Augsne, zeme un klimata pārmaiņas

Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) nesen publicēja karti[i], kurā parādīts, ka pasaules augsnes virsējais 30 cm slānis satur aptuveni divreiz vairāk oglekļa nekā visa atmosfēra. Augsne ir otrais lielākais dabiskais oglekļa piesaistītājs aiz okeāniem, pārspējot mežus un citu veģetāciju to spējā uztvert oglekļa dioksīdu no gaisa. Šie fakti mums atgādina, cik svarīgas ir veselīgas augsnes ne vien attiecībā uz pārtikas ražošanu, bet arī uz centieniem novērst klimata pārmaiņu smagākās sekas.

Klimata pārmaiņas ietekmē augsni

Pētnieki jau var novērot klimata pārmaiņu ietekmi pasaules mērogā un uz Eiropas augsnēm. Piemēram, saskaņā ar EVA jaunāko ziņojumu par klimata pārmaiņām, ietekmi un ievainojamību Eiropā[ii] kopš 1950. gada augsnes mitrums ir ievērojami samazinājies Vidusjūras reģionā un palielinājies atsevišķās Ziemeļeiropas daļās. Ziņojums paredz līdzīgu ietekmi turpmākajās desmitgadēs, jo vidējā temperatūra turpina pieaugt, bet nokrišņu tendences — mainīties.

Augsnes mitruma turpmāka samazināšanās var palielināt apūdeņošanas nepieciešamību lauksaimniecībā, samazināt ražu un pat izraisīt pārtuksnešošanos, potenciāli dramatiski ietekmējot pārtikas ražošanu. Kopumā 13 ES dalībvalstis ir paziņojušas, ka pārtuksnešošanās tās ietekmē. Tomēr nesen publicētā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā[iii] secināts, ka Eiropai nav skaidra priekšstata par problēmām saistībā ar pārtuksnešošanos un zemes degradāciju un pasākumi, kas veikti, lai cīnītos pret pārtuksnešošanos, nav saskaņoti.

Sezonālās temperatūras izmaiņas arī var mainīt augu un dzīvnieku gada ciklus, samazinot ražas apjomus. Piemēram, pavasaris var pienākt agrāk un koki var uzplaukt, pirms izšķīlušies to apputeksnētāji. Līdz ar paredzamo iedzīvotāju skaita pieaugumu pasaules pārtikas ražošanas apjomam jāpalielinās, nevis jāsamazinās. Tas galvenokārt ir atkarīgs no veselīgas augsnes uzturēšanas un lauksaimniecības platību ilgtspējīgas apsaimniekošanas. Vienlaikus pieaug pieprasījums pēc biokurināmājiem un citiem augu izcelsmes produktiem. To rada steidzamā nepieciešamība aizstāt fosilos kurināmos un novērst siltumnīcefekta gāzu emisijas.

EVA ziņojumā par ietekmi un ievainojamību uzsver arī citu veidu ietekmi uz augsni saistībā ar klimata pārmaiņām, ietverot eroziju, ko var paātrināt ekstremālas klimatiskās parādības, piemēram, stiprs lietus, sausums, karstuma viļņi un vētras. Jūras līmeņa celšanās var izraisīt zemes platību zudumu, kā arī mainīt augsni piekrastes zonās vai no jūras atnest piesārņotājus, tostarp sāli. Saistībā ar zemes izmantošanu klimata pārmaiņu rezultātā atsevišķas lauksaimniecības platības, galvenokārt dienvidos, var kļūt neizmantojamas vai mazāk ražīgas, vienlaikus, iespējams, radot jaunas iespējas tālāk ziemeļos. Mežsaimniecības jomā saimnieciski vērtīgu koku sugu samazināšanās līdz 2100. gadam var samazināt meža zemes vērtību Eiropā par 14–50 %. Nesen publicētā EVA ziņojumā[iv] par pielāgošanos klimata pārmaiņām un lauksaimniecību uzsvērts, ka klimata pārmaiņu vispārējā ietekme varētu izraisīt būtiskus zudumus Eiropas lauksaimniecības nozarē, t. i., līdz 16 % zaudētu ienākumu ES lauksaimniecībā līdz 2050. gadam ar lielām atšķirībām starp reģioniem.

