ar zināmiem panākumiem un dažām neveiksmēm jau sen ir risinājusi ar vides degradāciju un klimata pārmaiņām saistītas problēmas. Šis jaunais politikas termins, kura pamatā ir arvien skaļākie sabiedrības aicinājumi rīkoties, kopā ar jauno Eiropas Komisiju un Parlamentu rada Eiropai unikālu iespēju paplašināt un paātrināt videi draudzīgus un taisnīgus pārejas pasākumus.
Kā izskatīsies Eiropa pēc 25 gadiem? Vai mēs sasniegsim mūsu kopīgo mērķi attiecībā uz “labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem”? Vai mums izdosies samazināt globālo sasilšanu un izveidot pret klimata pārmaiņām noturīgas pilsētas ar veselīgu dabu? Eiropieši arvien vairāk raizējas par šiem jautājumiem, ko liecina nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiropas nākamā paaudze arī aicina steidzami rīkoties, bet kāda ietekme būs tās prasībām panākt ilgtspējīgu nākotni Eiropas vides un sociāli ekonomisko politikas virzienu veidošanā? Mūsu 25. gadadienā mēs atskatāmies uz Eiropas vides zinību un politikas attīstību pēdējos 25 gados un veidiem, kā mēs, EVA kopā ar saviem sadarbības partneriem, varam atbalstīt centienus panākt ilgtspējību turpmākajos 25 gados.
Plastmasas atkritumi joprojām ir milzīga problēma, un tā kļūst arvien lielāka. Bet ko dara Eiropas Savienība, lai risinātu šo problēmu? EVA atkritumu rašanās novēršanas eksperts Ioannis Bakas sniedz īstu pārskatu par šomēnes publicēto EVA ziņojumu par plastmasas atkritumu rašanās novēršanu Eiropā.
Mūsu planētas vide un klimats piedzīvo vēl nebijušus izaicinājumus, kas apdraud mūsu labklājību. Vēl nav par vēlu izlēmīgi rīkoties. Šis uzdevums var šķist biedējošs, tomēr mums joprojām ir iespēja vērst par labu dažas negatīvās tendences, pielāgoties, lai mazinātu kaitējumu, atjaunot būtiskās ekosistēmas un vēl aktīvāk aizsargāt to, kas mums vēl ir. Lai sasniegtu ilgtspēju ilgtermiņā, mums jāizturas pret vidi, klimatu, ekonomiku un sabiedrību kā pret vienotu kopumu.
Eiropas Savienībai (ES) ir viens no vērienīgākajiem vides un klimata mērķu kopumiem pasaulē, kas aptver dažādas politikas jomas, sākot no gaisa kvalitātes, atkritumu un ūdens kvalitātes, līdz pat enerģijas un transporta jomai. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, Eiropas Vides aģentūra palīdz uzraudzīt progresu un noteikt jomas, kurās ir vajadzīgi papildu pasākumi. Kopš EVA izveides pirms 25 gadiem aģentūra ir papildinājusi savus datus un zināšanas, lai atbalstītu politikas veidošanu Eiropā.
Eiropas Komisija nesen pieņēma juridisko priekšlikumu kopumu ilgtspējīga finansējuma veicināšanai Eiropas Savienībā (ES). Komisijas priekšlikumu pamatā ir ieteikumi, ko sniegusi Augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jomā, kuru veido eksperti no pilsoniskās sabiedrības, finanšu nozares, akadēmiskās vides, kā arī Eiropas un starptautiskajām institūcijām. Mēs sarunājāmies ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) Ekspertu grupas pārstāvi Andreasu Barkmanu (Andreas Barkman), stratēģisko padomnieku klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumu jomā.
Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies sasniegt vairākus mērķus klimata un enerģijas jomās, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabotu energoefektivitāti un palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Kā EVA seko ES dalībvalstu panāktajam progresam šo mērķu sasniegšanā? Mēs lūdzām EVA eksperti klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģijas jautājumos Melanie Sporer izskaidrot, kāda loma šajā uzdevumā ir Aģentūrai. Viņa ir arī izskaidrojusi ikgadējo progresu jaunākajā ziņojumā “Tendences un prognozes”.
Aprites ekonomika vairumam cilvēku joprojām asociējas ar kaut ko abstraktu vai attālinātu. Lai gan pievēršanās zaļam dzīvesveidam kļūst arvien populārāka visā pasaulē, daudz cilvēku vēl nav informēti par veicamajām izmaiņām mūsu dzīvesveidā, lai garantētu ilgtspējīgu nākotni un nodrošinātu sabiedrības ilgtermiņa labklājību.
Pēdējo četru desmitgažu laikā ievērojami mainījusies Eiropas vides datu kopaina. Vides degradācijas kompleksais raksturs norāda uz nepieciešamību veikt sistemātiskāku analīzi, kā arī ievākt datus, kas to pamato. Pēdējo gadu laikā Eiropas Vides aģentūras (EVA) darbā aizvien vairāk tiek veiktas sistēmiskās analīzes. EVA turpina apzināt potenciālās problēmas un palīdz paplašināt zināšanas par Eiropas vidi.
For references, please go to https://eea.europa.eu./lv/themes/policy/articles/articles_topic or scan the QR code.
PDF generated on 22.11.2024 19:54
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem