All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Jaunumi
Lai tik augstu kvalitāti Eiropā saglabātu, būtiski ir regulāri veikt peldvietu ūdens monitoringu un novērtēšanu, un vajadzības gadījumā mums ūdens piesārņojums ar efektīviem pasākumiem jāmazina. Tīrāks peldvietu ūdens nāk par labu ne tikai mūsu pašu veselībai un labsajūtai, bet arī vides veselībai.
EVA izpilddirektors Hanss Breininkss
Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Eiropas Komisijas publicētie rezultāti ir labs rādītājs par vietām, kur peldētāji var atrast viskvalitatīvāko peldūdeni. Tomēr Covid-19 pandēmijas un Eiropā noteikto ierobežojošo pasākumu dēļ sabiedrība tiek aicināta no valsts iestādēm, pašvaldībām un pludmales operatoriem noskaidrot jaunāko informāciju par drošības pasākumiem peldvietās. Lai dalībvalstīm palīdzētu pakāpeniski atcelt ceļošanas ierobežojumus un ļautu tūrisma uzņēmumiem atsākt darboties pēc mēnešiem ilgušā pārtraukuma, vienlaikus ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus, Komisija 13. maijā nāca klajā ar norādījumu un ieteikumu paketi.
Par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais Komisijas loceklis Virgīnijs Sinkēvičs skaidro: “Tīru peldvietu ūdeni parasti uzskata par debesu dāvanu, bet patiesībā tas ir viens no Eiropas kopīgajiem sasniegumiem. Šis rezultāts ir panākts daudzu cilvēku smagā, ilggadīgā darbā. Šīgada ziņojums vēlreiz apstiprina: Eiropas pilsoņi var izbaudīt Eiropas ūdeņus, kas joprojām atbilst ļoti augstiem kvalitātes standartiem. Jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai tas tā arī turpinātos.”
EVA izpilddirektors Hanss Breininkss atzīst: “Lai tik augstu kvalitāti Eiropā saglabātu, būtiski ir regulāri veikt peldvietu ūdens monitoringu un novērtēšanu, un vajadzības gadījumā mums ūdens piesārņojums ar efektīviem pasākumiem jāmazina. Tīrāks peldvietu ūdens nāk par labu ne tikai mūsu pašu veselībai un labsajūtai, bet arī vides veselībai.”
Saskaņā ar informatīvo paziņojumu pērn minimālajām kvalitātes prasībām atbilda gandrīz visas 22 295 Eiropas peldvietas, kurās tika veikts monitorings (un 21 981 no tām atradās tolaik 28 dalībvalstis aptverošajā ES, t. sk. Apvienotajā Karalistē). Arī Albānija un Šveice veica monitoringu un ziņoja par savu peldvietu ūdens kvalitāti, un to dati ir iekļauti novērtējumā.
Noteikti rezultāti parādīja vien nelielu kvalitātes pasliktinājumu vietās, kuras atbilst visaugstākajiem standartiem (“ izcila” kvalitāte), un vietās, kuras atbilst minimālajām prasībām (“ pietiekama” kvalitāte), kas izklāstītas ES Peldūdens direktīvā. 85 % peldūdens vietu Eiropā bija “izcilas” kvalitātes. 95 % vietu atbilda vismaz minimālajam “pietiekamas” kvalitātes standartam. Informatīvajā paziņojumā arī atzīts, ka liedaga peldvietās ūdens kvalitāte ir labāka nekā iekšzemes peldvietās.
1,3 % no visām vietām Eiropā, kam pērn veikts monitorings, peldūdens tika novērtēts kopumā kā “zemas” kvalitātes. Šis skaitlis daudz nav mainījies kopš 2013. gada, kad bija 2 %, un parāda, ka ilgtermiņā peldvietu ūdens kvalitāte Eiropā ir uzlabojusies.
