All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Article
Ja vēlaties peldēties Eiropā, pastāv liela iespēja, ka jūsu izvēlētajā peldvietā ūdens kvalitāte ir izcila. Turklāt lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju var baudīt labas kvalitātes dzeramo ūdeni no krāna.
Tomēr Eiropai ir jāsamazina lauksaimniecības zemju un rūpniecības radītais ūdens piesārņojums un jāuzlabo notekūdeņu attīrīšana. Tas ir tāpēc, ka parādās jauni pierādījumi par to, ka ūdens kvalitāti ietekmē mikropiesārņotāji, mikroplastmasa un antibakteriālā rezistence. Tajā pat laikā klimata pārmaiņas dažos reģionos arvien vairāk apdraud ūdens resursus.
Ūdens ir dabas ļoti nozīmīga daļa un būtisks resurss cilvēkiem. Papildus dzeramajam ūdenim mēs ūdeni izmantojam visur, sākot ar ēdiena gatavošanu un beidzot ar tīrīšanu, dušu, skalošanu un peldēšanos. Tāpat arī visas mūsu ekonomikas nozares, tostarp enerģētika, transports, lauksaimniecība un ražošana, ir atkarīgas no ūdens.
Konkurējošais pieprasījums pēc ūdens veicina piesārņojumu un var novest pie pārmērīgas ūdens izmantošanas, kas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību. Tiešās bažas par veselību bieži ir saistītas ar konkrētiem piesārņotājiem ūdenī, piemēram, baktērijām, vīrusiem, metāliem vai pesticīdiem. Lai gan lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju ir laba piekļuve kvalitatīvam dzeramajam ūdenim un peldvietu ūdenim, jauni pierādījumi par ķīmisko piesārņojumu un ūdens trūkumu rada aizvien lielākas bažas.
Klimata pārmaiņas pastiprina Eiropas ūdens kvantitātes un kvalitātes problēmas. Piemēram, mēs piedzīvojam biežāku un intensīvāku sausumu un plūdus. Plūdi ir visdārgākais ar klimatu saistīto ārkārtējo notikumu veids, kas pēdējās četrās desmitgadēs ir radījis zaudējumus vairāk nekā 223 miljardu eiro apmērā. Ūdens trūkums pastiprināsies un ietekmēs visas nozares, jo īpaši Dienvideiropā.
Eiropas Savienībā pazemes ūdeņi nodrošina aptuveni 65 % dzeramā ūdens. Tomēr saskaņā ar jaunāko EVA novērtējumu par šo vitāli svarīgo resursu ķīmiskais piesārņojums ir konstatēts aptuveni ceturtajā daļā ES gruntsūdeņu, savukārt gandrīz 10 % gruntsūdeņu ir ietekmējis neilgtspējīgs ieguves līmenis.
Turklāt no 4 % līdz 11 % gruntsūdeņu monitoringa vietu tika konstatēts pārmērīgs viena vai vairāku pesticīdu daudzums.
Citas ar veselību saistītas problēmas rada plastmasas piesārņojums, mikroplastmasa no tekstilizstrādājumiem un ķīmiskie piesārņotāji, piemēram, PFAS, kas ir sastopami augsnē un ūdenī visā Eiropā.
Avots: Eiropas Aprites ekonomikas un resursu izmantošanas tematiskā centra (ETC/CE) un EVA sadarbības centra ilgtspējīga patēriņa un ražošanas jautājumos (CSCP) ilustrācija.
Ūdens kvalitāti Eiropā ietekmē piesārņojums, ko rada pilsētu un rūpniecības notekūdeņi, lauksaimniecība, kalnrūpniecība un mājas, kas nav pieslēgtas kanalizācijas sistēmai. Saskaņā ar EVA analīzi šeit palīdzētu ES ūdens resursu tiesību aktu labāka un saskaņotāka īstenošana. Turklāt visās nozarēs, kurās izmanto ūdeni, piemēram, lauksaimniecībā, enerģētikā un kalnrūpniecībā, būtu jāievieš prakse, kas var saglabāt ūdens ekosistēmu veselīgumu un noturīgumu. Tas ietver lauksaimniecības programmas, kas samazina mēslojuma un pesticīdu izmantošanu.
Pilsētu notekūdeņu attīrīšana visā Eiropā pēdējo desmitgažu laikā ir uzlabojusies. Turklāt vairums Eiropas valstu efektīvi savāc un apstrādā notekūdeņus no lielākas daļas iedzīvotāju. Tomēr EVA analīze rāda, ka, lai saglabātu esošo notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūru, pielāgotos klimata pārmaiņām, savienotu lauku apgabalus un likvidētu jaunus piesārņotājus, būs vajadzīgi būtiski ieguldījumi.
Lai cīnītos pret jūras piesārņojumu ar atkritumiem un mikroplastmasu no tekstilizstrādājumiem, piesārņojums ir jāaptur pašā tā rašanās vietā. EVA informatīvajā ziņojumā par mikroplastmasu no tekstilizstrādājumiem ir uzskaitīti vairāki veidi, kā samazināt šāda veida piesārņojumu, tostarp ilgtspējīgāks dizains un ražošanas procesi, labāka apģērbu kopšana, labāka lietoto apģērbu savākšana un pārstrāde. EVA analīze par jūras piedrazojumu norāda, ka 80 % no jūras piedrazojuma veido sauszemes avoti. Aptuveni 85 % no tā ir plastmasa.
Pašlaik galvenie ES tiesību akti par ūdeni un cilvēku veselību attiecas uz dzeramo ūdeni, peldvietu ūdeni un pilsētu notekūdeņiem.Savukārt Ūdens pamatdirektīva atspoguļo vispārējo mērķi panākt labu Eiropas upju, ezeru un gruntsūdeņu stāvokli. Tajā pat laikā arī citas politikas jomas un noteikumi lauksaimniecības, rūpniecības, ķīmisko vielu un citās nozarēs ir cieši saistīti ar ūdeni.
Eiropas zaļā kursa mērķis līdz 2050. gadam panākt, lai apkārtējā vide būtu brīva no kaitīga piesārņojuma, attiecas arī uz ūdeni. Nulles piesārņojuma rīcības plāna ietvaros Eiropas Komisija ierosināja stingrākus noteikumus par virszemes un gruntsūdeņu piesārņojuma ierobežošanu un labāku komunālo notekūdeņu attīrīšanu.
Priekšlikumu mērķi ietver labāku un rentablāku komunālo notekūdeņu attīrīšanu, barības vielu atgūšanu, ražotāju atbildību par mikropiesārņotājiem un jaunas mikroplastmasas monitoringa prasības. Komisija arī ierosina atjaunināt ūdens piesārņotāju sarakstu un stingrāk kontrolēt, kas nonāk virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos. Šīs vielas ietver PFAS, pesticīdus, bisfenolu A un dažus farmaceitiskus līdzekļus.
For references, please go to https://eea.europa.eu./lv/signali/signali-2023/raksti/udens-kvalitatei-un-kvantitatei-ir or scan the QR code.
PDF generated on 23.11.2024 01:14
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem