Acīmredzamas klimata pārmaiņas visā Eiropā - apstiprinās vajadzība steidzami pielāgoties

Ziņojumā “Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā 2012. gadā” (“Climate change, impacts and vulnerability in Europe 2012”) teikts, ka Eiropā novērota augstāka vidējā gaisa temperatūra, kā arī nokrišņu daudzuma samazināšanās dienvidu reģionos un nokrišņu daudzuma palielināšanās Ziemeļeiropā. Grenlandes ledus kārta, Ziemeļu Ledus okeāna ledus un daudzi ledāji visā Eiropā kūst, ir samazinājies sniega segas biezums un ir uzsiluši mūžīgā sasaluma slāņi. 

Tādas ekstremālas dabas parādības kā karstuma periodi, plūdi un sausuma periodi pēdējos gados ir radījušas aizvien lielākas kaitējuma izmaksas visā Eiropā. Kaut arī ir nepieciešami papildu pierādījumi, lai noteiktu, cik liela loma šajā tendencē ir klimata pārmaiņām, galvenais faktors apdraudējuma skartajās zonās ir bijusi aizvien intensīvākā cilvēku darbība. Paredzams, ka turpmākās klimata pārmaiņas pastiprinās šo neaizsargātību, jo tiek prognozēts, ka ekstremālas dabas parādības kļūs spēcīgākas un notiks biežāk. Ja Eiropas sabiedrība neveiks attiecīgus pielāgojumus, saskaņā ar ziņojumu paredzams, ka kaitējuma izmaksas turpinās pieaugt.

Ziņojumā teikts, ka daži reģioni nespēs tik labi pielāgoties klimata pārmaiņām kā citi, daļēji tāpēc, ka Eiropā pastāv ekonomiskās atšķirības. Klimata pārmaiņu sekas varētu pastiprināt šo nevienlīdzību.

EVA izpilddirektore Jacqueline McGlade atzīst: “Klimata pārmaiņas ir vērojamas visā pasaulē, un pārmaiņu apmērs un ātrums kļūst arvien acīmredzamāks. Tas nozīmē, ka katrai ekonomikas daļai, tostarp mājsaimniecībām, jāpielāgojas tām, kā arī jāsamazina emisiju daudzums.”

Novērotās klimata pārmaiņas un nākotnes prognozes — daži galvenie secinājumi

Iepriekšējā desmitgade (2002.–2011. gads) bija vissiltākā desmitgade, kas reģistrēta Eiropā; sauszemes temperatūra bija par 1,3° C augstāka nekā vidējā temperatūra pirmsindustriālajā periodā. Dažādu modeļu prognozes rāda, ka, salīdzinot ar vidējo rādītāju laikposmā no 1961. līdz 1990. gadam, 21. gadsimta otrajā pusē Eiropā varētu būt par 2,5–4° C siltāks.

Karstuma periodi ir biežāki un ilgāki, pēdējā desmitgadē kļūstot par nāves cēloni  vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku. Ziņojumā norādīts, ka prognozētais karstuma periodu biežuma pieaugums varētu izraisīt saistīto nāves gadījumu skaita palielināšanos turpmākajās desmitgadēs, ja vien sabiedrība attiecīgi nepielāgosies. Tomēr tiek arī prognozēts, ka ar aukstumu saistīto nāves gadījumu skaits daudzās valstīs samazināsies.

Ziņojumā uzsvērts, ka, lai arī nokrišņu daudzums dienvidu reģionos samazinās, Ziemeļeiropā to daudzums pieaug. Tiek prognozēts, ka šāda tendence būs vērojama arī turpmāk.  Paredzams, ka klimata pārmaiņu dēļ biežāk notiks upju pārplūšana, jo īpaši Ziemeļeiropā, jo augstāka temperatūra pastiprina ūdens aprites ciklu. Tomēr attiecībā uz senākiem plūdu datu ierakstiem ir grūti noteikt, cik liela ietekme šajā ziņā bijusi klimata pārmaiņām.

Šķiet, ka ūdens daudzuma samazināšanās upēs ir kļuvusi par nopietnāku un biežāku parādību Dienvideiropā. Tiek prognozēts, ka vasarā minimālais ūdens daudzums upēs būtiski samazināsies Dienvideiropā, kā arī dažādā mērā samazināsies daudzās citās vietās Eiropā.

