PAZIŅOJUMS

Kopenhāgena, 2004.gada 15.jūlijs.

ES 15 valstīs samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas

Pēc divu gadu kāpuma Eiropas Savienībā vērojams klimata izmaiņas ietekmējošo siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmešu neliels samazinājums, kas nedaudz tuvina ES izvirzītajam mērķim - nākamo 8 gadu laikā panākt emisiju samazinājumu par 8%.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) pēdējām aplēsēm, siltumnīcefekta gāzu emisijas ES 15 "vecajās" dalībvalstīs 2002.gadā, salīdzinājumā ar 2001. gadu, samazinājušās par 0,5%.

Šī samazinājuma cēloņi ir gan siltākie laika apstākļi un līdz ar to mazāks fosilā kurināmā patēriņš telpu apkurei, gan lēnāka rūpniecības izaugsme, kas samazina fosilā kurināmā patēriņu, turpinās tendence kā kurināmo akmeņogļu vietā izmantot gāzi. SEG emisiju samazinājumu ietekmē arī īpašie pasākumi.

Sešu SEG emisijas samazinājušās par 0,2% un 1,3% attiecīgi 2000. un 2001.gadā.

2002.gadā kopējais emisiju samazinājums 15 ES valstīs, salīdzinot ar bāzes gadu, kas vairumā gadījumu ir 1990.gads, ir 2,9%.

2001.gadā samazinājums attiecībā pret bāzes gadu bija tikai 2,1%.

Tomēr ES joprojām daudz jāpaveic, lai sasniegtu Kioto protokolā par klimata pārmaiņām izvirzīto mērķi no 2008. līdz 2012.gadam samazināt SEG emisijas par 8% zem 1990.gada līmeņa.

Pieņemot, ka 8% samazinājums 2008.-2012.gadā attiecībā pret 1990. gada līmeni tiks sasniegts lineāri, emisijām līdz 2002.gadam vajadzēja samazināties par 4,8%.

Vadoties no šādiem apsvērumiem, tikai četras ES vecās dalībvalstis ir ceļā uz Kioto protokolā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Šīs četras valstis ir Francija, Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste (plašāka informācija pielikumā).

Paredzams, ka pārējās 11 ES vecās dalībvalstis pārsniegs tām noteikto emisiju līmeni, pie tam dažas - visai ievērojami. Tas īpaši attiecas uz Spāniju, Portugāli, Īriju, Austriju, Itāliju, Dāniju un Grieķiju.

Spānija salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm saskaras ar vislielākajām grūtībām savu mērķu izpildē. Emisijas 2002.gadā par 39,4% pārsniedza bāzes gada līmeni, kas vairāk kā divkārt pārsniedz ES līgumā atļauto 15% palielinājumu 2008.- 2012.gadā attiecībā pret bāzes gadu.

Kopš 2002.gada tika apstiprināti gan ES gan nacionālie pasākumi SEG emisiju samazināšanai, kas varētu paātrināt Kioto mērķu sasniegšanu.

No tiem būtiskākā ir ES emisiju tirdzniecības shēma, kura sāks darboties nākamā gada janvārī. Šī shēma radīs iespēju ievērojami samazināt oglekļa dioksīda (CO2), galvenās siltumnīcefekta gāzes, emisijas.

Bez tam dažās valstīs tiks izmantoti vēl citi Kioto protokolā noteiktie pasākumi emisiju samazināšanai.

Tie ļaus valstīm daļēji sasniegt mērķus, investējot emisiju samazinošos projektos citās industriāli attīstītās vai attīstības valstīs, vai arī iesaistoties projektos, kas veicina oglekļa piesaisti mežiem un lauksaimniecībā izmantojamai zemei.

Ja ņem vērā paredzētās investīcijas emisiju samazināšanas projektiem ārvalstīs, tad Nīderlande plāno sasniegt savu mērķi - emisiju samazinājumu 2008.-2012.g. par 6%, lai gan 2002.g. emisijas pārsniedza 1990.g. līmeni par 0,6%.

Arī Austrija un Dānija ir izdalījusi ievērojumus finanšu līdzekļus šādiem projektiem, bet līdz šim nav saņemta informācija par to, cik liels būs emisiju ietaupījums.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas ES jaunajās dalībvalstīs, kuras pievienojās ES 2004.g. 1. maijā, netiks ņemtas vērā, vērtējot ES emisiju samazinājuma mērķi. Saskaņā ar Kioto protokolu lielākajai daļai šo valstu ir noteikti samazinājuma mērķi 6% vai 8%, kas jāsasniedz 2008.-2012.gadā.

