EIROPAS VIDES AĢENTŪRAS PAZIŅOJUMS

Kopenhāgena, 2004.gada 18.augusts

Eiropā nepieciešama stratēģija, lai piemērotos klimata izmaiņām

Aizvien biežākas un postošākas kļūst vētras, plūdi, sausuma periodi un citas ārkārtējas dabas parādības. Ziemeļeiropā kļūst mitrāks, turpretī Dienvideiropā - sausāks, tādējādi dažos reģionos ir apdraudēta lauksaimniecība. Biežāki un intensīvāki karstuma viļņi apdraud vecāku un novājinātu iedzīvotāju dzīvību. Iespējams, ka līdz 2050. gadam izkusīs trīs ceturtdaļas no Šveices Alpu ledājiem. Turpinās ūdens līmeņa celšanās jūrās.

Saskaņā ar jauno Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu, gan pašreizējo gan arī nākotnē prognozējamo notikumu pamatā ir globālas klimata izmaiņas, paaugstinoties temperatūrai.

Ir stingri pierādījumi tam, ka globālo sasilšanu pēdējos 50 gados izraisījusi galvenokārt cilvēku darbība, it īpaši, palielinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, piemēram, oglekļa dioksīda (CO₂) emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas.

Oglekļa dioksīda, kas uzskatāms par galveno SEG, koncentrācija zemākajos atmosfēras slāņos pašlaik par 34% pārsniedz pirmsindustriālā perioda līmeni un ir augstākā kā jebkad pēdējo 420 000 gadu laikā, iespējams, pat 20 miljonu gadu laikā. Šis līmenis strauji paaugstinājās kopš 1950. gada.

Plūdi 2002. gada vasarā un karstuma viļņi pēdējās vasarās ir jaunākie piemēri tam, cik lielus postījumus var nodarīt ārkārtējas dabas parādības.

2002. gada augustā lielajos plūdos 11 valstīs gāja bojā ap 80 cilvēku, kopumā plūdi skāra vairāk kā 600 000 iedzīvotāju un radīja ekonomiskos zaudējumus vismaz 15 miljardu ASV dolāru apmērā.

2003. gada vasaras karstuma vilnis Eiropas rietumos un dienvidos izraisīja vairāk kā 20 000 iedzīvotāju ārkārtas nāvi, no kuriem lielākā daļa bija vecākās paaudzes iedzīvotāji. Graudaugu raža daudzās dienvidu valstīs samazinājās par vairāk kā 30%. Tikai 2003. gadā vien Alpu ledāji kūstot zaudēja apmēram desmito daļu no savas masas.

Kā teica EVA izpilddirektore Prof. Žaklīna Makgleida: "Šis ziņojums sniedz pārliecinošus pierādījumus par notiekošajām klimata izmaiņām un to plašo ietekmi uz iedzīvotājiem un ekosistēmām visā Eiropā, kā arī radītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem".

Viņa piebilda: "Eiropai jāsaglabā vadošā loma pasaulē, lai samazinātu SEG emisijas, bet šis ziņojums uzsver arī nepieciešamību izstrādāt Eiropas, nacionālās un vietējās stratēģijas, lai piemērotos klimata izmaiņām. Šis fenomens nākamajās desmitgadēs un gadsimtos visai ievērojami ietekmēs mūsu sabiedrību un vidi."

Šķiet, ka pašreizējās klimata izmaiņas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības, kas novērotas pēdējā tūkstošgadē vai pat ilgākā laika periodā. Pēdējā desmitgade, kas sākās ar 1990.gadu, bija siltākā, kāda jebkad reģistrēta, un pēdējo sešu gadu laikā reģistrēti arī trīs karstākie gadi - 1998, 2002 un 2003. Globālās temperatūras paaugstināšanās temps pašlaik ir aptuveni 0,2° C desmit gados.

