Alpi — Klimata pārmaiņu ietekme uz Eiropu šodien

„Vakar atgriezos no Šveices, kur vadīju kāpienu Materhorna kalnā. Mēs izmantojām Hornli kori, slaveno maršrutu, kurš pirmo reizi tika veikts 1865. gadā. Es turp dodos katru vasaru. Šie labi pazīstamie maršruti kļūst bīstami, un daudzi no tiem ir slēgti. Mūžīgais sasalums, kas turējis kopā iežus simtiem vai tūkstošiem gadu, kūst. Dienas laikā tas atlaižas, naktī sasalst, un tas sadrupina iežus. Ar katru gadu tas norisinās arvien augstāk - virzās augšup kalnos.”

Sebastian Montaz dzīvo Sentžervē, ciematiņā, kas atrodas Šamonī reģionā Francijā. Viņš ir kalnu gids un slēpošanas instruktors, pats uzaudzis Francijas Alpos, bet vada alpīnistus un slēpotājus pa Alpu reģionu.

„Parasti kalni izmainās lēnām. Tomēr šeit Alpos mēs redzam, ka izmaiņas notiek gandrīz katrā gadalaikā. Tās ir bijušas ļoti krasas kopš tā laika, kad es biju zēns, un kas zina, kādi būs Alpi, kad mana meita būs pieaugusi.

Pēdējo piecu gadu laikā no jūnija līdz jūlijam nav bijis iespējams veikt jaukto kāpšanu, kuras laikā jāvirzās pa sniegu un ledu. Tagad tas jau vairs nav droši no jūnija līdz septembra beigām. Pagājušo ziemu mums bija labākais sniegs pēdējo deviņu gadu laikā, bet tādas ziemas tagad ir retums,” saka Sebastians.

Klimata pārmaiņas ietekmē Alpus, sākot no mūžīgā sasaluma, kas satur kopā iežus, struktūras līdz pat sniega apjomam un kvalitātei. Ledāji atkāpjas, un zūd ledus un sniega tilti. Kalnos kāpšanas vadīšana mainās, jo tradicionālie maršruti kļūst nedroši. Daži ledāji, kurus varēja šķērsot pirms pieciem gadiem, ir izmainījušies. Ledus ir nokusis, atsedzot zem tā esošās klintis.

Eiropas tēla daļa

Alpi ir viena no Eiropas tēla sastāvdaļām. Alpi ir viens no galvenajiem tūrisma mērķiem kontinentā, un tie nodrošina daudz vairāk iespēju nekā tikai brīvā laika pavadīšana. Alpos rodas 40 procenti no saldūdens Eiropā un ar to apgādā desmitiem miljonu eiropiešu, kuri dzīvo zemienes teritorijās. Nav brīnums, ka Alpus dažkārt sauc par “Eiropas ūdenstorņiem”.

Šis saldūdens ir ļoti nepieciešams ne tikai astoņām Alpu valstīm, bet arī lielai daļai kontinentālās Eiropas. Nesenajā EVA ziņojumā "Reģionālās klimata pārmaiņas un pielāgošanās - Alpi saskaras ar ūdens resursu izmaiņu problēmu" ir aplūkota klimata pārmaiņu ietekme uz saldūdens piedāvājumu un pieprasījumu galvenajos Alpu reģionos.

Alpi – mainīga ekosistēma

Kā novēro Sebastian Montaz, kalni parasti izmainās lēnām. Tomēr Alpu klimats pēdējo simts gadu laikā ir nozīmīgi mainījies, temperatūrai paaugstinoties par 2°C - divreiz vairāk kā vidēji pasaulē. Rezultātā kūst Alpu ledāji. Kopš 1850. gada tie ir zaudējuši aptuveni pusi no ledus apjoma, un kopš 1980. gadu vidus zaudējumu tempi ir strauji pieauguši.

Arī sniega līnija paaugstinās, un mainās arī nokrišņu (lietus, sniega, krusas un slapjdraņķa) raksturs. Gadsimta pirmajā pusē, iespējams, izzudīs liels skaits vidējo un mazo ledāju. Paredzams, ka tajos reģionos, kuros pašlaik uzkrīt sniegs, arvien biežāk ziemā līs lietus, kā rezultātā sniega segas ilgums samazināsies. Tas ietekmē veidu, kā kalni savāc un uzkrāj ūdeni ziemā un atdod to atpakaļ siltākajos vasaras mēnešos. Tādējādi sagaidāms, ka ūdens notece palielināsies ziemā un samazināsies vasarā.

Ūdens cikls un klimata pārmaiņas

Ziemas laikā Alpos ūdens sakrājas sniega un ledus veidā ledājos, ezeros, pazemes ūdeņos un augsnē. Tad tas lēnām atbrīvojas, ledum un sniegam kūstot visu pavasari un vasaru, un ieplūst tādās upēs kā Donava, Reina, Po un Rona, kuru iztekas atrodas kalnos. Tas dara ūdeni pieejamu laikā, kad tā padeve zemienēs sarūk, bet pieprasījums ir vislielākais.

Tagad klimata pārmaiņu rezultātā šī smalki veidotā mijiedarbība, kas atrodas šī senā ūdens uzkrāšanas un atbrīvošanas procesa pamatā, ir apdraudēta. Kā klimata pārmaiņas ietekmēs Alpu ekosistēmas? Kā mainīsies ekosistēmu pakalpojumi? Ko mēs varam darīt?

Ekosistēmas pakalpojums pakļauts slodzei

Alpu „ūdens torņi” ir ārkārtīgi jutīgi un neaizsargāti pret meteoroloģisko un klimatisko procesu, ainavas un cilvēku ūdens patēriņa izmaiņām. Izmaiņas var ietekmēt tā ūdens kvalitāti un daudzumu, kurš tiek piegādāts desmitiem miljonu eiropiešu.

Klimata pārmaiņas draud drastiski izmainīt Alpu “ūdens ciklu”. Sagaidāms, ka nokrišņu, sniega segas rakstura un ledāju uzkrāšanas izmaiņas radīs ūdens pārvietošanās veida pārmaiņas. Tas nozīmē biežākus sausuma periodus vasarā, plūdus un zemes noslīdeņus ziemā un lielāku ūdens padeves mainību visu gadu. Tiks ietekmēta arī ūdens kvalitāte.

Ūdens trūkums un biežāki ārkārtas notikumi kopā ar arvien pieaugošu pieprasījumu pēc ūdens (piemēram, lauksaimniecības apūdeņošanai vai tūristu pieplūdumam) var radīt kaitējumu ekosistēmas pakalpojumiem un ekonomikas sektoriem. Cietīs mājsaimniecības, lauksaimniecība, enerģijas ražošana, mežsaimniecība, tūrisms un upju navigācija. Tas var saasināt pašreizējās ūdens resursu problēmas un izraisīt konfliktus starp lietotājiem gan Alpu reģionā, gan citur. Jo īpaši Dienvideiropā var būt biežāki sausuma periodi.

Ūdens, kuru bieži uzskata par pašsaprotamu resursu, iegūst jaunu vērtību saistībā ar klimata pārmaiņām.

Vīnes ielās

„Ūdens, kuru mēs saņemam Vīnē, ir atceļojis no vismaz 100 km attālumā esošajiem kalnu avotiem”, saka Dr.  Gerhard Kuschnig, Vīnes pilsētas ūdenssaimniecības avotu aizsardzības nodaļas vadītājs. Dr. Kuschnig atrodas simtiem kilometru attālumā no kalnu gida Sebastian  mājām Alpos. Taču arī viņa prātu nodarbina klimata pārmaiņas.

