Ko mēs uzzinām no SOER 2010?

Arvien pieaugošais globālais pieprasījums apdraud mūs uzturošās dabas sistēmas

Mums ir jāpastiprina mūsu centieni visās jomās

Analizējot katru no ES stratēģiskajām vides prioritāšu jomām, situācija lielākoties ir līdzīga. Mēs progresējam, taču mēs radīsim draudus pašreizējās un nākamo paaudžu labsajūtai, ja mūsu centieni nekļūs intensīvāki.

Klimata pārmaiņu jomā mēs esam samazinājuši siltumnīcefekta gāzu emisijas, un mēs ejam pareizajā virzienā, lai izpildītu starptautiskās saistības saskaņā ar Kioto protokolu. Paredzams, ka ES  sasniegs noteikto mērķi samazināt emisijas par 20% līdz 2020. gadam, ja tiks īstenoti pašreiz spēkā esošie tiesību akti. Tāpat arī mēs paplašinām atjaunojamās enerģijas izmantošanu, un mēs esam uz pareizā ceļa, lai izpildītu savu 2020. gada uzdevumu, kas paredz 20% no nepieciešamās enerģijas gala patēriņam iegūt no atjaunojamajiem avotiem.

Tomēr, iespējams, svarīgākais ir tas, ka starptautiskie centieni samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas būtiski atpaliek no nepieciešamā līmeņa, lai nodrošinātu, ka pasaules mērogā vidējā temperatūras paaugstināšanās ir zemāka par 2 °C. Tas ir ļoti svarīgs aspekts, jo, pārsniedzot divu grādu robežu, strauji pieaug nenoteiktība un riski attiecībā uz dabu un vides pārmaiņu mērogu, kā arī mūsu spējām pielāgoties.

Dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā Eiropa ir paplašinājusi aizsargājamo teritoriju tīklu Natura 2000, un tas šobrīd aptver aptuveni 18% ES teritorijas. Mums izdodas panākt progresu, mazinot bioloģiskās daudzveidības izzušanu; piemēram, izplatīto putnu sugu skaits šobrīd vairs nesamazinās. Ir vispārēji uzlabojusies saldūdens kvalitāte, un tiesību akti attiecībā uz ūdens emisijām ir samazinājuši spiedienu uz bioloģisko daudzveidību.

Tomēr ES neizdosies sasniegt 2020. gada mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Jūras vidi ļoti smagi ietekmē piesārņojums un nozvejas kvotu pārsniegšana. Zvejas spiediena rezultātā 30% Eiropas zivju krājumu (par kuriem ir pieejama informācija) šobrīd tiek nozvejoti, pārsniedzot to drošās bioloģiskās robežas, un kopš 1985. gada ir vērojams vispārējs nozvejas samazinājums. Sauszemes un saldūdens ekosistēmas daudzās valstīs vēl joprojām izjūt spiedienu, neskatoties uz samazināto piesārņojuma slodzi. Tiek intensīvi izmantoti meži, kas ir būtiski bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanai. Arī intensīvā lauksaimniecība ir radījusi jūtamas sekas attiecībā uz bioloģisko daudzveidību.

Dabas resursu un atkritumu jomā Eiropas atkritumu apsaimniekošanā ir notikusi pastāvīga pāreja no atkritumu apglabāšanas uz pārstrādi un atkritumu veidošanās novēršanu. Tomēr pusi no kopējā atkritumu daudzuma - 3 miljardiem tonnu - ES 27 dalībvalstīs 2006. gadā apglabāja izgāztuvēs.

Resursu izmantošana palielinās, taču lēnāk nekā ekonomikas produktivitāte. Šī daļēji pretējā tendence izskatās daudzsološa, taču Eiropa vēl joprojām izmanto arvien vairāk resursus. Piemēram, ES 12 dalībvalstīs laika posmā no 2000. līdz 2007. gadam resursu izmantošana palielinājās par 34%. Vēl svarīgāk ir tas, ka mēs patērējam vairāk nekā saražojam, un šobrīd vairāk kā 20% no Eiropā izlietotajiem resursiem tiek importēti (īpaši kurināmais un derīgie izrakteņi). Tā rezultātā Eiropas patēriņš rada ievērojamu ietekmi uz vidi eksportējošās valstīs un reģionos. Ūdens izlietojums Eiropā šobrīd ir stabils vai pat samazinās, taču atsevišķās valstīs un upju baseinos resursi tiek izmantoti pārmērīgi (un pastāv risks, ka šī tendence varētu palielināties).

Vides, veselības un dzīves kvalitātes jomā ir samazinājies ūdens un gaisa piesārņojums. Ir panākts ievērojams progress sēra dioksīda (SO₂) un oglekļa monoksīda (CO) līmeņa apkārtējā gaisā samazināšanā, kā arī būtisks slāpekļa oksīdu (NO_X) samazinājums. Pateicoties bezsvina degvielas ieviešanai, ievērojami ir samazinājusies arī svina koncentrācija.

Taču apkārtējā gaisa un ūdens kvalitāte vēl joprojām ir nepietiekama, un ietekme uz veselību ir plaši novērojama. Pārāk liels skaits pilsētu iedzīvotāju ir pakļauti paaugstinātam piesārņojuma līmenim. Galvenie apdraudējumi veselībai vēl joprojām ir sīko daļiņu (PM) un ozona (O₃) ietekme, kas saistīta ar samazinātu paredzamo dzīves ilgumu, akūtiem un hroniskiem respiratorajiem un kardiovaskulārajiem traucējumiem, traucētu plaušu attīstību bērniem un pazeminātu jaundzimušo svaru. Plaši izplatītā daudzu piesārņotāju un ķīmisko vielu ietekme un bažas par ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku veselību nosaka nepieciešamību izstrādāt jaunas plaša mēroga piesārņojuma novēršanas programmas.

Eiropas vides izaicinājumi ir kompleksi, un tos nevar izprast izolēti

Mēs dzīvojam ļoti lielā mērā savstarpēji saistītā pasaulē, kas ietver lielu skaitu saistītu sistēmu – vides, sociālās, ekonomiskās un vēl daudzas citas, un esam atkarīgi no tās. Šāda savstarpējā saikne nozīmē, ka viena elementa bojājumi var izraisīt neparedzētas sekas citur, nodarot kaitējumu visai sistēmai vai pat izraisot tās sabrukumu. Piemēram, paaugstinoties temperatūrai, paaugstinās risks, ka tiks pārsniegtas „augstākās robežas”, kas var izraisīt liela mēroga pārmaiņas, piemēram, paātrinātu Grenlandes ledāja kušanu, kam sekotu jūras līmeņa paaugstināšanās. Arī nesenā globālā finanšu krīze un haoss aviācijā, ko izraisīja Islandes vulkāns, pierāda, kā pēkšņi notikumi vienā reģionā var ietekmēt veselas sistēmas.

Eiropas politikas veidotāji cīnās ne tikai pret komplicētām sistēmiskās mijiedarbības izpausmēm kontinenta ietvaros. Atklājas globālie pārmaiņu virzītājspēki, kas varētu nākotnē ietekmēt Eiropas vidi – daudzi no tiem atrodas ārpus Eiropas kontroles iespējām. Piemēram, tiek prognozēts, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam pārsniegs deviņus miljardus, un paredzams, ka arvien lielāks cilvēku skaits pārvarēs nabadzības līmeni un tieksies uz lielāku patēriņu.

Šādām tendencēm ir milzīga ietekme uz globālo resursu pieprasījumu. Pilsētas izplešas. Patēriņš attīstās pa spirāli. Pasaule paredz pastāvīgu ekonomikas pieaugumu. Pieaugs jaunattīstības valstu nozīmīgums ekonomikā. Globālajos politiskajos procesos lielāku ietekmi var iegūt nevalstiskie spēlētāji. Tāpat arī tiek prognozētas straujākas tehnoloģijas pārmaiņas. „Straujā virzība uz nezināmo” piedāvā iespējas, taču atnesīs arī jaunus riskus.

Bezdarbībai būtu nopietnas sekas, bet pastāv iespējas saglabāt dabas kapitālu un ekosistēmu pakalpojumus

Pasaules dabas resursu krājumi jau šobrīd samazinās. Tuvāko gadu laikā pieaugošais pieprasījums un pazeminātais piedāvājums varētu padarīt intensīvāku globālo konkurenci pēc resursiem. Globālā mērogā tas vēl vairāk palielinās spiedienu uz ekosistēmām, pārbaudot to kapacitāti nodrošināt ilgstošas pārtikas, enerģijas un ūdens piegādes.

Kaut gan SOER 2010 nesūta brīdinājuma signālus par nenovēršamu vides sabrukumu, tajā ir norādīts, ka atsevišķas robežas tiek pārkāptas. Negatīvās vides tendences var galarezultātā radīt dramatiskus un neatgriezeniskus zaudējumus atsevišķām ekosistēmām un pakalpojumiem, ko  šodien uztveram kā pašsaprotamus.

Tagad ir pienācis laiks daudzos skaidri norādītos „ātrās brīdināšanas signālus” pārvērst darbībā. Eiropas vides politikas ir nodrošinājušas daudzus ekonomiskos un sociālos ieguvumus virknē valstu: piemēram, ir uzlabojusies cilvēku veselība, un saskaņā ar aprēķiniem aptuveni ceturtā daļa visu Eiropas darba vietu ir saistītas ar vidi. Tāpēc pilnīga vides politiku īstenošana Eiropā vēl aizvien ir ļoti svarīga, jo vēl ir jāsasniedz daudzi mērķi.

Parādot daudzās saiknes starp dažādiem gan vides, gan cita veida izaicinājumiem, SOER 2010 aicina mūs labāk integrēt dažādas politikas jomas, lai tādējādi maksimāli paaugstinātu ieguvumus no mūsu ieguldījumiem. Piemēram, daži pasākumi, kuru mērķis ir risināt gaisa piesārņojuma jautājumus, palīdz arī cīnīties pret klimata pārmaiņām, bet citi šo problēmu vēl vairāk saasinās. Uzmanība jākoncentrē uz to, lai palielinātu abpusēji izdevīgu situāciju skaitu un izvairītos no politikām ar negatīvām blakusparādībām.

Mums tāpat arī jāuzlabo savs sniegums, cenšoties sabalansēt nepieciešamību saglabāt dabas kapitālu un tā izmantošanu ekonomikas balstīšanai. Šajā gadījumā izšķirošā „integrācijas atbilde” ir resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana. Atzīstot, ka mūsu patēriņa līmenis šobrīd nav ilgtspējīgs, mums ir pamatā jāizdara vairāk ar mazāk resursiem. Motivējošs faktors ir tas, ka šī ir joma, kur potenciāli saskaņotas ir vides un komercsektoru intereses: uzņēmumu panākumi vai neveiksmes ir atkarīgi no to spējas iegūt maksimālu vērtību no ieguldītājiem resursiem, tāpat kā dabas pasaules un cilvēku labklājības saglabāšana ir atkarīgi no tā, vai mēs varēsim izdarīt vairāk ar ierobežotu resursu plūsmu.