Intervija — ieguldījumi ilgtspējības nodrošināšanai

Kāda ir EIB misija?

EIB ir ES finansēšanas iestāde. Tā veicina ilgtspējīgu izaugsmi gan ES, gan arī visā pasaulē. Mēs esam stingri apņēmušies nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, un tas ir nostiprināts mūsu statūtos un mūsu rīcībpolitikās, piemēram, Klimata bankas ceļvedī un Vides un sociālās ilgtspējas satvarā, kā arī veidā, kādā mēs esam pieņēmuši ilgtspējīgu finansēšanu kā mūsu darba modeli visām mūsu darbībām.

Lielie globālie politikas pamatprincipi, kurus mēs cenšamies īstenot mūsu kā publiskās bankas kompetences ietvaros, ietver ilgtspējīgas attīstības mērķus, Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un cerams arī bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada.

Un pie kā jūs pati strādājat EIB?

Es vadu Vides politikas nodaļu Vides, klimata un sociālo jautājumu birojā, kā arī atbildu par bankas bioloģiskās daudzveidības programmu. Praksē tas nozīmē nodrošināt, lai mums būtu atbilstoši standarti un prasības, kas ļauj darīt darbu tā, ka tiek ņemti vērā vides riski un arī citās mūsu politikās tiek iekļauti būtiskākie vides apsvērumi.

Visi mūsu projekti tiek novērtēti sociālā, klimata un vides ziņā, un manā darbā tas nozīmē nodrošināt, lai mūsu darbība būtu dabai labvēlīga. Tas nozīmē palielināt finansējumu, lai atbalstītu bioloģisko daudzveidību, risināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanās faktorus un, protams, sākt risināt bioloģiskās daudzveidības riskus no finanšu perspektīvas.

Kā EIB var palīdzēt Eiropai tās pārejā uz ilgtspējību?

EIB atbilde uz Eiropas zaļo kursu bija Klimata bankas ceļvedis, kurā izklāstīti mūsu vērienīgie mērķi attiecībā uz rīcību klimata jomā un vides ilgtspējību. Šajā ceļvedī EIB grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds, apņēmās laikā no 2021. līdz 2030. gadam atbalstīt 1 triljonu EUR lielus ieguldījumus klimata pasākumos un vides ilgtspējībā.

Taču arī pirms Eiropas zaļā kursa vēl 2019. gadā EIB uzņēmās ļoti nozīmīgas saistības līdz 2025. gadam palielināt to sava finansējuma daļu, kas veltīta rīcībai klimata jomā un vides ilgtspējībai, vismaz līdz 50 % un vairāk. Visas jaunās EIB grupas operācijas kopš 2021. gada sākuma tiek saskaņotas ar Parīzes nolīguma mērķiem un principiem.

Vides ilgtspējības jomā EIB darbība lielā mērā ir saistīta ar atbalsta sniegšanu klientiem, lai novērstu dažādas tirgus nepilnības, izkropļotus stimulus un ieguldījumu trūkumu. Tas var ietvert tādu novērtēšanas sistēmu izmantošanu, kas konstatē klientu projektu labvēlīgo un nelabvēlīgo ietekmi uz dabu.

Kādi pašlaik ir lielākie izaicinājumi, ieguldot ilgtspējībā?

Manuprāt, tie ir jautājumi, kas saistīti ar regulējumu un tirgus lielumu un struktūru, kas bieži vien ietekmē ieguldījumu finansiālo dzīvotspēju. Ieguldījumus ilgtspējībā apgrūtina arī atšķirīgie standarti dažādās valstīs.

Vēl viena izplatīta problēma publiskajā sektorā ir resursu trūkums ieguldījumu izstrādei vai īstenošanai. Dažkārt tas novājina plānošanu, jo īpaši kompleksu ieguldījumu gadījumā. Vēl viens šķērslis ieguldījumiem, ko esam identificējuši, ir tāds, ka vides sektorā bieži vien ir grūti īstenot bankām izdevīgus projektus, piemēram, aprites ekonomikā vai dabas kapitālā.

Viens no veidiem, kā mēs varam palīdzēt pārvarēt šādas problēmas, ir iesaistīties tādā projekta modelī, kurā daudzi ieguldītāji dala kopīgu risku. Publiskais sektors var iesaistīties arī, finansējot dotācijas, lai vēl vairāk samazinātu šo ieguldījumu risku.

Kur jūs redzat lielākās iespējas ieguldīt ilgtspējībā?

Kā bioloģiskās daudzveidības eksperte esmu patiesi sajūsmā par to, ka bioloģiskās daudzveidības programma ir pacelta līdz tādam pašam līmenim kā klimata programma. Tagad tiek atzīts, ka, neatrisinot vides degradācijas problēmu kopumā, mēs nesasniegsim savus ilgtspējības mērķrādītājus.

Domāju, ka šī atziņa liks pārdomāt un pārkārtot mūsu finansēšanas praksi. Uzskatu, ka tīrie dabas kapitāla veida projekti tā arī paliks nišā, taču, pieaugot apsolījumiem un saistībām, tostarp no privātā sektora un centrālo banku puses, mēs redzēsim daudz vairāk ieguldījumu, kas risinās gan bioloģiskās daudzveidības samazināšanās problēmas, gan to izraisošos faktorus. Tas var paātrināt pāreju, piemēram, rūpniecības sektorā un ražošanas sektorā, liekot ņemt vērā arī dabu.

