Par atkritumiem un materiāliem resursiem

Šai mājas lapai ir ierobežota funkcionalitāte ar deaktivētu javascript. Lūdzu pārliecinieties, lai Javascript ir iespējots jūsu pārlūkprogrammā.

Lapa Pēdējās izmaiņas 03.06.2016

Topics: Resursu efektivitāte un atkritumi

Eiropas ekonomika pamatojas uz augstu resursu patēriņa līmeni. Tas ietver izejvielas (piemēram, metālus, celtniecības materiālus vai koksni), enerģiju un zemi. Galvenie virzītājspēki Eiropas resursu patēriņā ir ekonomiskā izaugsme, tehnoloģiskā attīstība un pārmaiņas patēriņa un ražošanas modeļos. Apmēram trešā daļa no izmantotajiem resursiem tiek pārvērsta atkritumos un emisijās. Katru gadu EVA dalībvalstīs tiek radītas apmēram četras tonnas atkritumu uz vienu iedzīvotāju. Katrs Eiropas pilsonis gada laikā izsviež vidēji 520 kg atkritumu, un sagaidāms, ka šis skaitlis palielināsies.

Resursu efektivitāte un atkritumi

Menu

ES-15 ietvaros materiālu patēriņš pēdējo divu desmitgažu laikā ir mainījies maz un saglabājas aptuveni 15-16 tonnu robežās uz vienu iedzīvotāju gadā. Tomēr šis daudzums ievērojami atšķiras starp valstīm, no aptuveni 12 tonnām uz iedzīvotāju Itālijā līdz 38 tonnām uz iedzīvotāju Somijā. Šajā daudzumā lielākā daļa ir celtniecības materiāli, tiem seko fosilās degvielas un biomasa. Resursu izmantošanas efektivitāte ES-15 ir vairākas reizes augstāka nekā jaunajās ES dalībvalstīs Eiropas dienvidaustrumos. Perspektīva 2020. gadam norāda, ka resursu izmantošana ES turpinās pieaugt.

Resursu izmantošana pieaug arī citos pasaules reģionos. Tas daļēji ir izskaidrojams ar pieaugošo preču un pakalpojumu patēriņa pieaugumu Eiropā, kas bieži pamatojas uz resursiem, kuri iegūti no citiem reģioniem.

ES mērķis ir "uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti, lai samazinātu kopējo neatjaunojamo dabas resursu lietošanu un ar izejmateriālu lietošanu saistītās ietekmes uz vidi, tāpēc izmantojot atjaunojamos dabas resursus tādā tempā, kas nepārsniedz to reģenerācijas iespējas" (Atjaunotā ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, 2006).

Eiropas augstais resursu patēriņš rada slodzi videi kā Eiropā, tā arī citos pasaules reģionos. Šīs slodzes ietver neatjaunojamo resursu noplicināšanu, intensīvu atjaunojamo resursu izmantošanu, transportēšanu, lielas emisijas ūdenī, gaisā un augsnē no raktuvju darbības, kā arī no ražošanas, patēriņa un atkritumu radīšanas. Ir vispārpieņemts, ka nepārtrauktam resursu izmantošanas pieaugumam ir fiziskas robežas. Lielākie resursi tiek patērēti mitekļiem, pārtikai un mobilitātei, un tie arī rada lielāko daļu no vides slodzēm.

Atkritumu apglabāšanai ir potenciāls izraisīt virkni ietekmju uz veselību un vidi, ieskaitot emisijas gaisā, virszemes ūdeņos un gruntsūdenī, atkarībā no to apsaimniekošanas. Atkritumi ir arī dabas resursu (piemēram, metālu vai citu atkritumos esošo pārstrādājamo materiālu un to enerģijas potenciāla) zudums. Tāpēc atkritumu saprātīga apsaimniekošana var pasargāt sabiedrības veselību un vidi, vienlaikus atbalstot dabas resursu saglabāšanu.

Lielākās atkritumu plūsmas Eiropā rodas, līdztekus ražošanas aktivitātēm, no celtniecības un nojaukšanas darbiem. Lielākā ES sadzīves atkritumu daļa tiek nogādāta poligonos (45 %). Tomēr arvien vairāk un vairāk sadzīves atkritumi tiek pārstrādāti vai kompostēti (37 %), vai arī sadedzināti, atgūstot enerģiju (18 %).