Arktikā sasilšana notiek ātrāk nekā citos reģionos. Arktikā 2007., 2011. un 2012. gadā tika novērots rekordzems okeāna ledus daudzums, kas ir aptuveni puse no minimālā ledus daudzuma 20. gadsimta 80. gados. Grenlandes ledus kārtas kušanas apjomi kopš 20. gadsimta 90. gadiem ir dubultojušies, un laikposmā no 2005. līdz 2009. gadam tās masa katru gadu samazinājusies vidēji par 250 miljardiem tonnu. Alpu ledāji kopš 1850. gada ir zaudējuši aptuveni divas trešdaļas no sava apjoma, un paredzams, ka šī tendence turpināsies.

Jūras līmenis paaugstinās, palielinot piekrastes plūdu risku vētru laikā. Vidējais jūras līmeņa rādītājs pasaulē 20. gadsimtā ir palielinājies par 1,7 mm gadā, bet pēdējās desmitgadēs — par 3 mm gadā. Nākotnes prognozes ievērojami atšķiras, taču visdrīzāk jūras līmenis 21. gadsimtā paaugstināsies straujāk nekā 20. gadsimtā.  Tomēr jūras līmeņa pieaugums dažādās Eiropas piekrastes vietās ir atšķirīgs; to ietekmē, piemēram, vietēja mēroga zemes garozas kustības.

Ziņojumā uzsvērts, ka papildus ar siltumu saistītajai ietekmei uz veselību būtiska ir arī citu veidu ietekme uz cilvēku veselību. Klimata pārmaiņas ietekmē konkrētu slimību izplatību. Piemēram, tās ļauj ērču sugai Ixodes ricinus dzīvot tālāk ziemeļos, bet turpmāka sasilšana var padarīt dažas vietas Eiropā piemērotākas slimību pārnēsājošo odu un smilšu mušu dzīvošanai. Apputeksnēšanas periods ir ilgāks un sākas 10 dienas agrāk nekā pirms 50 gadiem, kas arī ietekmē cilvēku veselību.

Daudzos pētījumos ir atklātas plaši izplatītas pārmaiņas augu un dzīvnieku pazīmēs. Piemēram, augi uzzied agrāk nekā ierastajā laikā, savukārt saldūdenī aizvien agrāk sāk ziedēt fitoplanktons un zooplanktons. Citi dzīvnieki un augi, paaugstinoties dzīvotņu temperatūrai, izplatās aizvien tālāk uz ziemeļiem vai augstāk kalnos. Tā kā daudzu sugu migrācijas rādītāji nav pietiekami, lai pielāgotos klimata pārmaiņu ātrumam, nākotnē tām varētu draudēt izzušana.

Kaut arī lauksaimniecībai Dienvideiropā varētu būt pieejams mazāks ūdens daudzums, citos apgabalos augšanas apstākļi varētu uzlaboties. Vairāku graudaugu augšanas sezona Eiropā ir kļuvusi garāka, un tiek prognozēts, ka tas turpināsies, turklāt graudaugi, kas izplatīti siltākos apgabalos, aizvien vairāk tiks audzēti ziemeļu platuma grādos. Tomēr paredzams, ka dažu graudaugu ražas apjoms Eiropas centrālajā un dienvidu daļā samazināsies karstuma un sausuma periodu dēļ.

Līdz ar temperatūras paaugstināšanos ir samazinājies pieprasījums pēc apkures, radot enerģijas ietaupījumu. Tomēr tas jāskata kopsakarā ar lielāku pieprasījumu pēc enerģijas saistībā ar gaisa dzesēšanu karstāku vasaru laikā.

Pamatinformācija

Ziņojuma mērķis ir sniegt pilnīgu informāciju par klimata pārmaiņu ietekmi Eiropā. Tajā arī ziņots par Eiropas Komisijas stratēģiju attiecībā uz pielāgošanās pasākumiem Eiropā (European Commission’s European Adaptation Strategy), kas tiks publiskota 2013. gada martā. Turklāt EVA atbalstīs stratēģiju ar izvēlētu Eiropas pielāgošanās pasākumu novērtējumu, kas tiks publicēts 2013. gada sākumā.

Tīmekļa vietnē Climate-ADAPT ir pieejama plaša informācija ar mērķi sniegt palīdzību tādu pasākumu izstrādē un īstenošanā, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.