Kā padarīt tekstilizstrādājumu patēriņu un ražošanu ilgtspējīgāku?

Kāda ir galvenā tekstilizstrādājumu ietekme?

Tekstilizstrādājumu ražošanai un patēriņam Eiropas Savienībā ir  būtiska ietekme uz vidi un klimatu. Sniedzot ieguldījumu ES aprites ekonomikas rīcības plānā, EVA savā informatīvajā ziņojumā par tekstilizstrādājumiem un vidi aplēsa, ka, raugoties no globālā dzīves cikla perspektīvas un ņemot vērā atsevišķas un izmērāmas slodzes, tekstilizstrādājumu patēriņš Eiropā rada vidēji ceturto lielāko noslogojumu uz vidi un klimata pārmaiņām pēc mājokļiem, pārtikas un mobilitātes.

Konkrēti, mēs esam parādījuši, ka tekstilizstrādājumu patēriņš izraisa trešo lielāko zemes platību un ūdens izmantošanu vērtību ķēdē, kā arī piekto lielāko materiālu resursu izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tekstilizstrādājumi arī rada ķīmisko vielu slodzi un ietekmi, un šogad mēs pētīsimPFA daudzumu un to ietekmi tekstilizstrādājumos.

Mūsu izpētes rezultāti par tekstilizstrādājumiem ir veidojuši zināšanu bāzi ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģijai, kas nāca klajā 2022. gada martā un ko Eiropas Parlaments pašlaik izmanto, gatavojot savu atzinumu par ES tekstilizstrādājumu stratēģiju.

Kas pašlaik notiek ar izmestiem apģērba gabaliem ES?

Lielākā daļa ES izmantoto tekstilizstrādājumu pašlaik tiek izmesti kā daļa no sadzīves atkritumiem un pēc tam sadedzināti enerģijas ieguvei, taču mēs nezinām precīzu šīs atkritumu plūsmas apjomu. Vidēji 38 % tekstilizstrādājumu tiek nodoti atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai, bet tikai aptuveni 10 % no konkrētā apģērba tiek pārdoti tajā pašā ES valstī un vēl 10 % — citās ES valstīs. Lielākā daļa no pārējiem nodotajiem tekstilizstrādājumiem pēc tam tiek eksportēti uz Āfriku un Āziju.

Mūsu jaunākā informācija par tekstilizstrādājumiem “ES lietotu tekstilizstrādājumu eksports Eiropas aprites ekonomikā” liecina, ka ES lietotu tekstilizstrādājumu eksports divās desmitgadēs ir trīskāršojies 2019. gadā sasniedzot gandrīz 1,7 miljonus tonnu gadā.

Aptuveni 46 % no kopējā apjoma tika eksportēti uz Āfrikas valstīm (galvenokārt uz Tunisiju, Ganu un Kamerūnu), kur nedaudz vairāk nekā puse tika atkārtoti izmantota, atlikusī daļa tika apglabāta vai izmesta izgāztuvēs. Aptuveni 41 % eksportēja uz Āziju (galvenokārt uz Pakistānu, AAE un Indiju), kur daļa tekstilizstrādājumu tiek mehāniski pārstrādāta un daļa tiek reeksportēta uz citām Āzijas un Āfrikas valstīm.

Kopumā pastāv milzīga neskaidrība par šo eksportu un par to, kas notiek ar mūsu izmantotajiem tekstilizstrādājumiem Āfrikā un īpaši Āzijā. Plašsaziņas līdzekļos un no politiskām aprindām ir jūtama liela interese par šo jautājumu. Visām ES dalībvalstīm ir pienākums līdz 2025. gadam sākt savākt tekstilizstrādājumus atsevišķi, un mēs paredzam, ka pēc tam savākto atkalizmantoto tekstilpreču daudzums palielināsies.

Ko politikas veidotāji, uzņēmumi un patērētāji var darīt, lai samazinātu lietotu tekstilizstrādājumu ietekmi un eksportu?