Eiropā sasilšana notiek straujāk nekā vidēji citur pārējā pasaulē. Pēdējo simts gadu laikā temperatūra ir paaugstinājusies vidēji par 0,95 °C un SEG emisiju dēļ šajā gadsimtā tiek prognozēts tās turpmākais kāpums par 2,0-6,3 °C.

Pirmais solis šīs tendences aizkavēšanā bija valdību pieņemtais Kioto protokols - starptautiska vienošanās, kurā paredzēts, ka rūpnieciski attīstītās valstis līdz 2012. gadam samazinās sešu galveno SEG emisijas par 5%, salīdzinot ar 1990. gadu.

Pagaidām 123 valstis, ieskaitot visas ES dalībvalstis, ir ratificējušas šo Protokolu. Turpretī ASV, kas ir lielākais SEG emisiju avots, ir nolēmušas to nedarīt. Lai Protokols stātos spēkā, joprojām ir nepieciešama tā ratifikācija Krievijā.

Papildus minētajam, ziņojumā sniegta plaša informācija par klimata izmaiņu ietekmi Eiropā pašreiz un nākotnē, ietverot ziņas par to, ka:

• Gandrīz divas trešdaļas katastrofālu notikumu kopš 1980. gada ir tieši saistīti ar plūdiem, vētrām, sausuma un karstuma periodiem. Kopš 90. gadiem katastrofāli laika apstākļi un ar klimatu saistītie notikumi ik gadu notiek divreiz biežāk, salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi. Ekonomiskie zaudējumi, ko rada šie notikumi, pēdējo 20 gadu laikā palielinājušies vairāk kā divas reizes un sasniedz aptuveni 11 miljardu ASV dolāru gadā. Tam pamatā ir šo notikumu biežuma palielināšanās, kā arī sociālekonomiski faktori, piemēram, lielāks mājsaimniecību skaits, augstāka urbanizācijas pakāpe un dārga infrastruktūra jutīgos reģionos.
• Plūdu un tajā skarto iedzīvotāju skaits Eiropā pieaug ar katru gadu. Iespējams, ka klimata izmaiņas palielina plūdu biežumu, it īpaši pēkšņo uzplūdu, kas visvairāk apdraud iedzīvotājus.
• Klimata izmaiņas pēdējās trijās desmitgadēs dažādās Eiropas daļās, ieskaitot kalnu rajonus, ir izraisījušas augu sugu populāciju samazināšanos. Iespējams, ka dažu sugu izzušanu ir veicinājuši arī citi faktori - biotopu fragmentācija, kas ierobežo augu sugu spēju pielāgoties klimata izmaiņām.
• Ledāji atkāpjas astoņos no deviņiem Eiropas ledāju reģioniem. Pašreizējā ledāju atkāpšanās ir straujākā pēdējo 5 000 gadu laikā.
• Ūdens līmenis jūrās pēdējā gadsimtā ir cēlies par 0,8-3,0 mm gadā, un paredzams, ka tas šajā gadsimtā celsies vēl 2-4 reizes straujāk.
• Saskaņā ar prognozēm līdz 2080. gadam varētu pilnībā izzust aukstās ziemas, bet karstuma un sausuma periodi, kā arī spēcīgas lietusgāzes un krusa vasarās būtu biežākas.
• 
  
  Tomēr klimata izmaiņas var radīt arī dažus pozitīvus momentus:
  
  
• Lielākajā Eiropas daļā, bet īpaši tās vidusdaļā un ziemeļdaļā, ierobežota temperatūras paaugstināšanās varētu labvēlīgi ietekmēt lauksaimniecību. Vienlaicīgi ar lauksaimniecībā izmantojamu teritoriju paplašināšanos ziemeļu virzienā, dažos Eiropas dienvidu rajonos lauksaimniecību apdraud ūdens trūkums. Arvien biežāki ārkārtēji dabas apstākļi, it īpaši sausuma periodi, var samazināt ražu. Vai ietekme būs pozitīva, tas lielā mērā atkarīgs no lauksaimniecības iespējām piemēroties klimata izmaiņām.
• Vidējais augu, t.sk. lauksaimniecības graudaugu, veģetācijas periods no 1962. līdz 1995. gadam pagarinājies par 10 dienām, un ir paredzams arī turpmākais tā pieaugums.
• Eiropā ziemojošo putnu izdzīvošana dažu pēdējo desmitgadu laikā ir uzlabojusies un, šķiet, pateicoties ziemas temperatūras paaugstinājumam, turpinās uzlaboties.

