Bioloģiskās daudzveidības politikas

ES politikas

Savā 2001. gada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijāES nosprauda mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un atjaunot dzīvotnes un dabas sistēmas līdz 2010. gadam. Eiropas Komisijas 2006. gada Paziņojums par bioloģisko daudzveidību nodrošina galveno politikas pamatu. Tas piedod ļoti vajadzīgo paātrinājumu virzībā uz 2010. gada mērķi, skaidri formulē ES iestāžu un dalībvalstu pienākumus un izvirza enerģisku politisku pieeju un rīcības plānu, kas piedāvā konkrētus pasākumus.

Kaut arī klimata pārmaiņas piesaista lielāko daļu plašsaziņas līdzekļu uzmanības, vienā svarīgā ziņā bioloģiskās daudzveidības izzušana ir pat daudz nopietnāki draudi. Tas ir tāpēc, ka ekosistēmu degradācija bieži sasniedz punktu, kurā tā ir neatgriezeniska, un tāpēc, ka izmiršana notiek uz visiem laikiem.

Stavros Dimas, ES Vides komisārs, Zaļā nedēļa, 2006

ES dabas aizsardzības politika pamatojas uz diviem galvenajiem tiesību

• aktiem: Putnu direktīvu un
• arī Dzīvotņu direktīvu

Abas direktīvas veido pamatu Natura 2000 tīklam, dabas rezervātu tīklam, kas aptver visu Savienību, lai aizsargātu sugas un dzīvotnes, kurās Eiropa ir īpaši ieinteresēta. ES dabas aizsardzības politika gūst labumus no īpaša finanšu instrumenta, fonda "LIFE-Nature".

Bioloģiskās daudzveidības izzušanu izraisa galvenokārt nozaru darbība. 1998. gada Eiropas Kopienas bioloģiskās daudzveidības stratēģija ir veltīta konkrēti bioloģiskās daudzveidības problēmu integrācijai nozaru politikās, ieskaitot dabas resursu aizsardzību, lauksaimniecību, zvejniecību, reģionālās politikas un telpisko plānošanu, mežus, enerģētiku un transportu, tūrismu, attīstību un ekonomisko sadarbību.

Citas ES līmeņa politikas, kas ir būtiskas bioloģiskajai daudzveidībai,

• ietver: ES Sesto vides rīcības programmu "Mūsu nākotne, mūsu izvēle", kas pieņemta 2002. gadā, kurā bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir viena no četrām galvenajām problēmām, kas jārisina.
• 2004. gada "Malahide ziņojums", kurā uzrādīti 18 prioritāri uzdevumi bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanai, daudzi no kuriem attiecas uz bioloģiskās daudzveidības problēmu integrāciju nozaru politikās.

Viseiropas un globālās bioloģiskās daudzveidības politikas

1992. gadā ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību (CBD) iezīmēja starptautiskās kopienas saistības risināt bioloģiskās daudzveidības izzušanas problēmu. Atbildot uz to, valstis, kas saistītas ar Apvienoto Nāciju Ekonomisko komisiju Eiropai, apstiprināja Viseiropas bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzības stratēģiju. Šī stratēģija, kas ir iekļauta ministriju procesā "Vide Eiropai", nodrošina vienīgo platformu Viseiropas sadarbībai bioloģiskās daudzveidības izzušanas problēmas risināšanai.

2002. gadā CBD un Johanesburgas galotņu tikšanās par ilgtspējīgu attīstību apstiprināja globālu mērķi līdz 2010. gadam nozīmīgi samazināt pašreizējo bioloģiskās daudzveidības izzušanas tempu. 2010. 2003. gadā visas Eiropas vides ministri Kijevas rezolūcijā par bioloģisko daudzveidību vienojās apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu līdz 2010. gadam.

CBD nosaka valstu līmeņa saistības bioloģiskās daudzveidības plānošanā. Valstīm ir jāizveido nacionālās stratēģijas, kas atspoguļo veidu, kā tiks sasniegti Konvencijas mērķi, un ar tām saistītiem rīcības plāniem ir jānosaka uzdevumi šo mērķu sasniegšanai. Šo nacionālo bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un rīcības plānu saraksts ir pieejams CBD vietnē.