Politikas veidotāji jau strādā pie tā, kā labāk samazināt eksportēto lietoto tekstilizstrādājumu ietekmi. ES valstis tagad ievieš ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, un tas, cerams, palīdzēs, tāpat arī tekstilizstrādājumu iekļaušana pārskatītajā Ekodizaina direktīvā, kuras mērķis ir padarīt tekstilmateriālus nekaitīgus un ilgtspējīgākus.

Arī labāka šķirošana un kodēšana nāktu par labu, lai nošķirtu tekstilizstrādājumus atkārtotai izmantošanai un tekstilatkritumus. Uzņēmumi arī var strādāt pie tā, lai uzlabotu savu tekstilizstrādājumu kvalitāti, izturību un labojamību, lai tie kalpotu ilgāk. Patērētāji var iegādāties augstākas kvalitātes tekstilizstrādājumus, ja viņi to var atļauties, valkāt tos ilgāk un, piemēram, iegādāties atkārtoti lietotus tekstilizstrādājumus.

Kāda var būt bioloģisko šķiedru nozīme, lai padarītu tekstilizstrādājumus ilgtspējīgākus?

Bioloģiskas izcelsmes šķiedras, ko izmanto apģērbā un citos tekstilizstrādājumos, bieži vien tiek uzskatītas par ilgtspējīgākām alternatīvām, taču EVA Eiropas Aprites ekonomikas un resursu izmantošanas tematiskā centra tehniskais ziņojums liecina, ka šāds uzskats prasa zināmu piesardzību.

Lai gan no bioloģiskas izcelsmes šķiedras var potenciāli ļaut atteikties no sintētiskajiem tekstilizstrādājumiem, kas ražoti no plastmasas (ko galvenokārt iegūst no naftas un gāzes), tās rada citus vides noslogojumus, tostarp ūdens un zemes izmantošanu, kas saistīta ar lauksaimniecības darbībām, atmežošanu un šķiedru pārstrādi.

Ko ES dara, lai novērstu tekstilizstrādājumu radīto negatīvo ietekmi?

Pamatojoties uz EVA un citu sniegtajām zināšanām, Eiropas Komisija 2022. gada martā ierosināja vērienīgu stratēģiju par ilgtspējīgiem produktiem. Stratēģijā ir iekļauts diezgan liels skaits konkrētu politikas iniciatīvu, kas regulē tekstilrūpniecību.

Svarīgs elements ir tekstilizstrādājumu iekļaušana pārskatītajā ES ekodizaina direktīvā, cerot uz drošu un ilgtspējīgāku koncepciju. Otrs elements ir tekstilizstrādājumu iekļaušana ES preču pasē. Tāpat ir svarīgi visās ES dalībvalstīs ieviest paplašinātas ražotāja atbildības shēmas. Atsaucoties uzEuratex, kopumā ir vairāk nekā 16 tiesību akti, kas turpmākajos gados ietekmēs un regulēs tekstilizstrādājumus ES tirgū.

Vai pastāv daudzsološas iniciatīvas, lai attiektos no ātrās modes visā Eiropā?

ES Tekstilizstrādājumu stratēģijā ir redzējums, ka līdz 2030. gadam “ātrā mode vairs nav modē”. Es teiktu, ka pašlaik tirgū laistās modes klāstā dominē ātrā mode. Tā modes daļai, kas nav ātrā mode, bet kura ir augstas kvalitātes, labojama un kuras dizains ir pārlaicīgs, joprojām aizņem ļoti nelielu tirgus daļu.

Ir daudzsološas iniciatīvas, taču tām ir grūtības strauji izvērsties un konkurēt ar ātro modi. Es ceru un ticu, ka ES tekstilizstrādājumu stratēģijas īstenošana un, iespējams, arī globālās politikas pievēršanās tekstilizstrādājumiem palīdzēs nozarei pāriet no ātrās modes uz aprites un ilgtspējīgu tekstilizstrādājumu patēriņa un ražošanas sistēmu.