Eiropas peldūdens kvalitāte ir krietni uzlabojusies pēdējo 40 gadu laikā līdz ar ES Peldūdens direktīvas pieņemšanu. Ar direktīvu ieviestais efektīvais monitorings un pārvaldība līdz ar citiem ES vides tiesību aktiem, piemēram, Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu (1991), ir vainagojies ar to, ka peldūdenī nonāk labu tiesu mazāk neattīrītu vai daļēji attīrītu komunālo un rūpniecisko notekūdeņu. Līdz ar to aizvien vairāk ir tādu vietu, kas ne tikai atbilst minimālajiem kvalitātes standartiem, bet ir kurās kvalitāte ir sasniegusi visaugstākos standartus. Paralēli šīgada ziņojumam EVA ir izdevusi arī atjauninātu interaktīvo karti, kurā redzami katras peldvietas ūdens kvalitātes novērtējums. Var iepazīties arī ar jaunākajiem ziņojumiem par katru valsti un uzzināt vairāk par direktīvas īstenošanu valstīs.
Komisija ir iecerējusi nākamajās nedēļās sākt direktīvas izvērtēšanu, lai izanalizētu, kas ir un kas nav darbojies. Pamatojoties uz to, Komisija izlems, vai vajadzīgas vēl citas iniciatīvas, lai direktīva darbotos labāk.
Source: WISE bathing water quality database (data from 2019 annual reports by EU Member States 1, Albania and Switzerland).
Note: The assessment covers 22 295 bathing waters in Europe that were reported to EEA for the 2019 season. In the EU Member States, there were in total 21 981 bathing waters (Austria: 261, Belgium: 115, Bulgaria: 95, Croatia: 988, Cyprus: 113, Czechia: 153, Denmark: 1 022, Estonia: 54, Finland: 301, France: 3 348, Germany: 2 291, Greece: 1 634, Hungary: 257, Ireland: 147, Italy: 5 535, Latvia: 57, Lithuania: 117, Luxembourg: 17, Malta: 87, The Netherlands: 724, Poland: 606, Portugal: 614, Romania: 50, Slovakia: 32, Slovenia: 47, Spain: 2 234, Sweden: 438, The United Kingdom: 644). Outside the EU, 314 bathing waters were reported (Albania: 119 and Switzerland: 195). In Poland, only 187 out of 606 bathing waters were quality assessed which explains the low proportion of excellent quality in this country. The majority of them were newly identified and did not have complete sets of samples yet.
Konteksts
Visas ES dalībvalstis, kā arī Albānija un Šveice, kontrolē peldvietas atbilstoši ES Peldūdens direktīvas noteikumiem. Peldūdens kvalitātes novērtēšanā saskaņā ar Peldūdens direktīvu tiek izmantotas divu mikrobioloģisko parametru – zarnu enterokoku un Escherichia coli – vērtības.
Šajā tiesību aktā ir precizēts, vai atkarībā no konstatētā fekālo baktēriju daudzuma peldūdens kvalitāti var klasificēt kā “ izcilu, “labu”, “pietiekamu” vai “sliktu”. Ja ūdens ir klasificēts kā “sliktas” kvalitātes, ES dalībvalstīm jāveic noteikti pasākumi, piemēram, peldēšanās jāaizliedz vai jāiesaka nepeldēties, jāinformē sabiedrība un jāveic piemērotas koriģējošas darbības.
Cilvēka veselību joprojām apdraud ūdens piesārņojums ar fekālajām baktērijām, it īpaši, ja tas tiek konstatēts peldvietās. Peldēšanās piesārņotās pludmalēs vai ezeros var beigties ar saslimšanu. Galvenie piesārņojuma avoti ir notekūdeņi un no fermām un lauksaimniecības zemes novadītie ūdeņi. Šāds piesārņojums pastiprinās lietusgāžu un plūdu periodos, jo attīrīšanas iekārtas pārplūst un piesārņots notekūdens tiek ieskalots upēs un jūrās.
For references, please go to https://eea.europa.eu./lv/highlights/pec-jaunaka-ikgadeja-novertejuma-eiropas or scan the QR code.
PDF generated on 23.12.2024 07:26
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem