Peldūdeņu kvalitāte ES uzlabojas

Vides komisārs Stavross Dimass teica: "Augstas kvalitātes peldūdeņi ir ļoti svarīgi Eiropas iedzīvotāju un vides veselībai, un to pašu var sacīt par visām ūdenstilpēm. Priecājos, ka peldūdeņu kvalitāte kopumā uzlabojas visā Eiropas Savienībā".

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore, profesore Žaklīna Makgleida [Jacqueline McGlade] piebilda: "Tādi informācijas avoti kā šis ziņojums un mūsu tīmekļa rīki ne tikai dod iespēju iedzīvotājiem pārliecināties par peldūdeņu kvalitāti dzīvesvietā vai vietā, kur viņi pavada atvaļinājumu, bet arī ļauj aktīvāk iesaistīties vides aizsardzībā".

Peldūdeņu kvalitāte pastāvīgi uzlabojas

Ik vasaru miljoniem Eiropas iedzīvotāju dodas uz pludmali, lai izbaudītu sauli un atvēsinātos tīrā ūdenī. Lai Eiropas iedzīvotājiem būtu pietiekama informācija par to, kuru pludmali izvēlēties, Komisija ik gadu publicē ziņojumu par piekrastes un saldūdens peldvietām, kurā ietverta dalībvalstu sniegtā informācija par pludmalēm to teritorijā. Šogad ziņojumu sagatavoja Eiropas Vides aģentūra (EVA), turklāt tās tīmekļa vietnē ir pieejamas kartes un tabulas ar sīku informāciju par konkrētām peldvietām. 

2008. gadā to peldvietu skaits, kurās veic peldūdeņu monitoringu, palielinājās par 75 peldvietām.  No 21 4000 peldvietām, kurās 2008. gadā Eiropas Savienībā veikts monitorings, divas trešdaļas bija piekrastē, bet pārējās — upju un ezeru krastos. Visvairāk piekrastes peldūdeņu ir Itālijā, Grieķijā, Francijā, Spānijā un Dānijā, savukārt visvairāk iekšzemes peldūdeņu ir Vācijā un Francijā.

Kopš 1990. gada ES peldūdeņu kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies. Laikā no 1990. līdz 2008. gadam obligātajiem normatīviem (kvalitātes minimuma prasībām) atbilstošo piekrastes peldvietu skaits pieauga no 80 % līdz 96 %, bet iekšzemes peldvietu skaits — no 52 % līdz 92 %. Laikā no 2007. līdz 2008. gadam palielinājās gan iekšzemes, gan piekrastes ūdeņu atbilstība normatīviem (attiecīgi par 1,1 un 3,3 procentpunktiem).

12 dalībvalstīs monitorings noris saskaņā ar jauno peldūdeņu direktīvu

Peldvietas ir zonas, kur peldēšanās ir nepārprotami atļauta vai kur parasti peldas daudz peldētāju un peldēšanās nav aizliegta.

Lai noteiktu peldvietu ūdens kvalitāti, ūdeni pārbauda, vērtējot pēc dažādiem fiziskiem, ķīmiskiem un mikrobioloģiskiem parametriem, kuriem obligātie normatīvi noteikti Peldvietu ūdens kvalitātes direktīvā [1]. Dalībvalstīm jāievēro obligātie rādītāji, bet tās var pieņemt stingrākus standartus un nesaistošus mērķlielumus.

2006. gadā stājās spēkā jaunā direktīva par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību [2]; tajā atjaunināti parametri un monitoringa noteikumi saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām. Jaunajā direktīvā lielāka ievērība veltīta sabiedrības informēšanai par peldvietu kvalitāti. Dalībvalstīm jaunā direktīva jāievieš līdz 2015. gadam, taču 12 dalībvalstis (Dānija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Slovākija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija) jau 2008. gada peldsezonā monitoringu veica saskaņā ar jaunās direktīvas parametriem.

Kontaktpersonas:

• Barbara Helfferich: +32.2.298.20.10 vai  +32.496.58.38.29 / Barbara.Helfferich at ec.europa.eu
• Gülçin Karadeniz: +45 33 36 71 72 or +45 23 68 36 53 / gulcin.karadeniz at eea.europa.eu

Links