Kopējais ES emisiju samazinājums par 0,5% 2001.- 2002.gadā izskaidrojams ar emisiju samazinājumu mājsaimniecībās un pakalpojumu sfērā, kas saistīts galvenokārt ar siltākiem laika apstākļiem, kā arī rūpniecības, īpaši Itālijas un Apvienotās Karalistes tērauda rūpniecības, attīstības tempu samazinājumu.

Samazinājums sasniegts arī pateicoties pasākumiem, kas ierobežoja ķīmiskās rūpniecības slāpekļa oksīda emisijas Francijā un Apvienotajā Karalistē, kā arī dalībvalstu veiktajiem pasākumiem metāna emisiju samazināšanai atkritumu poligonos.

Elektroenerģijas un siltuma ieguves, kā arī autotransporta emisijas, izņemot Vācijā, tomēr ir palielinājušās.

Gada laikā Luksemburgā, Spānijā un Portugālē vērojams ievērojams emisiju pieaugums - attiecīgi par 10,4%, 4,2% un 4,1%. Emisiju pieaugums Luksemburgā izskaidrojams ar jaunas termoelektrostacijas darbības uzsākšanu. Spānijā un Portugālē līdz ar ūdens līmeņa krišanos upēs samazinājās hidroelektrostacijās iegūtās enerģijas daudzums, kas tika kompensēts, enerģijas ieguvē izmantojot fosilo kurināmo, un līdz ar to palielinājās emisiju daudzums.

Kā pozitīvs moments atzīmējama emisiju samazināšanās par vairāk kā 1% Dānijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē 2002.gadā. Vācija un Apvienotā Karaliste rada aptuveni 40% no kopējām ES 15 valstu emisijām.

ES 15 valstu CO2 emisijas, kas veido mazliet vairāk par četrām piektdaļām no ES visām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ir samazinājušās par 0,3% 2001.-2002.g. Tomēr CO2 emisijas joprojām pārsniedz 1990.gada līmeni par 1,4% un tam pamatā ir autotransporta radīto emisiju pieaugums kopš 1990-to gadu sākuma.

Jaunākie dati par emisijām pieejami ziņojumā angļu valodā: http://reports.eea.europa.eu/technical_report_2004_2/en

Piezīmes:

• ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām [UN Framework Convention on Climate Change (UNFCCC)] Kioto protokols kontrolēs industriāli attīstīto valstu oglekļa dioksīda (CO2), metāna (CH4) un slāpekļa oksīda (N2O), kā arī trīs fluoru saturošu rūpniecisko gāzu emisijas: fluorogļūdeņražu (HFC), perfluorogļūdeņražu (PFC) un sēra heksafluorīda (SF6) izmešus ES rada aptuveni 24% no industriāli attīstīto valstu sešu galveno SEG izmešiem. Pašlaik Protokolu ir ratificējis nepieciešamais valstu skaits, lai tas varētu stāties spēkā.
• 
  
  
• Saskaņā ar Kioto protokolu, kopīgi īstenojamo projektu ieviešanas politika (KĪP) [angl. Joint Implementation (JI)] ļaus rūpnieciski attīstītām valstīm investēt veicamos emisiju samazināšanas projektos citās valstīs, tādējādi gūstot iespēju attiecīgi samazināt savas valsts emisijas. Tīrās attīstības mehānismi (TAM) [angl. Development Mechanism] paredzēti īstenošanai attīstības valstīs. KĪP, TAM un starptautiskā emisiju tirdzniecība tiek apzīmēti ar kopēju nosaukumu "Kioto mehānismi"
• 
  
  
• ES ietvaros starpvalstu vienošanās nosaka katras dalībvalsts (līdz 2004.gada 1.maijam) individuālos mērķus emisiju samazināšanā, lai saskaņā ar Protokolu sasniegtu kopēju emisiju samazinājumu par 8% salīdzinājumā ar bāzes gada (1990.g) līmeni. Mērķi ir izteikti emisiju samazinājuma procentos, kas jāsasniedz dalībvalstīm. Atsevišķos gadījumos tie nemainās vai pat palielinās, salīdzinot ar bāzes gadu. Valstu saistības atspoguļotas Pielikuma 1. tabulā.
• 
  