Tomēr, iespējams, oglekļa dioksīds un metāns, kas glabājas mūžīgā sasaluma apstākļos boreālajos reģionos, galvenokārt Sibīrijā, rada klimata jomā vislielākās bažas saistībā ar augsni. Līdz ar pasaules temperatūras paaugstināšanos mūžīgā sasaluma zona kūst. Šī atkušņa rezultātā sasalušajā augsnē iesprostotās organiskās vielas sadalās, un tas var izraisīt milzīgu siltumnīcefekta gāzu apjoma izdalīšanos atmosfērā. Tas savukārt var tik ļoti paātrināt globālo sasilšanu, ka cilvēki to vairs nespēs kontrolēt.

Klimata krīzes risināšana ar augsnes palīdzību

Ļoti ietekmīgu zinātnieku un aktīvistu[v] grupa 2019. gada aprīlī aicināja aizsargāt, atjaunot un no jauna izveidot mežus, kūdrājus, mangroves, sāļos purvus, dabiskas jūras gultnes un citas nozīmīgas ekosistēmas ar mērķi ļaut dabai attīrīt atmosfēru no oglekļa dioksīda un uzkrāt to. Ekosistēmu atjaunošana arī atbalstītu bioloģisko daudzveidību un veicinātu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu, ieskaitot gaisa un ūdens attīrīšanu un patīkamu atpūtas vietu nodrošināšanu cilvēkiem.

Saskaņā ar pārskatu par esošo informāciju saistībā ar augsnes un klimata pārmaiņu saikni (CLIMSOIL ziņojums[vi]) ES augsnē tiek uzkrāti aptuveni 75 miljardi tonnu organiskā oglekļa. Aptuveni puse no šiem augsnes krājumiem atrodas Zviedrijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē, jo šajās valstīs vairāk nekā citās ir meža augsnes, jo īpaši mitras organiskās augsnes, piemēram, kūdrāju. Salīdzinājumam — saskaņā ar EVA visjaunākajām aplēsēm[vii] ES kopējais CO₂ emisiju apjoms 2017. gadā bija aptuveni 4,5 miljardi tonnu.

Organiskā oglekļa daudzums ES augsnē varbūt lēni pieaug, taču aplēses par šo pārmaiņu gaitu ir ļoti nenoteiktas. Visu sarežģī organiskā oglekļa krājumu pastāvīgas izmaiņas, jo augi uztver oglekļa dioksīdu no gaisa, pirms tie sadalās un izdala gāzes atpakaļ atmosfērā. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā[viii] ir apstiprināts, ka jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas visās nozarēs, tostarp zemes un pārtikas jomā, lai sasniegtu mērķi ierobežot globālo sasilšanu, saglabājot to ievērojami zemāku par diviem grādiem pēc Celsija.

Lai gan ir daudz neskaidrību, ekosistēmu atjaunošana un augsnes kvalitātes uzlabošana varētu būt izmaksu ziņā ļoti rentabls pasākums, jo tiktu nodrošināta rīcība klimata politikas jomā ar trīskāršu ietekmi. Pirmkārt, augoši augi uzņem oglekļa dioksīdu no atmosfēras. Saskaņā ar FAO[ix] pašreiz noplicinātas augsnes atjaunošana varētu likvidēt līdz pat 63 miljardiem tonnu oglekļa. Tas kompensētu nelielu, taču svarīgu daļu no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. Otrkārt, veselīga augsne notur oglekli zem zemes. Treškārt, daudzas dabas un daļēji dabiskās teritorijas darbojas kā spēcīgi aizsargi pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Ieguvumu piemēru ir daudz. Piemēram, blakus upēm esošās teritorijas (krasta zonas) un zaļās zonas pilsētās var darboties kā izmaksu ziņā rentabla aizsardzība pret plūdiem un karstuma viļņiem. Veselīga zeme un augsne var absorbēt un uzkrāt lieko ūdeni un mazināt plūdus. Parki un citas dabas teritorijas pilsētās var arī palīdzēt pazemināt temperatūru karstuma viļņu laikā, kas daļēji saistīts ar augsnē esošo ūdeni. Sauso sezonu laikā veselīgas ekosistēmas var lēnām izdalīt ūdeni, kas uzkrāts zem zemes, mazinot sausuma smagāko ietekmi.