„Šobrīd nepastāv nekādas reālas problēmas ar ūdens daudzumu vai kvalitāti, taču nākotne ir neskaidra. Klimata pārmaiņu pārvaldība ir tas pats, kas nenoteiktības pārvaldība. Mēs vēlamies pārliecināties, ka uzdodam pareizos jautājumus”, piebilst Dr. Kuschnig.

Divi miljoni cilvēku Vīnes un Grācas pilsētās, kā arī tām apkārtesošajā apkaimē ūdens apgādes ziņā ir atkarīgi no vienas Austrijas Alpu daļas. Tāpēc saldūdens avoti šajā reģionā tiek likumiski aizsargāti. Ūdens nesējslānis (ar ūdeni piesātināts iezis, caur kuru ūdens var viegli pārvietoties) šajos kalnainajos apvidos ir ārkārtīgi neaizsargāts iežu ģeoloģiskās uzbūves, klimata un zemes izmantošanas darbību dēļ, kas kopumā būtiski ietekmē pieejamā ūdens kvalitāti un kvantitāti.

Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, viena no galvenajām problēmām šajā reģionā ir saldūdens kvantitātes un kvalitātes aizsardzība. Augstas kvalitātes ūdeni var nodrošināt ilgtermiņā tikai tad, ja tiek aizsargāta zeme, caur kuru ūdens plūst. Izmaiņas, kas skar zemi, tostarp, piemēram, jaunas zemkopības metodes un celtniecība, ietekmē ūdens kvalitāti un kvantitāti. Vīne jau vairāk kā 130 gadus aizsargā netālos kalnu avotus, pakāpeniski kļūstot par lielu platību īpašnieku ūdens aizsardzības un rezervātu teritorijās. Ūdens aizsardzības zonas platība ir aptuveni 970 km², un tā atrodas Štīrijā un Lejasaustrijā.

Ūdens cikls

„Ūdens tek cauri iežu virspuses slāņiem, cirkulē kalna iekšpusē un, sasniedzot  necaurlaidīgos slāņus,  ieplūst avotos, pa kuriem savukārt atgriežas virspusē,” skaidro Dr. Kuschnig.

„Laika sprīdis starp ūdens infiltrāciju (iesūkšanos zemē) un izplūdi (atgriešanos virspusē caur avotu) pēc lietusgāzes ir ļoti īss. Ārkārtas notikumi, tādi kā spēcīgas lietusgāzes vai ātra sniega kušana, izkustina lielu daudzumu nogulšņu, kas ietekmē ūdens kvalitāti. Lielus nogulšņu daudzumus bieži vien tik īsā laika sprīdī pirms izplūdes nav iespējams izfiltrēt. Līdz ar klimata pārmaiņām ārkārtas laika apstākļu rašanās iespējamība palielinās.”

Klimata pārmaiņas

Klimatisko apstākļu izmaiņas reģionā, piemēram, temperatūras paaugstināšanās, tieši ietekmēs ūdens pieejamību un kvalitāti pastiprinātas iztvaikošanas un nokrišņu izmaiņu veidā. Klimata pārmaiņas rada arī netiešu ietekmi uz ūdens resursiem, mainot veģetāciju.

Divas trešdaļas no aizsargājamās zonas ir klātas ar mežiem. Reģiona meži tāpat kā lauksaimniecība tiek apsaimniekoti ar mērķi aizsargāt dzeramo ūdeni. "Mūsu lielākais drauds šobrīd ir tas, ka klimata pārmaiņas palielina eroziju, un tā apdraud mežus. Bez kokiem un atbilstīgas lapotnes augsne tiks aizskalota, un augsne ir tā, kas attīra ūdeni. Temperatūras paaugstināšanās nozīmē jaunus koku veidus. Klimata pārmaiņas nozīmē nenoteiktību, jaunus faktorus - un tas vienmēr ir risks," saka Dr. Kuschnig.

