Plašāk runājot, ilgtspējīgs finansējums nozīmē investīciju, kas veicina ilgtspējības mērķu sasniegšanu, pārorientēšanu un palielināšanu. Zaļais finansējums ir daļa no ilgtspējīga finansējuma un attiecas uz investīcijām, kuras veicina vides politikas ilgtspējības mērķu sasniegšanu. Zaļā finansējuma palielināšana ir svarīga, jo vides mērķu sasniegšana lielā mērā ir investīciju problēma.

Faktorkreditēšana vides, sociālajā un pārvaldības dimensijās visā investīciju ķēdēs garumā palīdzēs novirzīt kapitālu uz ilglaicīgākām un ilgtspējīgākām darbībām. Tāpalīdzēs arī identificēt un pārvaldīt potenciālos finanšu stabilitātes sistēmiskos riskus.

Mērķus, politikas un pasākumus nereti ir grūti tieši pārvērst nepieciešamo investīciju apjomā, taču ir dažas aplēses.  Piemēram, tiek lēsts, ka, lai sasniegtu ES 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā, no 2021. gada būs nepieciešamas investīcijas apmēram 1 triljona EUR apmērā gadā. Tiek lēsts, ka prognozētā investīciju nepietiekamība, t.i., cik mums pietrūks līdz minētajam 1 triljonam EUR, būs apmēram 180 miljardi EUR gadā. Svarīgi atcerēties, ka šīs nav izmaksas, bet produktīvas investīcijas, no kurām sagaidāma peļņa un vairāki blakus ieguvumi. Apvienoto Nāciju Organizācija ir lēsusi, ka globālo Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai būtu nepieciešamas investīcijas apmēram 5-7 triljonu USD apmērā, kur investīciju nepietiekamība jaunattīstības valstīs būtu apmēram 2,5 triljonu USD apmērā.

Sabiedriskais sektors viens pats ne tuvu nevar kompensēt šo investīciju nepietiekamību, līdz ar to ir nepieciešams izmantot finanšu tirgu plašās iespējas.  Mums ir jāatrod jauni veidi, kā palīdzēt investoriem un tos mudināt novirzīt kapitālu tā, lai nepietiekamību kompensētu. Labāks ilgtspējīgs finansējums lielākā apmērā būs noteicošs ilgtermiņa vides un klimata mērķu sasniegšanai.

Vairāki ES sabiedriskā un privātā sektora dalībnieki ir darbojušies zaļā un ilgtspējīgā finansējuma jomā, līdz ar to jēdziens nav jauns. Jaunums ir strauji pieaugošais politiskais impulss un nepieciešamība pēc strukturētāka politikas atbalsta. Aizvien pieaug vienotība par to, ka finanšu sistēmas pārmaiņas Eiropai ir būtiskas, lai sasniegtu ilgtspējības mērķus un nodrošinātu finanšu stabilitāti. Arī skaidra un prognozējama ilgtspējīga finansējuma sistēma palīdzēs padarīt ES par pievilcīgāku zaļo investīciju galamērķi. 

Eiropas Komisija ir bijusi galvenā šī procesa attīstības dalībniece un nesenlaidusi klajā pirmo tiesību aktu priekšlikumu kopumu attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu. Šiem priekšlikumiem tagad tiks piemērota parastā ES likumdošanas procedūra. Vienlaikus īpaši izveidota ekspertu grupa uzsāks darbu pie tiesību aktu priekšlikumu pamatā esošajiem tehniskajiem aspektiem, tostarp ilgtspējīga finansējuma sākotnējo kategoriju un kritēriju izstrādes.

Nepastāv viena iedarbināma svira. Tā vietā ir plašs laika gaitā risināmo jautājumu diapazons. Daži no svarīgākajiem jautājumiem ir uzsvērti gan Eiropas Komisijas rīcības plānā ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, gan Augsta līmeņa ekspertu grupas (HLEG) ilgtspējīga finansējuma jomā gala ziņojumā.

Viens no Komisijas unHLEGidentificētajiem galvenajiem jautājumiem ir nepieciešamība izveidot ES mēroga ilgtspējīgas darbības klasificēšanas sistēmu. Šāda sistēma palīdzētu definēt, kādā saimnieciskajā darbībā būtu jāiegulda un uz kādiem nosacījumiem, lai sniegtu taustāmu ieguldījumu konkrētu vides mērķu sasniegšanā, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanai vai ekosistēmu aizsardzībai. Šis ir vērienīgs un arī ļoti sarežģīts uzdevums, kas prasīs daudzu nozaru ekspertīzi. Klasifikācijas sistēmai ir jāpiemīt tehniskai stingrībai, taču tai arī nevajadzētu būt pārāk sarežģītai. Tai būtu jāļauj finanšu sistēmai efektīvi darboties.

ES mēroga klasifikācijas sistēma papildinātu pašreizējās nozaru un tematiskās politikas nolūkā stiprināt politikas noteiktību investoriem.

Šodien pastāv vairākas nacionālas un uz tirgu balstītas pieejas, taču nav ES mēroga sistēmas, kas vienādi aptvertu visus galvenos vides mērķus, precizējot, kas ir videi draudzīga ilgtspējīga investīcija. Šis saskaņošanas trūkums rada investoros nenoteiktību un kavē vienota ilgtspējīgu investīciju tirgus izveidi. Turklāt kopēju tehnisku kritēriju noteikšana ES mēroga sistēmā mazinātu iespējamo finanšu produktu “zaļmaldināšanu” tirgū.

EVA turpinās iesaistīties ES politikas procesā saistībā ar ilgtspējīgu finansējumu. Īstermiņā EVA atbalstīs Komisijas tehnisko ekspertu grupas darbu.

Ilgtermiņā EVA loma ir atkarīga no likumdošanas procesa rezultātiem, kā arī no resursu pieejamības. Komisijas nesenajā priekšlikumā EVA ir prezentēta kā daļa no ilgtermiņa sabiedriskā un privātā sektora platformas ilgtspējīga finansējuma jomā. Šāda platforma palīdzētu un konsultētu Komisiju galvenokārt jautājumos, kas saistīti ar ilgtspējīgas darbības taksonomiju ES mērogā. Platformas ietvaros EVA cieši sadarbosies ar citām sabiedriskā sektora iestādēm, piemēram, Eiropas Investīciju banku, trim Eiropas Uzraudzības iestādēm un Eiropas Investīciju fondu.

Es domāju, ka saikne starp vidi un finanšu politiku nākotnē būs stiprāka ar abpusējiem ieguvumiem. Lielākajai daļai vides problēmu, ar ko nākotnē saskarsimies, ir ļoti spēcīga saikne ar investīcijām. Skaidras, stabilas un reāli izpildāmas politikas izstrāde ir galvenais faktors sekmīgai šo investīciju finansēšanai.

Andreas Barkman

Stratēģiskais padomnieks klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā, EVA