Klimata pārmaiņas rada arvien smagākus riskus ekosistēmām, cilvēku veselībai un ekonomikai Eiropā

Saskaņā ar ziņojumu „Climate change, impacts and vulnerability in Europe 2016” („Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā 2016. gadā”) novērotajām klimata pārmaiņām jau ir plaša mēroga ietekme uz ekosistēmām, ekonomiku un cilvēku veselību un labklājību Eiropā. Pasaulē un Eiropā tiek reģistrēti jauni temperatūras rekordi, izmaiņas jūras līmenī un jūras apledojuma samazināšanās Arktikā. Mainās nokrišņu raksturs, kopumā padarot Eiropas mitros reģionus vēl mitrākus, bet sausos reģionus — sausākus. Samazinās ledāju apjoms un sniega sega. Tajā pašā laikā daudzos reģionos arvien biežāk un intensīvāk ir novērojami ar klimatu saistīti ekstremāli laika apstākļi, tādi kā svelme, spēcīgi nokrišņi un sausums. Padziļinātas klimata prognozes liecina par to, ka daudzos Eiropas reģionos saasināsies ar klimatu saistīti ekstremāli laika apstākļi.

„Klimata pārmaiņas turpināsies vairākus gadu desmitus. Nākotnes klimata pārmaiņu mērogs un to ietekme būs atkarīga no mūsu globālo līgumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu izpildes efektivitātes, nodrošinot arī to, lai mums būtu ieviestas pareizās pielāgošanās stratēģijas un politikas, lai samazinātu pašreizējo un prognozēto ekstremālo klimata parādību riskus,” sacīja EVA izpilddirektors Hanss Bruininkss (Hans Bruyninckx).

Klimata pārmaiņu karstie punkti

Visi Eiropas reģioni ir pakļauti klimata pārmaiņām, bet daži reģioni piedzīvos negatīvāku ietekmi nekā citi. Prognozēts, ka Dienvideiropa un Dienvidaustrumeiropa būs klimata pārmaiņu karstais punkts, jo pēc aplēsēm tajā tiks piedzīvots visvairāk negatīvo seku. Šajā reģionā jau tagad tiek novērota ievērojama ekstremāla karstuma palielināšanās un nokrišņu daudzuma un upju plūsmas samazināšanās, kas ir paaugstinājis sausuma, zemākas labības ražas, bioloģiskās daudzveidības zuduma un mežu ugunsgrēku risku. Paredzams, ka biežāki karstuma viļņi un pārmaiņas pret klimatu jūtīgu infekcijas slimību izplatībā paaugstinās cilvēku veselības un labklājības riskus.

Piekrastes zonas un upju palienes Eiropas rietumu daļā arī tiek uzskatītas par karstajiem punktiem, jo tās saskaras ar paaugstinātu plūdu risku, ko izraisa jūras līmeņa paaugstināšanās un iespējama vētras plūdu palielināšanās. Klimata pārmaiņas okeānu paskābināšanās, sasilšanas un mirušo zonu ar samazinātu skābekļa saturu paplašināšanās rezultātā izraisa arī būtiskas pārmaiņas jūras ekosistēmās.

Īpaši straujas gaisa un jūras temperatūras paaugstināšanās un ar to saistītās sauszemes un jūras ledāju kušanas dēļ spēcīgi tiks ietekmētas arī ekosistēmas un cilvēku darbība Arktikā.

Lai gan daži reģioni var piedzīvot zināmu pozitīvu ietekmi, tādu kā lauksaimniecības apstākļu uzlabošanās atsevišķās Ziemeļeiropas daļās, vairākumu reģionu un sektoru pārmaiņas ietekmēs negatīvi.

Ekosistēmas, cilvēku veselība un ekonomika

Klimata pārmaiņas un citi stresa faktori, piemēram, zemes izmantojuma maiņa ietekmē ekosistēmas un aizsargātās zonas visā Eiropā. Ziņojumā uzsvērts, ka klimata pārmaiņu ietekme ir drauds sauszemes un jūras bioloģiskajai daudzveidībai. Daudzas dzīvnieku un augu sugas piedzīvo izmaiņas dzīves ciklā un migrē uz ziemeļiem un augstākām teritorijām, savukārt dažādas invazīvās sugas ir nostiprinājušās un paplašinājušas savu teritoriju. Jūras sugas, tostarp komerciāli nozīmīgi zivju krājumi, migrē uz ziemeļiem. Šīs pārmaiņas ietekmē dažādus ekosistēmu pakalpojumus un ekonomikas sektorus, tādus kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība.