Ziņojuma teksts angļu valodā Impacts of climate change in Europe: An indicator-based assessment, pieejams: http://reports.eea.europa.eu/climate_report_2_2004/en.

Piezīmes

• ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām [UN Framework Convention on Climate Change (UNFCCC)] Kioto protokols kontrolēs industriāli attīstīto valstu oglekļa dioksīda (CO₂), metāna (CH₄) un slāpekļa oksīda(N₂O), kā arī trīs fluoru saturošu rūpniecisko gāzu emisijas: fluorogļūdeņražu (HFCs), perfluorogļūdeņražu (PFCs) un sēra heksafluorīda emisijas SF₆).
• Kioto protokols ir pirmais solis UNFCCC noteiktā mērķa sasniegšanā "sasniegt atmosfērā SEG koncentrāciju stabilizēšanos tādā līmenī, lai novērstu antropogenās darbības ietekmi uz klimata sistēmu." Lai arī šis līmenis nav noteikts, ES ir noteikusi indikatīvo mērķi ierobežot ilgtermiņa globālo temperatūras paaugstināšanos līdz 2 °C, salīdzinot ar pirmsindustriālās attīstības periodu. Pašreizējās tendences norāda, ka šis mērķis tiks pārsniegts ap 2050. gadu. Abu izvirzīto mērķu - ES temperatūras paaugstinājuma ierobežošanas un UNFCCC noteiktā mērķa - sasniegšanai nepieciešams būtisks SEG emisiju samazinājums, salīdzinot ar 1990. gadu.
• Ziņojumā, aplūkojot klimata izmaiņas un to radīto ietekmi Eiropā, izmantoti 22 indikatori, kas iedalāmi astoņās [vispārējās] kategorijās: atmosfēra un klimats; ledāji, sniega un ledus sega; jūru ekosistēmas, sauszemes ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība; ūdens; lauksaimniecība; ekonomika; un iedzīvotāju veselība. Gandrīz visiem indikatoriem vērojamas izteiktas tendences un ietekme. 22 indikatori kalpo par ilustrāciju tikai nelielai daļai no iespējamām klimata izmaiņu sekām. Ir jomas, par kurām Eiropā nav pietiekami daudz datu vai arī nav skaidrs, vai klimata izmaiņas ir saistītas ar indikatoru izmaiņām. Šo ziņojumu Eiropas Vides aģentūrai sagatavoja tās tematiskais centrs Gaiss un klimata pārmaiņas, ar Vācijas Vides aģentūras (Umweltbundesamt) un RIVM (Nīderlandes Nacionālais sabiedrības veselības un vides institūta - National Institute of Public Health and the Environment) palīdzību un finansiālu atbalstu.

Par EVA

Eiropas Vides aģentūra ir vadošā Eiropas publiskā organizācija, kura sniedz pamatotu un neatkarīgu vides informāciju politikas veidotājiem un sabiedrībai. Aģentūra kopš 1994. gada darbojas Kopenhāgenā. EVA ir Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla (Eionet) centrs, kurš aptver aptuveni 300 institūcijas visā Eiropā un ar tā palīdzību Aģentūra apkopo un izplata ar vidi saistītus datus un informāciju. Aģentūra ir ES sastāvdaļa un tā atvērta visām valstīm, kuras atbalsta tās mērķus. Pašlaik tajā ir 31 dalībvalsts - 25 ES valstis, trīs ES kandidātvalstis - Bulgārija, Rumānija un Turcija, kā arī Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Ar Šveici ir parafēts dalības līgums.