  
• EVA un tās tematiskais centrs Gaiss un klimata pārmaiņas, gatavojot emisiju uzskaites ziņojumu Eiropas Komisijai, apkopo dalībvalstu iesniegtos gadskārtējos emisiju datus, kā arī izvērtē to kvalitāti. Komisija šo informāciju iesniedz UNFCCC Sekretariātam. Šī informācija publicēta EVA Tehniskajā ziņojumā Nr 2/2004. Annual European Community Greenhouse Gas Inventory 1990-2002 and Inventory Report 2004. Submission to the Secretariat of the UNFCCC.
• 
  
  
• 2001. un iepriekšējo gadu dati tika pārskatīti, dalībvalstīs veicot pārrēķinus, izmantojot uzlabotas aprēķinu metodes emisijām un/vai ekonomiskajai darbībai. Kopējais ES emisiju samazinājums no 1990. līdz 2001.gadam pēc pēdējās rezultātu pārskatīšanas nedaudz izmainījās - no 2,3% uz 2,1%.
• 
  

Informācija par Eiropas Vides aģentūru:

Informācija angļu valodā: http://www.eea.europa.eu
informācija latviešu valodā: http://local.lv.eea.europa.eu/

Pielikums

Attēlos un tabulās apkopota detalizēta "veco" ES dalībvalstu (ES 15) informācija par sešu siltumnīcefekta gāzu emisiju tendencēm līdz 2002.gadam. Nav iekļauta informācija par emisijām no starptautiskās aviācijas un kuģniecības, kā arī zemes lietošanas izmaiņām un mežsaimniecības.

1.attēls. ES 15 dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisijas, salīdzinot ar Kioto mērķi.

(Avots: European Environment Agency, 2004)


Piezīme: Kioto mērķu sasniegšanas novērtējumam izmantota lineāra taisne, nav ņemtas vērā emisiju prognozes.

1.tabula. Siltumnīcefekta gāzu emisiju tendences un Kioto protokola mērķi 2008.-2012.gadam

(Avots: European Environment Agency, 2004)


1) Par bāzes gadu CO₂, CH₄ un N₂O emisijām ir pieņemts 1990.g., 13 valstis par bāzes gadu fluoru saturošu gāzu emisijām ir noteikušas 1995.g., bet Somija un Francija -1990.g. Tādējādi par bāzi ES fluoru saturošu gāzu emisijām ir noteikta emisiju summa 13 valstīs 1995.g. un [plus] 1990.gada emisijas no Somijas un Francijas.

2) Dānijai iekavās sniegts precizējums, kas atspoguļo emisiju izmaiņas pēc bāzes gada (1990.), ņemot vērā elektroenerģijas importu un eksportu. Šī metode izmantota Dānijā, lai novērotu progresu nacionālo mērķu sasniegšanā saistībā ar ES starpvalstu vienošanos. ES emisijām kopumā izmantoti neprecizētie Dānijas dati.

2. attēls:Mērķa sasniegšanas izvērtējums

(Avots: European Environment Agency, 2004)

Piezīmes:

Mērķa sasniegšanas izvērtējums atainots grafiski, norādot starpību starp 2002.gada hipotētisko mērķi un reāli 2002.gadā sasniegtajām emisijām. Saskaņā ar hipotētisko mērķi tiek pieņemts, ka emisiju izmaiņas no 1990. līdz 2008.-2012.gadam notiks lineārā veidā. Virzība uz mērķu sasniegšanu tiek vērtēta ar procentu punktiem. EVA atspoguļo šo procesu ar smaidošām piktogrammām.

Pozitīva [sekmīga] virzība [tendence]: negatīvs skaitlis norāda, ka dalībvalsts virzība ir zem mērķu sasniegšanas lineārās līknes
Negatīva tendence: pozitīvs skaitlis norāda, ka dalībvalsts virzība ir virs mērķu sasniegšanas lineārās līknes

1) Dānijas mērķa sasniegšanas rādītājs +3,5 procentu punkti iegūts pēc precizējuma par elektroenerģijas tirdzniecību 1990.g.

2) Nīderlandes mērķa sasniegšanas rādītājs ir -1,4 procentu punkti un norāda uz valsts iespēju sasniegt Kioto mērķi, ja tiks ņemti vērā emisiju ietaupījumi saskaņā ar Kioto mehānismiem. Nīderlande ir vienīgā valsts, kura sniegusi izvērstu informāciju par šo mehānismu īstenošanai izmantotajiem finansu līdzekļiem, projektiem un emisiju samazinājumiem.