Aprites ekonomika Eiropā – mums visiem jāpiedalās

Mūsu pašreizējā resursu izmantošana nav ilgtspējīga. Mēs patērējam un iegūstam vairāk izejvielu, nekā mūsu planēta ilgtermiņā spēj nodrošināt. Līdz 2050. gadam pasaulē būs seši līdz septiņi miljardi vidusšķiras patērētāju, kas radīs pastiprinātu ietekmi uz patēriņu un vidi. Mūsdienās arvien pieaug cilvēku prasības pēc ērtībām, bet tām ir sava cena. Palūkojieties kaut vai uz to, cik plaši tiek izmantota plastmasa, kas netiek pienācīgi pārstrādāta, tāpēc daudz plastmasas izstrādājumu nonāk okeānos un jūrās, nodarot reālu kaitējumu.

Eiropas Savienība un valstis visā pasaulē ir panākušas ievērojamu progresu klimata pārmaiņu apkarošanā, samazinot oglekļa emisijas. Mēs esam pierādījuši, ka emisiju ierobežošana nekaitē ekonomikas izaugsmei, gluži pretēji. Kopš 1990. gada ES iekšzemes kopprodukts ir palielinājies par 50 %, bet siltumnīcefekta gāzu apjoms ir samazinājies par 24 %. Arvien vairāk cilvēku sniedz savu ieguldījumu, izmantojot automobiļu koplietojuma iespējas, samazinot energopatēriņu vai izvēloties pārstrādāt un šķirot mājsaimniecības atkritumus. Tā ir uzteicama rīcība, tomēr skaidrs, ka ar šiem pasākumiem nepietiks, lai nodrošinātu sekmīgu virzību uz mazoglekļa nākotni un īstenotu Eiropas Savienības ilgtermiņa redzējumu par labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem.

Mēs redzam pazīmes, kas liecina, ka palielinās sabiedrības izpratne par šo problēmu, un tiek izstrādāti jauni politikas plāni, lai pašos pamatos mainītu mūsu ražošanas, patēriņa un dzīvesveida modeli. Šajos politikas plānos ir paredzēti integrēti un sistēmiski atbildes pasākumi ar ilgtermiņa perspektīvu. Eiropas Komisija 2015. gada beigās ir pieņēmusi leģislatīvu aprites ekonomikas paketi, kas ir Eiropas atbilde uz jautājumu par turpmāko virzību. Pakete attiecas uz ražojumu paplašinātā dzīves cikla dažādiem posmiem, sākot ar ražošanu un patēriņu un beidzot ar atkritumu apsaimniekošanu. Ierosinātie pasākumi ir paredzēti, lai nestu labumu gan videi, gan ekonomikai. To mērķis ir pēc iespējas ilgāk uzturēt fiziskos materiālus un to vērtību ekonomikas ciklā, samazināt atkritumu daudzumu, sekmēt energoietaupījumus un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Priekšlikumu pamatā ir 54 pasākumi, kas pašlaik tiek iestrādāti konkrētās rīcībpolitikās, kuras aptver dažādus saimnieciskās darbības veidus un ekonomikas nozares.

Pāreja uz aprites ekonomiku palīdzēs mazināt vides un cilvēku veselības problēmas, ko rada mūsu pašreizējā "ražot, patērēt, izmest" modeļa lineārā ekonomika. Lai to īstenotu, būs jāveic ļotiplašas ražošanas un patēriņa sistēmu izmaiņas, krietni vērienīgākas par resursefektivitāti un atkritumu pārstrādi.

Lai aprites ekonomika kļūtu par realitāti, svarīgs aspekts būs zināšanu uzkrāšana, progresa uzraudzība un nodrošināšana, lai politikas veidotājiem būtu izpratne, dati un informācija, kas vajadzīga, lai palīdzētu izstrādāt atbalstošas un elastīgas rīcībpolitikas. Šis ir viens no galvenajiem uzdevumiem, ko uzņēmusies Eiropas Vides aģentūra.

Nesen es piedalījos Pasaules aprites ekonomikas forumā Helsinkos, kur bija pulcējušies aptuveni 1500 politikas veidotāju, pētnieku un vadošo uzņēmēju no vairāk nekā 100 valstīm, lai diskutētu un apmainītos ar idejām, redzējumiem un risinājumiem par aprites ekonomikas modeļa integrēšanu. Šajā konferencē EVA uzsvēra zināšanu uzkrāšanas nozīmi. Foruma dalībnieki tika iepazīstināti ar otro no vairākiem ziņojumiem par aprites ekonomiku, kurus aģentūra plāno sagatavot. Jaunākajā ziņojumā Dizainā integrēta aprite – ražojumi aprites ekonomikā ir aplūkoti ražojumu dizaina virzītājfaktori un jaunu ražošanas un patēriņa tendenču veicinošā vai kavējošā ietekme uz materiālu cirkulārāku izmantošanu. Piemēram, kā aprites ekonomikas principiem atbilst tādas jaunas inovācijas un tendences kā modulāri mobilie tālruņi vai rezerves daļu 3D izdruka? Ražojumu dizainā integrēta aprite neradīsies pati no sevis. Tā būs jāatbalsta spēcīgām publiskām un privātām pārvaldības struktūrām, kas nodrošinās ceļvedi turpmākajai virzībai. Arī sabiedrībai un uzņēmējiem būs jāiesaistās, aktīvi apzinot tirgus apstākļus un veicinotjaunu tehnoloģiju, pētniecību un izstrādi.

Mums visiem jāpiedalās, atbalstot pāreju uz aprites ekonomiku. Lai šī vērienīgā iecere īstenotos, ir svarīgi, lai mums visiem būtu pieejama atbilstoša informācija un risinājumi. Skaidrs ir tas, ka pāreja uz aprites un mazoglekļa ekonomiku neizdosies, ja mēs to nepaātrināsim ar revolucionāru inovāciju un tehnoloģijām.

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Ievadraksts publicēts EVA 2017. gada jūnija biļetenā Nr. 2017/2