Galvenās veselībai radītās sekas ir saistītas ar ekstremāliem laika apstākļiem, pārmaiņām pret klimatu jutīgu slimību izplatībā un pārmaiņām vides un sociālajos apstākļos. Pēdējo desmit gadu laikā upju un jūras piekrastes plūdi ir ietekmējuši miljoniem cilvēku Eiropā. Pie veselībai radītajām sekām pieder traumas, infekcijas, pakļautība ķīmisku vielu radītiem apdraudējumiem un garīgajai veselībai radītās sekas. Karstuma viļņi ir kļuvuši biežāki un intensīvāki, izraisot desmitiem tūkstošu priekšlaicīgu nāves gadījumu Eiropā. Prognozēts, ka šī tendence pastiprināsies, ja netiks veikti atbilstoši pielāgošanās pasākumi. Ērču sugu, Āzijas tīģermoskīta un citu slimību pārnēsātāju izplatība paaugstina laima slimības, ērču encefalīta, Rietumnīlas drudža, tropu drudža, Čikungunjas drudža un leišmaniozes risku.

Klimata pārmaiņu ekonomiskās izmaksas var būt ļoti augstas. Kopš 1980. gada ar klimatu saistīti ekstremālie notikumi EVA dalībvalstīs ir radījuši vairāk nekā 400 miljardu eiro lielus zaudējumus ekonomikai. Pieejamajās aplēsēs par klimata pārmaiņu Eiropā turpmākajām izmaksām ņemtas vērā tikai dažas jomas, un tās liecina par ievērojamu neskaidrību. Tomēr prognozētās klimata pārmaiņu radītās zaudējumu izmaksas ir augstākas Vidusjūras reģionā. Eiropu ietekmē arī ārpus Eiropas notiekošo klimata pārmaiņu sekas, kas izpaužas tirdzniecības procesu, infrastruktūras, ģeopolitisko un drošības risku, kā arī migrācijas veidā.

Pielāgošanās un zināšanu padziļināšana

Pielāgošanās klimata pārmaiņām iekļaušana citās politikās gūst panākumus, tomēr ir iespējams sasniegt vēl labāku rezultātu. Citas turpmākās darbības ir politikas saskaņotība dažādās politikas jomās un pārvaldības līmeņos (ES, transnacionālajā, valsts un vietējā līmenī), elastīgāka vadības pieeja pielāgošanās procesam un tehnoloģisko risinājumu, ekosistēmas respektējošas pieejas un „mērenu” pasākumu apvienošana.

Eiropā palielinās klimata un pielāgošanās pakalpojumu attīstība un izmantošana. Būtu lietderīgas plašākas zināšanas par neaizsargātību un riska novērtējumiem dažādos mērogos un pielāgošanās darbību, to izmaksu un ieguvumu uzraudzību, novērtēšanu un ziņošanu par tām, kā arī sinerģijām un kompromisiem ar citām politikām.

Pamatinformācija

Šis ziņojums ir uz rādītāju bāzes izstrādāts novērtējums par notikušajām un prognozētajām klimata pārmaiņām un to ietekmi uz ekosistēmām un sabiedrību. Tajā aplūkota arī sabiedrības neaizsargātība pret šīm sekām, kā arī pielāgošanās politika un tās pamatā esošās zināšanu bāzes izstrāde.

Šo ziņojumu sagatavoja EVA sadarbībā ar Eiropas Komisijas Kopīgo pētniecības centru, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālo biroju un trīs Eiropas tematiskajiem centriem (Eiropas tematisko centru klimata pārmaiņu ietekmes, neaizsargātības un piemērošanās jautājumos (ETC-CCA), Eiropas tematisko centru bioloģiskās daudzveidības jautājumos (ETC-BD), Eiropas tematisko centru iekšzemes, piekrastes un jūras ūdeņu jautājumos (ETC-ICM)). Šis ir ceturtais ziņojums „Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā”, kuru publicē reizi četros gados. Šā izdevuma mērķis ir atbalstīt 2013. gada ES Pielāgošanās stratēģijas īstenošanu un pārskatīšanas procesu 2018. gadam, kā arī izstrādāt valsts un starptautiska līmeņa pielāgošanās stratēģijas un plānus.