Eiropā izcilas ūdens kvalitātes standartiem atbilst vairāk peldvietu nekā jebkad agrāk

Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Eiropas Komisijas ziņojums apstiprina pozitīvu tendenci, kas iezīmējas jau 40 gadus, — pludmaļu un peldvietu ūdens visā Eiropā kļūst aizvien tīrāks. Novērtējumā apkopoti ūdens paraugu analīžu rezultāti no vairāk nekā 21 000 piekrastes un iekšzemes peldvietu, un šis novērtējums sniedz labas norādes par to, kur šovasar būs meklējamas labākās peldvietas ar augstāko ūdens kvalitāti. Peldvietu ūdens paraugos nosaka notekūdeņu vai lauksaimniecības ganāmpulku fekāliju radītā piesārņojuma klātbūtni.

Lielākā daļa Eiropas peldvietu, tāpat kā pēdējos gados, var lepoties ar labas kvalitātes ūdeni. 2016. gadā ES Peldvietu ūdens direktīvas noteiktajām minimālajām “pietiekamas” kvalitātes prasībām atbilda 96,3 % peldvietu. Salīdzinājumā ar 2015. gadu (96,1 % peldvietu) šādu peldvietu skaits ir nedaudz pieaudzis. Vairāk nekā 85 procenti (85,5 %) peldvietu atbilda direktīvas visstingrākajiem “izcilas” ūdens kvalitātes standartiem, un tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 84,4 % 2015. gadā.

Eiropas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella šajā sakarā paziņoja: “Eiropas peldvietu ūdens izcilā kvalitāte nav nejaušība, bet gan īpaši izraudzītu speciālistu smaga darba rezultāts. Tas liecina, cik svarīgi ir atbalstīt ES zaļo darbvietu veicināšanas politiku. Šogad Eiropas Zaļajā nedēļā no 29. maija līdz 2. jūnijam mēs atzīmēsim šajos darbos gūtos panākumus. Ūdens tehniķiem, plūdu ierobežotājiem, vides ķīmiķiem un notekūdeņu apsaimniekotājiem ir būtiska loma augstas peldūdeņu kvalitātes uzturēšanā.”

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruininkss savukārt atzina: “Ir iedvesmojoši redzēt, ka aizvien vairāk un vairāk peldvietu visā Eiropā atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem. Līdz ar to eiropieši varēs būt labāk informēti savā izvēlē, plānojot šīs vasaras peldvietu apmeklējumus. Šī tendence arī apliecina mūsu vides politikas efektivitāti un to, ka izcila datu apkopošana un analīze sniedz praktiskus ieguvumus cilvēka veselības aizsardzībai un ikdienas dzīvei.”

Ziņojums aptver peldvietas visā Eiropas Savienībā, Albānijā un Šveicē. Eiropas peldvietas tagad ir daudz tīrākas nekā pirms četrdesmit gadiem, kad peldūdeņos tika novadīti lieli daudzumi neattīrītu vai daļēji attīrītu rūpniecības un sadzīves notekūdeņu. Papildus ziņojumam EVA ir arī publiskojusi atjauninātu interaktīvu karti, kurā var iepazīties ar katras peldvietas rādītājiem. Atjaunināti ziņojumi par valstīm un informācija par direktīvu ir pieejami peldūdeņiem veltītajās EVA un Eiropas Komisijas vietnēs.

Citi svarīgi konstatējumi

• 2016. gadā visas paziņotās peldvietas Austrijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Rumānijā un Slovēnijā sasniedza vismaz “pietiekamu” kvalitāti.
• Piecās valstīs 95 % vai vairāk peldvietu tika atzītas par “izcilas” kvalitātes peldvietām: Luksemburgā (visas 11 paziņotās peldvietas), Kiprā (99 % peldvietu), Maltā (99 % peldvietu), Grieķijā (97 % peldvietu) un Austrijā (95 % peldvietu).
• 2016. gadā bija 1,5 % peldvietu (ES valstīs 1,4 %), kurās ūdens kvalitāte tika novērtēta kā “zema”. No 2015. līdz 2016. gada peldsezonai to peldvietu kopējais skaits, kurās ūdens kvalitāte ir "zema", samazinājies no 383 līdz 318 peldvietām (ES valstīs no 349 līdz 302).
• Visvairāk tādu peldvietu, kur ūdens kvalitāte ir “zema”, ir Itālijā (100 peldvietu jeb 1,8 %), Francijā (82 peldvietas jeb 2,4 %) un Spānijā (39 peldvietas jeb 1,8 %).

Papildinformācija

Cilvēka veselību joprojām apdraud ūdens fekālais piesārņojums, it īpaši, ja tas tiek konstatēts peldvietās. Peldēšanās piesārņotās pludmalēs vai ezeros var izraisīt saslimšanu. Galvenie piesārņojuma avoti ir notekūdeņi un no fermām un lauksaimniecības zemes novadītie ūdeņi. Šāds piesārņojums pastiprinās lietusgāžu un plūdu periodos, kad iekārtas pārplūst un piesārņotais notekūdens tiek ieskalots upēs un jūrās. Visas Eiropas Savienības valstis, kā arī Albānija un Šveice, savās peldvietās veic monitoringu saskaņā ar ES pārskatītās Peldvietu ūdens direktīvas normām. Šis tiesību akts norāda, vai peldūdeņu kvalitāti atkarībā no konstatētajiem fekālo baktēriju rādītājiem var kvalificēt par "izcilu", "labu", "pietiekamu" vai "zemu". Ja ūdens kvalitāte tiek kvalificēta kā “zema”, dalībvalstīm būtu jāveic noteikti pasākumi, piemēram, jāaizliedz peldēties vai jāizvieto paziņojumi, kas iesaka atturēties no peldēšanās, kā arī jāinformē sabiedrība un jāīsteno atbilstīgas novēršanas darbības.

Plašāka informācija par “ES Zaļo nedēļu 2017” atrodama tīmekļvietnē www.eugreenweek.eu.