Oglekļa uztveršana gaisā

Pastāv arī dažādas metodes, ar ko palielināt zemes spēju piesaistīt oglekļa dioksīdu no gaisa. Nesen īstenotā Eiropas pētniecības projektā (CAPRESE pētījumā[x]) konstatēja, ka, pārveidojot aramzemi par zālāju, visātrāk var palielināt oglekļa daudzumu augsnē. Attiecībā uz aramzemi visefektīvākais veids, kā palielināt oglekļa krājumus augsnē, bija virsaugu izmantošana. Virsaugi ir augi, piemēram, āboliņš, ko audzē starp ražas novākšanu un nākamā auga sēšanu ar mērķi palielināt augsnes auglību un novērst eroziju.

Turpretim lēmumi par atšķirīgu zemes izmantošanu var arī mainīt teritorijas, padarot tās par emisiju avotiem. Vērā ņemami piemēri: kūdrāju nosusināšana, no purviem iegūtas kūdras dedzināšana apsildes mērķiem, zālāju un aramzemes uzaršana, kas atbrīvo iepriekš uzkrāto oglekli. Mežu gadījumā dinamika ir tāda pati, taču laika posms atšķiras. Tāpat kā augsne, meži veido oglekļa uzkrājumu un darbojas kā oglekļa dioksīda piesaistītāji, proti, abi uzkrāj oglekli un uztver to no gaisa. Daudzos gadījumos jauni, augoši meži uztver oglekli ātrāk nekā veci meži, bet vecu mežu izciršana likvidē meža oglekļa uzkrājumu. Atkarībā no koksnes izmantošanas ogleklis var izdalīties agrāk, piemēram, ja koksni dedzina apsildes mērķiem, vai daudz vēlāk, ja koksni izmanto, piemēram, ēku būvniecībai.

Veselīgas augsnes un sauszemes ekosistēmas varētu uztvert un uzkrāt vairāk oglekļa dioksīda no atmosfēras nekā šobrīd. Zaļās zonas un dabas teritorijas arī varētu palīdzēt cilvēkiem un dabai pielāgoties neizbēgamajām klimata pārmaiņām. Viena pati augsne nevar novērst klimata pārmaiņas, taču tā būtu jāņem vērā un tā varētu būt spēcīgs partneris mūsu centienos.

ES rīcība un EVA darbs augsnes un klimata pārmaiņu jomā

ES augsnes aizsardzības tematiskajā stratēģijā un tās īstenošanas ziņojumā[xi] ir uzsvērta veselīgas augsnes nozīme saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Parīzes nolīgumā[xii] ir uzsvērta zemes izmantošanas nozares būtiskā nozīme saistībā ar rīcību klimata politikas jomā.

Ievērojot paraugu, ar jaunu ES regulu[xiii] par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību paredz dalībvalstīm prasību vismaz pilnībā kompensēt nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas no 2021. gada līdz 2030. gadam.

Jaunās regulas īstenošanai nepieciešama ziņošana un pārraudzība, ko EVA atbalstīs. EVA arī turpina attīstīt zināšanas par vides jautājumiem saistībā ar zemes izmantošanu un mežsaimniecību, kā arī attiecīgo zemes apsaimniekošanas praksi, tostarp izmantojot Zemes novērošanas datus no Copernicus zemes monitoringa pakalpojuma[xiv]. Daudzi EVA novērtējumi, rādītāji un dati par augsni, zemi, ekosistēmām, lauksaimniecību, mežsaimniecību, zaļo infrastruktūru un citiem tematiem arī ir cieši saistīti ar klimata pārmaiņām.

Ir daudz nezināmā, taču — jo labāk mēs izprotam augsnes, zemes un klimata savstarpējo dinamiku, jo labākas ir mūsu izredzes izstrādāt un īstenot ilgtspējīgus risinājumus.