Pielāgošanās darbības un pieredze

Dotajā brīdī ūdenssaimniecības iestāžu svarīgs uzdevums ir izglītošana. Tā sauktajā Ūdens skolā pēdējos 13 gadus vietējiem bērniem māca, cik nozīmīgs ir ūdens un to nodrošinošā ainava. Regulāri tiek organizētas ekskursijas uz kalnu avotiem, lai skolēni labāk saprastu, no kurienes nāk ūdens. Informācija ir svarīga arī lauksaimniecības kopienai Alpu augstkalnu ganībās. Arī viņu pienākums ir aizsargāt zemi apkārt avotiem, jo īpaši no dzīvnieku izcelsmes notekūdeņiem

Vīnes ūdenssaimniecības uzņēmums jau ir iesaistījies projektos, kas kopā aicina citus ūdens pasaules dalībniekus, lai pārrunātu klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos tai. Piemēram, projekts ar nosaukumu CC-WaterS ir apvienojis 18 organizācijas no astoņām valstīm, lai dalītos pieredzē un apspriestu kopīgas pielāgošanās pieejas.

Pielāgošanās politika

„Politikas pasākumi, kas attiecas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, bieži tiek izstrādāti, reaģējot uz ārkārtas laika apstākļiem, kas veicina pieprasījumu pēc rīcības,” saka Stéphane Isoard no EVA neaizsargātības un pielāgošanās (Vulnerability and Adaptation) darba grupas.

2003. gada karstuma vilnis ir viens no piemēriem. Tomēr pielāgošanās stratēģijas, kas balstītas uz neaizsargāto reģionu, sektoru un cilvēku sistemātiskāku analīzi, ir jāizstrādā tagad un jāievieš drīzumā, lai nākotnē tās būtu stabilas un efektīvas un tiktu galā ar klimata pārmaiņu nenovēršamo ietekmi. Jautājumiem, kas saistās ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ūdens resursiem, ir nepieciešama vietējā pārvaldība lielākā reģionālā, valsts un ES kontekstā,” viņš saka.

Viens no galvenajiem elementiem būs efektīva upju baseinu pārrobežu pārvaldība. Piemēram, līdz šim ir bijusi ļoti ierobežota sadarbība starp valstīm ūdens trūkuma likvidēšanas jautājumos to upju baseinos, kuras iztek no Alpu reģiona vai kuras saņem ūdeni no šī reģiona. ES ir lieliskas iespējas sniegt palīdzību šim procesam, uzlabojot sadarbības nosacījumus.

Sundarbans, kas aizņem daļu no pasaules lielākās deltas, atrodas pie Gangas upes ietekas. Tas aizņem gan Bangladešas, gan Rietumbengālijas, Indijas, teritorijas un veido deltas pret jūru vērstās malas. „Sundarban” bengāļu valodā nozīmē „skaistais mežs”, jo šis reģions ir klāts ar mangrovju mežiem.

Sundarbanu ievērojami ietekmē klimata pārmaiņas. Ārkārtas laika apstākļi, piemēram, īsāki, bet spēcīgāki musoni un palielināts paisums un bēgums apvienojumā ar jūras līmeņa paaugstināšanos rada milzīgu slodzi uz šo reģionu. Pēdējos 20 gados ir pazudušas četras salas, kā rezultātā bez pajumtes ir palikuši 6000 cilvēku. Lielākā daļa no tiem ir pārcēlušies uz kaimiņu salām, kuras arī ir apdraudētas.

Daudzas nabadzīgās kopienas visā pasaulē jau izjūt klimata pārmaiņu reālo ietekmi. Palīdzības sniegšana šīm kopienām ir visas pasaules pienākums. Tas nozīmē zināšanu nodošanu un finansiālu palīdzību.

5   Ūdens pamatdirektīva: http://ec.europa.eu/environment/water/water-framework/index_en.html

6   Ūdens pamatdirektīva: http://ec.europa.eu/environment/water/water-framework/index_en.html