nākamais
iepriekšējais
temati
European Union flag
Home
Topics
Analysis and data
Countries
Newsroom
About us

EVA SIGNĀLI 2019 - Zeme un augsne Eiropā

Mainīt valodu
Publikācija Izveidots 26.09.2019 Publicēts 20.12.2019
Piezīme: jaunas versijas ir pieejamas!
Cover Image
Mēs nespējam dzīvot bez veselīgas zemes un augsnes. No zemes mēs iegūstam lielāko daļu pārtikas un uz zemes būvējam mājokļus. Zeme ir ļoti svarīga visām dzīvnieku un augu sugām, kas dzīvo uz sauszemes vai ūdenī. Augsne — viens no zemes pamatkomponentiem — ir ļoti sarežģīts un bieži nepietiekami novērtēts elements, kas ir dzīvības pilns. Diemžēl pašreiz zemi un augsni Eiropā un pasaulē neizmantojam ilgtspējīgi. Tas būtiski ietekmē dzīvību uz zemes.
Downloading: PDF document icon 19064_Signals_LV_v02_JM_N_spreads.pdf — PDF document, 58.98 MB (61841914 bytes)
Mainīt valodu
Publikācija Izveidots 26.09.2019 Publicēts 20.12.2019
Mēs nespējam dzīvot bez veselīgas zemes un augsnes. No zemes mēs iegūstam lielāko daļu pārtikas un uz zemes būvējam mājokļus. Zeme ir ļoti svarīga visām dzīvnieku un augu sugām, kas dzīvo uz sauszemes vai ūdenī. Augsne — viens no zemes pamatkomponentiem — ir ļoti sarežģīts un bieži nepietiekami novērtēts elements, kas ir dzīvības pilns. Diemžēl pašreiz zemi un augsni Eiropā un pasaulē neizmantojam ilgtspējīgi. Tas būtiski ietekmē dzīvību uz zemes.

Download

See additional files

Additional Files

Skatīt iepriekšējās versijas.

Saistītais saturs

Jaunumi un raksti

Related briefings

Related infographics

Augsne un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķi Ar zemi un augsni saistītiem jautājumiem uzmanība tieši un netieši ir pievērsta daudzās globālās politikas sistēmās, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM). Daudzus no šiem IAM nav iespējams sasniegt bez veselīgas augsnes un ilgtspējīgas zemes izmantošanas. Tālāk tekstā ir sniegts pārskats par IAM, kas ir cieši saistīti ar augsni.
Barības vielu cikls dabā Augsnei ir būtiska nozīme dabas ciklos, tostarp barības vielu ciklā, kas nosaka to, cik daudz organisko vielu, proti, oglekļa, slāpekļa un fosfora, tiek uzņemts un uzkrājas augsnē. Organiskos savienojumus, piemēram, lapas un sakņu galus, augsnē dzīvojošie organismi noārda līdz vienkāršākiem savienojumiem, un tikai tad augi tos var izmantot. Dažas augsnes baktērijas pārvērš atmosfēras slāpekli minerālajā slāpeklī, kas ir svarīgs augu augšanai. Ar mēslošanas līdzekļiem augsnē tiek ievadīts slāpeklis un fosfāti, kas veicina augu augšanu, taču augi neuzņem visu mēslošanas līdzekļu daudzumu. Pārpalikums var nonākt upēs un ezeros un ietekmēt dzīvi šajās ūdens ekosistēmās.
Augsne, zeme un klimata pārmaiņas Augsne satur būtisku oglekļa un slāpekļa daudzumu, kas atkarībā no tā, kā mēs izmantojam zemi, var nonākt atmosfērā. Mežu izciršana vai stādīšana un mūžīgā sasaluma kušana var pavērst siltumnīcefekta gāzu emisiju līdzsvara kausus uz vienu vai otru pusi. Klimata pārmaiņas var arī būtiski mainīt to, ko un kur var ražot lauksaimnieki
Pāreja uz ilgtspējīgu zemes un augsnes apsaimniekošanu Eiropas zemi un augsni ietekmē dažādi faktori, tostarp pilsētu izplešanās, lauksaimniecības un rūpniecības radītais piesārņojums, augsnes sablīvēšanās, ainavu sadrumstalotība, zema kultūraugu daudzveidība, augsnes erozija un ekstremāli laika apstākļi saistībā ar klimata pārmaiņām. Zaļākas pilsētas ar tīrākām energosistēmām un transporta sistēmām, zaļa infrastruktūra starp zaļajām zonām, mazāk intensīva un ilgtspējīga lauksaimniecības prakse var palīdzēt padarīt Eiropas zemes izmantošanu ilgtspējīgāku un augsni veselīgāku.
Pašreizējā situācija Eiropas zemes pārklājums kopš 2000. gada ir saglabājies samērā stabils, jo apmēram 25 % pārklāj aramzeme un ilggadīgās kultūras, 17 % klāj ganības un 34 % aizņem meži. Tajā pašā laikā pilsētas un betona infrastruktūra turpina izplesties, bet kopējā lauksaimniecībai izmantotā zemes platība ir samazinājusies. Lai gan mākslīgas virsmas klāj mazāk nekā 5 % no plašākās EEZ teritorijas, laikposmā no 2000. gada līdz 2018. gadam milzīgas platības tika nosegtas (noklātas ar betonu vai asfaltu). Labā ziņa ir tāda, ka pēdējos gados mākslīgo virsmu platības pieauguma temps ir palēninājies.

Skatiet arī

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

For references, please go to https://eea.europa.eu./lv/publications/eva-signali-2019-zeme-un or scan the QR code.

PDF generated on 22.11.2024 21:15

EEA Page URL QR
Dokumentu darbības
The EEA is an agency of the European Union

Engineered by: EVA tīmekļa komanda

Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18

Software version: EEA Plone KGS 23.9.14

Kods izstrādātājiem

Systems Status

Juridisks paziņojums

Creative commons license

CMS login