Vienlaikus domāju, ka arī bioloģiskās daudzveidības aizstāvji atzīst — mēs nevaram to paveikt vieni paši un ir jāizmanto daudzas iespējas un jāveido sinerģija ar klimata programmu. Nodrošinot, ka šādas saites tiek izveidotas, var nodrošināt arī dabai labvēlīgāku finansēšanu no klimatam atvēlētajiem līdzekļiem.

Vēl viens aspekts ir tas, ka bioloģiskās daudzveidības finansēšana ir cieši saistīta ar kopienu izturētspēju un to iztiku. ES domāju, ja mēs pievērsīsimies arī dažiem sociālajiem jautājumiem ES un ārpus tās, kā arī nevienlīdzībai, mums būs pozitīvāka ietekme uz bioloģisko daudzveidību.

© Anna Sander, Well with Nature /EEA

Kā jūs novērtējat paveikto?

Jūs nevarat neko ietekmēt, ja pareizi to nenovērtējat, un šāds novērtējums mums arī pateiks, vai esam uz pareizā ceļa un vai mums ir jāmaina finansējamo darbību profils.

Mums ir nepieciešami vismaz divi rādītāju komplekti — dažus mums paziņo valstis, bet citi tiek iegūti projektu līmenī. Mums ir jānovērtē izlaides rādītāji, darbības rezultāti un ietekme. Izlaides rādītājs var būt, piemēram, zemes daudzums, kas tiek atjaunots līdz noteiktam līmenim.

Lai novērtētu ietekmi, mēs sadarbojamies ar partneriem, tostarp EVA, lai izstrādātu saskaņotākus rādītājus par piesārņojumu, bioloģisko daudzveidību un citām vides jomām — tādējādi mēs varēsim izmantot vienas un tās pašas definīcijas un datus. Šāda konsolidācija ir nepieciešama diezgan steidzami, jo privātais sektors un finanšu sektors kļūst arvien proaktīvāki, nākot klajā ar jaunām iniciatīvām.

Ko EIB dara, lai uzlabotu savu darbību ilgtspējību?

Acīmredzot vislielāko ietekmi varam panākt, nodrošinot mūsu piešķirtā finansējuma ilgtspējību. Taču banka ir sertificēta arī saskaņā arEMAS(ES vides pārvaldības un revīzijas shēmu), un mums ir stratēģija, kā uzlabot mūsu darba ilgtspējību.

Bankā ir bijis liels impulss, lai samazinātu mūsu oglekļa pēdas nospiedumu, kur ceļošana ir galvenā sastāvdaļa. Tāpat kā daudzās citās vietās, arī mūsu oglekļa pēdas nospiedums Covid-19 pandēmijas laikā samazinājās, un tagad mēs cenšamies saglabāt dažas no tolaik apgūtajām labajām praksēm, piemēram, tiešsaistes sanāksmes.

Tomēr daudzos gadījumos ir nepieciešams apmeklēt, piemēram, projektu īstenošanas vietas, jo īpaši ārpus ES, lai pareizi veiktu uzraudzību un sadarbotos ar ietekmētajām kopienām. Esam veikuši eksperimentus, izmantojot satelītattēlus un virtuālos apmeklējumus, taču joprojām ir grūti veikt uzraudzību pilnībā attālināti.

Mūsu birojā ir nācies pārdomāt, piemēram, elektroenerģijas, papīra un ūdens patēriņu. Šeit, manuprāt, ir ļoti svarīgi padziļināt darbinieku izpratni. Arvien vairāk kolēģu arī dodas uz darbu ar velosipēdu vai izmanto sabiedrisko transportu, kas Luksemburgā ir bez maksas.

Ko Eiropas iedzīvotāji var darīt, lai atbalstītu EIB mērķus?

Iedzīvotājiem vienmēr ir jāprasa no mums atbildība par mūsu mērķiem, politiku un darbu, piemēram, ar Eiropas Parlamenta vai to pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpniecību, ar kurām bankai ir konstruktīvs dialogs par daudzām tēmām.

Varbūt vēl svarīgāka ir iedzīvotāju iesaistīšanās vietējā un valsts līmenī, jo bankas finansējumu nosaka pieprasījums pēc jauniem projektiem un iniciatīvām. Lai palielinātu šo pieprasījumu, ir jāsadarbojas ar valstu valdībām, lai nodrošinātu, ka tās rada labvēlīgu vidi, kas ļauj EIB atbalstīt privāto un publisko sektoru Eiropas zaļā kursa īstenošanā.

Kopumā es domāju, ka iedzīvotājiem vajadzētu būt skaļākiem un vairāk iesaistīties. Mēs saistām savas cerības ar jaunāko paaudzi, tāpēc ir svarīgi, lai viņi būtu aktīvi un iesaistīti, kā arī piedalītos vēlēšanās.

Eva Mayerhofer

Eiropas Investīciju bankas vadošā vides un bioloģiskās daudzveidības speciāliste